Sākušiem kā Venom kaveru bandai, pēcāk Hellbox dalībniekiem radās vēlme uzraut arī savus gabalus, kā rezultātā ir radīts jau otrais pilnasinīgais albums ar nosaukumu “Infernothing”. Kā jau sagaidāms, ripulis ir pildīts ar jestriem, klasiskā smagā rokenrola garā ieturētiem skaņdarbiem, kas priecē gan ar azartiskiem skurbumroka ritmiem, gan arī ar krietnu vecās skolas thrash devu, pa brīžam atļaujoties arī diezgan panciskus izgājienus. Dziesmas nav garas, lielākoties 2 – 3 minūšu laikā tiek pateikts viss, kas sakāms un nospēlēts, kas nospēlējams, un beigta balle, nav ko daudz garumā stiept. Pati garākā dziesma “Coin Under Tongue” ir drusku pāri 4 minūtēm, mazliet nobremzētā tempā un samērā plakanu lēnu posmu pirms beigām. Kaut kas šai dziesmai pietrūkst, nav kaut kā īsti tas smeķis, kas pārējam albumam. Otrs puslēnais gabals, “Eviction from the Grave” arī mazliet krīt ārā no vispārējā tempa, tomēr pats par sevi šķiet drusku labāks par jau pieminēto.

Sākumā, īpaši pirmo reizi klausoties šo ierakstu, šķiet, ka kaut kas tā kā pietrūkst, tomēr ap trešo ceturto dziesmu balle var sākties, un pēc vairākkārtējas noklausīšanās jau pieķer kārtīgi, arī sākumam (“in-fer-načing!!!” :)) vairs nešķiet ne vainas. Parasti Hellbox stils tiek aprakstīts kā thrash/black, bet faktiski uz black var attiecināt lielākoties Hellvis Perversley vokālu, kas gan nav nekāds augstais ķērciens, bet tāds vidējais krekšķis; ar vārdu saklausīšanu problēmām nevajadzētu būt.

Īstie danču gabali: “Helldriver”, “Pyronoid”, “Angeröär” un vispār lielākā daļa. Oldschool!

Vērtējums: 7,5/10

Intars