0
[#]

Kaut gan es parasti rakstu recenzijas par Doom metal grupu albūmiem, šoreiz mans pienākums bija uzrakstīt par savas mīļākās Death metal grupas Nile jaunāko albūmu Annihilation of The Wicked. Kopumā var sacīt, ka šis albūms ir ļoti līdzīgs pēdējiem diviem Black Seeds of Venegance un In Their Darkened Shrines. Tikai, Annihilation of The Wicked ir vājāks par pieminētajiem albūmiem... Vai Nile ir sevi izsmēluši...?

Iepriekšējos albūmos bija jūtama daudz lielāka mežonība, mūzika bija daudz dzīvāka, drūmāka. Kaut gan Annihilation... neatpaliek ātruma ziņā, tomēr, liekas ka kaut kas ir zudis... man sķiet, ka Nile augstākais attīstības punkts bija tieši albūms In Their Darkened Shrines, kur perfekti bija apkopotas atmosfēras, episki sižeti, un mūzika bija daudz dzīvāka. Liekas, ar Annihilation... Nile ir zaudējuši (konkrētāk, Karls Sanders) savu īpatnējo pieeju mūzikas rakstīšanai. Tā rezultātā ir sanācis labs albūms, ar trim klausāmām, un septiņam garlaicīgām dziesmām. Kompozīcijas, kuras kaut nedaudz rada atmosfēru (Spawn of Uamenti; Dusk Falls Upon The Temple of Serpent on The Mount of Sunrise) ir drausmīgi īsas, kurpretī iepriekšējā albūmā atmosfēriskās kompozīcijas (The Hall of Saurian Entombment vai Ruins) bija garas un tiešām iespaidīgas... Tapat ir aizmirsti ēģiptiešu (precīzāk, Tuvo Austrumu) tradicionalās mūzikas motīvi, kas tik plaši tika izmantoti iepriekšējos albūmos, padarot tos vēl interesantākus un mežonīgākus. Kaut pasaulē nez kapēc slavē so albūmu, es teiktu, ka Annihilation of The Wicked ir pats vājākais Nile veikums. Cerēsim, ka Sandersa kungs spēs atgūt spēkus, un sacerēt patiešām tikpat lielisku opusu kā In Their Darkened Shrines. Lai Oziriss viņam uz to palīdz...

Edenbeast

 

Komentāri
0
Nepiekrītu. Man šķiet, ka nepavisam nav vājāks. Iepriekšējos albumos tie atmosfēriski ēģiptiskie momenti bieži krita ārā no konteksta. Jā, šeit viņi ir mazāk, bet labāk iederas kopbildē - iepriekšējos albumos nereti gadījās, ka kādam ēģiptiski atmosfēriskam gabalam seko muzikāli galīgi nesaistīts brutālais un otrādi. Tāpat es neteiktu, ka ka austrumnieku motīvi būtu pazuduši, tie tikai ir mazliet vairāk ieslēpti kopējā bildē. Mežonīguma ziņā, es teiktu, ka noteikti neatpaliek, ka tik ne pārspēj; mūzika šķiet tā kā tehniskāka bišku palikusi. Cepuri nost arī jaunajam buņģierim - George Kollias (agrāk grieķu doom metal bandā Nightfall); ātruma ziņā nezaudē iepriekšējiem, bet ienes vairāk dažādības.

Kopumā ļoti labs albums, kaut arī mazliet citāds, nekā iepriekšējie.
0
nezinu gan, man gan liekas, ka tradicionalie austrumu motīvi iepriekšējos albūmos tieši pasvītroja noskaņu, nevis leca ārā no konteksta... starp citu, jaunais bundzinieks Kollias ir ātrāks par iepriekšējo bundzinieku Laureano (tagad Dimmu Borgir sastāvā) :D
0
Es gribēju teikt, ka no konteksta dažkārt krita ārā tie intro un starpspēles, ne tik daudz motīvi pašā mūzikā, t.i. rifos, ritmos un melodijās.

A pēc kā Tu noteici, ka Kollias ir ātrāks par Laureano? To kāds ir precīzi izmērījis? Es visu laiku uzskatīju, ka Laureano ir vai nu viens no ātrākajiem bundzistiem metālā, vai pats ātrākais (ja Mike Mangini neuzskata par metāla bundzinieku - it kā epizodiski parādījies jau šur tur ir. Viņš esot pirmais cilvēks, kas pārsniedzis 1200 atsevišķus sitienus ar rokām minūtē. www.extremesportdrumming.com)
0
nu, balrogh man teica, ka kollias esot salicis laureano par dažiem sitieniem...
0
Tāds sīkums, bet tomēr:)
0
Jaa, Kollias ir aatraak. Preciizi nepateikssu, bet skkiet, ka pa 12 sitieniem. Metal Hammer var palasiit.
0
Vinss sit 269 minute, ieprieksejas laikam 265 un vel ieprieksejais 255.
0
labāk lai Sandersa kungam stāv klāt saules dievs RA.
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [1]
BigUgga
Pieslēgties
Meklētājs
Jubilāri
sumpurnis (15 gadi)
Komentāri
Viskas