Manta ir nevajadzīga, bet izmest vai atdot par velti žēl. Gribas tā sacīt kompensāciju naudiņas izskatā. Tātad tomēr nav īsti nevajadzīga. Moš labāk tomēr paturēt ? :D

^ ko tu ar to gribēji pateikt?

NF disks tika iegādāts nedomājot par versiju, saņēmis sapratu, ka vēlos Eldethorn versiju. Tagad esmu iepircis vēlamo, tāpēc Father versiju vēlos pārdot. Līdzīgi arī ar Frailty diska P3LICAN un Solitude versijām... Nah mest ārā, atdot par velti vai paturēt??? Nesapratu tavu domu...

Tas ir normals pasakums - man pasham kolekcija ir ntie simti disku un plashu - ir dazhadas versijas, un kad beidzot tieku pie velama origjinala, pirmizdevuma - es pardodu parizdevumus, jo tos man vairak nevajag :)

boks, man bija nevajadzīgs auto, pēc tavas loģikas es laikam nepareizi darīju ka pārdevu, jo man viņu vajadzēja kādam atdot vai atstāt kaučkur sētmalē.

Es to Frailty mošk paņemtu jaunnedēļ, kad alga būs, ja kāds cits nebūs pagrābis — man kā reiz ir Pelikāna spiedums, bet nav versija no Solitude Prod.

Es gan nevaru saprast, kāpēc lai kāds gribētu atbrīvoties no sev mīļa diska dažādām versijām, lai paliktu tikai viena... Kārtīgam fanam vajag visas iespējamās versijas!

nu pienjemsim, origjinala Morbid / Mayhem plate laba stavokli maksa ap 800 eur, bet kautkads kartejais puspiratiskais parizdevums 17 eur - kam man tas parizdevums vairs ir vajadzigs? :D

un otra lieta, visam ir vajadziga vieta, oki ir tadi slimie, kas vac, piemeram, visu Judas Priest, man ir te viens tads pazinja Austrija, vinjam ir apmeram 600 dazhadi izdevumi, no kuriem 99% ir bootlegi... man tas nav saprotams, bet oki, ja tu esi 1 grupas "die hard" fans, tas strada tika shada gadijuma

Bootlegu vācēji vispār ir prātā pisti.

Vienīgais variants, kā nelegālo disku kolekcionēt — ja grupa pēc tam pati ir atzinusi, ka konkrētais bootlegs kaut kāda iemesla dēļ ir leģitimizējams. Un ir arī pretēji gadījumi, piem., Famine (Peste Noire māstermainds) saka: “Ballade cuntre lo anemi Francor” albuma pirmizdevums zem De Profundis leibla uzskatāms par nelegālu, jo no tā tirgošanas nekas nav atdots pašam māksliniekam, tāpēc vienīgais legālais ir pārizdevums uz La Mesnie Herlequin. (Tas gan netraucē De Profundis diskiem tirgoties par 60 EUR/gab.)

Vienā kolekcionāru forumā nesen bija diskusija, ko iesākt ar tām PSRS laika ierakstu monopolista Melodija platēm, kas bija ārzemju mākslinieku albumi, izlaisti Padomju Savienībā — tādus uzskatīt par leģitīmiem vai tomēr nelegāliem izdevumiem? Zināms taču, ka Melodija vienkārši ņēma un pārspieda daudzus albumus, neprasot māksliniekiem vai viņu tiesību turētājiem.

Kāds zināja teikt, ka Melodija nav maksājusi Rietumu leibliem naudā, bet gan pretī devusi tiesības izdot Rietumos dažādus padomju klasiskās mūzikas izpildītāju ierakstus. Tātad abas puses paturēja katra savā tirgū ieņemto naudu. Slēdziens bija — ja tā ir patiesība, tad tas padara Melodijas izdevumus par oficiāliem.

Par PSRS viss ir leģitīms šajā jautājumā - māksla pieder tautai :>

Metal Archives Melodijas izdevumus atzīst (būtlegi tur principā netiek atzīsti, izņemot atsevišķus izņēmumus). www.metal-archives.com/labels/%D0%9C%D0%B5...

Sonnenmensch, vakar, plkst. 20:53
nu pienjemsim, origjinala Morbid / Mayhem plate laba stavokli maksa ap 800 eur, bet kautkads kartejais puspiratiskais parizdevums 17 eur - kam man tas parizdevums vairs ir vajadzigs?

Problēma - vai peļņas avots - jau ir tajā, ka viss maksā tik, par cik kāds to pērk. Nevis "par visu jāmaksā tik, cik tas maksā".
Pēc pusgada varbūt kāds ar andelmaņa dotībām apveltīts būs pavēlis ritentiņu, ka taisni tas puspirātiskais izdevums ir tas īstais, par ko kāpostu nolocīt.

Dethecrator, ar tevi mēs varbūt pat samainīties varētu sarunāt pret kaut ko no vietējo bandu ražojumiem?

^^^ no nevajadzīgajām lietām atbrīvojamies dažādi- izmetam, atdodam labdarībai vai uzdāvinām, bet ir lietas par kurām tomēr vēlamies kompensāciju. It kā nav vajadzīga, bet gluži tā par velti atdod ar- krupis žņaudz. Jautājums tik- pārdodam tāpēc, ka ir pircējs un ir iespēja nopelnīt, vai pārdodam tāpēc, ka tomēr žēl no tās `nevajadzīgās` mantas tik vnk šķirties :)) p.s. nav ko iespringt, vnk pagriezu tēmu no cita skatu punkta :)
Skaidrs, ka es mantu, kas man nav vajadzīga labāk pārdodu, nevis izmetu. Vēl jo vairāk, ja ir pircējs :)

Tas, ko vēlējies pateik, vienvārdsakot būtu: Neglected Fields un Frailty tie abi ir metami :D :D

Davaj, Painz — skaties manā sarakstā un prāto, vai kas no šiem šķietas interesants!

www.discogs.com/seller/UTT/profile...

^ Dethecrator, Discogā aizmetu tev vienu ideju maiņai. Vai tāds variants ir iespējams? Ja nē, padomāšu par citu...

Ja kādam nesas prāts uz jauniem tresītājiem 80-to stilā, vēlos tev dāvināt vietējā holandiešu ansambļa Distillator albumu "Revolutionary Cells" cd formātā (virsū saķecerēti grupas dalībnieku autogrāfi):
www.metal-archives.com/albums/Distillator/...
youtu.be/1m3C7d3xIi8...
Pagrābu koncī, bet tā arī vairāk par 1 reizi noklausījies neesmu, un vispār kolekcija top papildināta nedaudz citos virzienos.

Ja neesmu bijis saprotams: pirmajam, kurš piesakās, disks par speciālu cenu - 0€ (+ 0€ par piegādes izdevumiem).

Tā jau normāla Destruction tribute banda, bet tāds ir šādu ierakstu liktenis - tikt vienreiz noklausītiem un tad krāt putekļus plauktā līdz nākamajai reizei pēc 5 gadiem, kad tu skaties uz disku un nespēj atcerēties, kas tas īsti bija.

Fenrizs nepiekristu, bet nu jā, taisnība :)

:D :D :D

apskatīju, kas man no tādiem:
Razorwyre
Hellbox
Moonloop
Catafalc

un

Brenvoliznepr - šiem aizmugurē kāds pārsvītrots tēls un uzraksts ''anti Fenriz'' :D

Brenvoliznepr dēmucis man arī ir - to 2009. gada BA tie itāļi mums iedeva. Tur laikam bij tā, ka šiem nepatika, ka Fenrizs nodirš visu to scēnu, ko pats ir iedvesmojis.

Ja kādam vajag tādu trūkaku, varu bez atdot :D

Catafalc man īstenībā interesētu, tā laba detuha. Mošk varam kaut ko iemainīt vai kā?

Hmmm, nu tad izteikšu šādu piedāvājumu. Ja kādam ir kaut kādi diski, kas pašam ne visai (klausīti netiek un diez vai arī tiks), varam viņus mainīt. Es pretī dodu Dark Domination — «Rebellion 666» albumu (2006.). Pat ja bleķis netīk, albums varētu būt vismaz dažiem interesants no tā aspekta, ka tur kā viesmākslinieks močī Kaspars Bārbals.

Vēl (tas gan ne maiņai, jo iepirkšana un atvešana izmaksāja ne mazumu) man ir daži lieki «Kauja pie Saules» CD, kas pieejami tikai Ukrainā. Izdevējs — Moon Records (lielākais UA leibls), tiesības licencētas no Mascot Records caur CD-Maksimum. Uz aizmugurējā vāka Ukrainas hologramma, apakšā autortiesību pātari ukrainiski. Manuprāt, šai vajadzētu būt visretākajai «Kaujas pie Saules» versijai.

^ Dethecrator, vai tev interese par Frailty disku ir zudusi? Apskatīju vairākus potenciālos maiņas variantus....

hehe, piedāvā mainīt buļbas pret tupeņiem :D

^^ Ū, jā, sorry, atbildēju tikai tagad.

Nez, varbūt kādam interesanta šķitīs sekojošā statistika...

Pēdējo gadu gaitā, sūtot diskus uz ārzemēm pa vienam un mainoties ar ārzemju kolekcionāriem uzreiz lielākām čupām, varu pateikt savu pieredzi par to, kuras tad ir tās LV grupas, kuru albumi ārzemniekus interesē tikpat lielā mērā (vai pat vairāk) nekā vietējos kolekcionārus. Vidēji viens tāds albums atrod, teiksim, trīs vietējos īpašniekus un trīs, četrus ārzemju kolekcionārus. Rekordistus neesu piefiksējis, bet vairāk par vienu uz ārzemēm tikuši sūtīti šādi vietējie mākslinieki (ņemiet vērā, ka saņēmējs ne reizi nav bijis kāds turienes latvietis, tie visi ir attiecīgo valstu pamatiedzīvotāji), pie kam dažu disku uz atsevišķām valstīm gadījies sūtīt vairākkārt:

Huskvarn (dubultdisks) - Krievija, Austrālija, Izraēla, Šveice
Diseim - ASV, Krievija, Vācija, Anglija
Dark Domination - Beļģija, Vācija
Sanctimony - ASV, Grieķija, Polija
Niks Matvejevs - Vācija + vēl kaut kur bija (no galvas neatceros)
Folkloras izlases "Sviests" uz ASV
Neglected Fields - Itālija, ASV, Anglija, Francija, Šveice, Portugāle
Brute Chant - ASV, Krievija, Vācija, Austrija, Šveice, Portugāle
Urskumug - Meksika, Anglija, Francija
Frailty - Ķīna, Portugāle, Kanāda. Vai tik nebija arī Japāna.
Dambja taisītās izlases - Vācija, Austrija, Šveice, Slovakija, ASV
S.A.D. (Skumju Akmeņu Dārzs) - Īrija, Anglija
Heaven Grey - Spānija, Austrālija, Krievija + vēl dažas
Auļi - ASV + vēl bija kaut kur
F[ei]K - Japāna + vēl kaut kur
Mielavs/Imants Kalniņš - Austrija, Nīderlande
Yana Kay - Zviedrija
Strops - Japāna, Somija
Autogen - Somija + vēl uz kaut kurieni bija
Barodarho - Brazīlija
Narkose X - Brazīlija
Skyforger - Lietuva, Krievija, Meksika + vēl
Bloody Heels - Francija
Baložu Pilni Pagalmi - Itālija
Catalepsia - ASV + vēl vismaz 1 valsts
Irklis - Brazīlija
Twrch Trwyth - ASV
Tramplīni - ASV
Tesa - Zviedrija, ASV
Tribes of the City - Anglija, Īrija

(te minēti tikai tie diski, kurus ārzemnieki paši apzināti pasūtījuši vai izteikuši vēlmi iemainīt, nevis bonusā uz dullo aizsūtītie)

Te ir dīvaini 2020. gada rezultāti (gan vēl pirms decembra pirkšanas drudža) par fiziskajiem mūzikas veikaliem, no kā var secināt, ka mūzikas pārdošana klātienē ir kļuvusi tik dīvaina, ka statistika vairs nereprezentē neko. Viss pārcēlies uz tiešsaisti (kas, protams, nav slikti).
neatkariga.nra.lv/komentari/sandris-v...

papildinoties kolekcijai, salasījās tāda kā pašreizējā statistika par visdārgāk līdz šim pārdotajiem LV smagās mūzikas diskiem:

karametals.lv/zinas/top-13-visdar...

Skyforger nav pat pirmajā trijniekā, kā izrādās.

Nu ko - tad jau par MC un LP ar' vajag :))))

Par LP nr.1 varu jau tagad pazinjot

ALVA – Ja Tik Būtu.... LP 1978

2018-09-17 pardots par €909 Discogs
2022-01-29 pardots par €1228 Ebay UK