Pēdējā laikā Black Metal lauciņš ir bijis pilns ar grupām, kas pekšņi uzrodas, pēc tam pazūd, ir daudz grupu, kuru dalībnieki izvēlas spēlēt black metal tikai tapēc, ka īsti neprot pārvaldīt instrumentus, paklausās black metal klasiķus Bathory vai DarkThrone un iedomājas, ka, sakrāsojot sejas un sataisot fotogrāfijas vietējos parkos vai mežos, kļūs par lieliem kristietības zaimotājiem. Nedrīkstam arī aizmirst visslaveno un pēdējos gadus īpaši novazāto terminu TRUE, ar kuru mīlēja mētāties apkārt gandrīz katrs otrais metal klausītājs, reizēm pat neizprotot visa darītā patieso nozīmi. Likumsakarīgi šis pats TRUE savā nozīmē ietver patiesumu – patiesu agresiju gan mūzikā, it īpaši lirikā, ledaini aukstu atmosfēru, nežēlīgu balsi un necilvēcīgu bungu ātrumu. Apvienojiet to ar pilnīgu, ārprātīgu naidu pret kristietību, pret Bībeli, dieva dēlu un visu to stāstu, kas seko šim personāžam – jūs iegūsiet «Attera Totus Sanctus» no zviedru Black Metal ikonām Dark Funeral. 2005 gadā izdotais, pēc kārta sestais studijas izdevums no Dark Funeral, kartējo reizi uzsūta zemei sātanu un bez kompromisiem pārņem jebkuru klausītaju jau ar pirmajām taktīm.
Ievadgabals «King Antichrist» ar nelielu ģitāru iespēli dod pavisam nelielu iespēju klausītāju sagatavoties turpinājumam – un tad sākas. Masse Modin bungas saceļ pamatīgu vētru, plosīt sāk Caligula zvēriskais vokāls, raksturīgais Dark Funeral ziemeļnieciskais aukstums un brutalitāte Lord Ahriman un Chaq Mol ģitāru izpildījumā. Iesākto brutāli sātanisko karagājienu turpina «666 Voices Inside». Turpinājumā albuma tituldziesma «Attera Totus Sanctus» iesākas ar melodiskāku ģitāras solo un bungu iespēli, lai sakopotu visu ļaunuma enerģiju un izliktu to dziesmas turpinājumā, ar Dark Funeral ritmiem raksturīgajiem blast-beat. Šī albuma pirmais singls «Godhate» jau tiek ievirzīts nedaudz simfoniskākā noskaņā, kas piedziedājumā paceļas vēl nedzirdētos augstumos, tomēr nezaudējot ātrumu un brutalitāti. Ātrums tiek samazināts pie «Atrum Regina», kas ir vienkāršākais gabals šajā diskā, nedaudz mierīgākas harmonijas, vienkārš ritms ļauj klausītājam ievilkt elpu, jo priekšā vēl trīs dziesmas. Viss šis masīvais un iznīcinošais karagājiens beidzas ar «Final Ritual» - šajā dziesmā īpaši jūtams Dark Funeral melodiskums, kas atgādina «Vobiscum Satanas» laikus, melodijas minas nepārtraukti, ne brīdi neļaujot novērst uzmanību no šī rituāla gaitas.
Un tad pēkšņi viss beidzas. Tu paliec nesaprašanā, kas tikko notika. Albums patraucas garām nežēlīgi ātri, pat nevar paspēt īpaši pieķerties kādai īpašai vietai. Šis ir Dark Funeral interesantākais aspekts – gribas klausīties vēl un vēl, albums pat nepaspēj apnikt, jo ir izskanējis nežēlīgi ātri un rodas vēlme atkārtot visu no sākuma.
Ar ko Dark Funeral pārsteidz – pašos pamatos ne ar ko, tā pati dieva zaimošana, brutalitāte, aukstums, nēžēlība, bet «Attera Totus Sanctus» pavisam noteikti ir vislabāk producētais Dark Funeral albums. Producēts un ierakstīts studijā Dug Out Studios pie Daniel Bergstrand (In Flames, Soilwork) – albums skan patiešām lieliski, tīri, brutāli un atmosfēriski. Katram Dark Funeral TRUE black metal cienītājam – obligāts alums kolekcijā.
Balrogh