Pasākums tiešām izrādījās labs, kas gan arī nav nekāds dižais brīnums, jo šīs grupas jau ir sev nodrošinājušas labu reputāciju vismaz Baltijas mērogā, un domāju, ka Loits un Skyforger arī krietni plašākos ūdeņos. Koncerta norises vieta – Rock Cafe – ierīkota kādas acīmredzot bijušās rūpnīcas vai kā tamlīdzīga telpu trešajā stāvā; zāle diezgan prāva, ar augstiem griestiem, apskaņojums pieklājīgs, gaismas arī labā līmenī. Ierodoties klubā nedaudz pēc astoņiem vakarā (iekšā laišanas sākuma), telpas rādījās patukšas, tomēr mazpamazām tautas kļuva arvien vairāk, līdz sasniedza jau kārtīga bara apmērus. Diemžēl tas notika ap to brīdi, kad pirmā grupa, kas bija Urskumug, beidza savu uzstāšanos... Tāds jau laikam ir pirmās grupas liktenis, ja koncerts sākas laikā – Urskumug uzstāšanos vēroja uz pusi mazāk ļaužu nekā pārējos priekšnesumus. Tas gan nenozīmē, ka šie būtu spēlējuši sliktāk, nemaz ne. Šķiet gan, ka kāds lāsts turpina vajāt šo grupu – šoreiz uz koncertu ierasties nevarēja taustiņinstrumentālists, un nācās spēlēt divatā, iztiekot bez sintezatora radītajām skaņām. Tas arī nedaudz pabojāja kopskaņu, jo kaut bez sintūža nenoliedzami izklausījās vairāk raw, tomēr tajās vietās, kur tā radītie akcenti ir paredzēti, to trūkums bija sajūtams. Visādi citādi cepuri nost!

Nākamie uz skatuves stājās arī mūspusē jau labi pazīstamie Loits, un diezgan saprotami, ka vietējie viņus atbalstīja krietni aktīvāk nekā iepriekšējos māksliniekus. Un nevarētu arī teikt, ka nepelnīti, jo uzstāšanās bija augstā līmenī. Spēlēja šie savu bleķi tīri ilgi un gana iedvesmojoši, un arī pavadot diezgan lielu daļu no viņu uzstāšanās laika pie bāra rindā pēc dzēriena, kāja sita takti līdz (ilgāku laiku tur nācās pavadīt galvenokārt personāla sevišķi “nasko” un “sakarīgo” darbību dēļ – rādās, ka mīts par ziemeļnieku bremzīgumu nav no pirksta izzīsts :)). Nosmējāmies arī par to ka laikam estipoisi ir galīgi izbadējušies, jo pāris dziesmu starplaikos šie enerģiski sauca “ēsti, ēsti” :)

Pēc Loits visai pārliecinošā snieguma skatuves paaugstinājumu ieņēma grupa, kam par godu šis ļembasts bija sarīkots, igauņu folkmetālisti Metsatöll, kas nule kā izdevuši jaunu albumu un sakarā ar to arī atrādījās saviem cienītājiem. Domāju, ka mūzikas aprakstu arī šeit var izlaist, Baltijas Saulē Metsatöll jau jūtas tikpat kā mājās. Tiem, kam nav gadījies viņus dzirdēt  - itin jestrs zāģis ar folka motīviem, pamatā balstīts uz klasiska heavy metal karkasa. Nevarētu piedēvēt šiem arī sarežģītību, kas gan koncertā savienojumā ar enerģisku izpildījumu par trūkumu nebūtu uzskatāms. Uzstāšanos pušķoja arī daži īpatnējāki gabali, piemēram, bezģitāru čukstoša vokāla un basa (balss, ne jau ģitāras, saprotiet jel) apvienojums (žēl, ka igauniski ne vella nesaprotu...). Dūdas jau bezmaz vai pats par sevi saprotams elements. Dižākais Metsatöll cienītājs neesmu un diez cik daudz viņu dziesmu neatpazīstu, tālab nākas tikai pieņemt, ka spēlētas tika pamatā dziesmas no jaunā albuma “Hiiekoda”, bet no tā jāsecina, ka tas laikam ir itin izdevies, jo koncis tomēr bija varen aizraujošs.

Galu galā tomēr kārtējo reizi izrādījās, ka Skyforger slava ir pamatota; pēc Metsatöll ieturot ilgāku pauzi, šie kā pēdējie sāka savu uzstāšanos ar labi pazīstamo “Kauja pie Saules”, un tūlīt pat lika skatītāju pūlim sabiezēt un vicināt dažādas sava ķermeņa daļas uz nebēdu :) Vienubrīd pat citādi diezgan rāmie igauņi mēģināja uzsākt mošpitu! Kopumā ņemot, Skyforger noblieza ļoti pārliecinoši, spēlējot lielāko daļu savu labāko dziesmu, šoreiz gan pilnībā izlaižot “Semigalls Warchant” repertuāru, toties iepinot pa starpu tautas dziesmu “Prūšu meita karā jāja” no albuma “Zobena dziesma”. Uzstāšanās pagāja kā vienā elpas vilcienā, kas neapšaubāmi liecina par tās kvalitāti; bez jebkādas kavēšanās kalēji tika arī izsaukti uz bis. Sajūsminātajiem skatītājiem nospēlējuši vēl “Tīreļa purvā”, tad nu šie paspieda rokas uzcītīgākajiem bangeriem un notinās no skatuves.

Līdz ar to koncerts arī faktiski bija cauri, bet vēl līdz pulksten četriem rītā bija iespējams baudīt heavy metal disko. Četros gan vēl palikušie ļautiņi tika visai uzstājīgi lūgti pamest telpas; bija pat tāda ekstra, ka tika piešķirtas plastmasas glāzes, kurās pārliet neizdzertos dzērienus līdzņemšanai :)

Palikušo laiku līdz autobusam sešos rītā abi ar BigUggu pavadījām vēsos vējos autoostā, kur mums pievienojās arī daži igauņi, kas pacienāja arī ar ko sildošu un izklaidēja ar sarunu lauzītā angļu valodā, kas pamatā sastāvēja no “unbelievable” un “I don’t give a shit” :)

Intars

Bildes:
by Viesturs
by BigUgga