Coffins ir japāņu trio, kuri sevi ir pasludinājuši par aktīviem 1996. gadā, bet pazīstamāki kļuva 2005. gadā ar „Mortuary In Darkness”, kas tika izdots uz Razorback Records, bet tagad savādā kārtā nomainīts ar kādu mistisku 20 Buck Spin ar ko ir sadarbojušies arī agrāk. Biju jau domājis,ka Razorback nelaidīs tādu mantu projām, bet tā nu ir viņu darīšana, un galveno jau tāpat ir izdarījuši, savādāk par tik lielisku bandu nezinātu vēljoprojām.

Šis albums var būt pārāk smags trieciens metalkora un mūsdienu mainstream metal scēnas nomocītai psihei, tapēc pirms tam ir vērts sagatavoties ar vēstures lekcijām par Hellhammer un Celtic Frost. Mmm.. jā. Es zinu, ka arī jūs tur esat, kas tāpat kā es, dzirdot šos vārdus sarosās un kļūst manīgāki, paaugstina savu uztvertspēju un uz brīdi apklust, lai uzmanīgi iegūtu informāciju, kādā sakarā šie vārdi tiek pieminēti. Coffins ir absolūts mūsdienu Hellhammer, tikai niknāk nomērcēts drūmā death doom koncentrātā un ievibrēts sulīgā, piķa melnā skaņā. Kad ar misteru kk:( klausījāmies „Buried Death”, salīdzinājumi ļoti ātri atrada ceļu līdz mēlei. Pirmais, kas ienāca prātā bija vecais labais buldozers, kura vadītājam pilnīgi noteikti piestāvētu griezt Coffins. Kolēģis, savukārt, atzina, ka tas izklausās pēc muzikāla liela resna vidējā pirksta visam, un nekas cits neatliek, kā vien piekrītoši māt ar galvu atsperīgajā panciski oldskūlajā ritmā.

Šī noteikti ir mūzika, kas liks tev nogalināt, un nav izslēgts, ka tavā galvā parādīsies balsis, kas tev to liks darīt, bet ja tu jau stāvētu uz ielas un gatavotos vilkt ārā savu šaujamierīci, tad atskanot „Buried Death” tu izvelētos mest to pie malas, un nāves cēlonis būtu atkārtoti sitieni ar smagu, trulu priekšmetu pa galvu. Pēdējais albums viņiem ir sanācis īpaši jaudīgs, un radīs/apmierinās spēcīgu uzbudinājumu sulīgas, jumtu raujošas mantas kārotājiem.

Novēlu jums nepalaist garām šo lielisko albumu, stiprināties garā ar labu, spēcīgu mūziku, un neaizmirst, kas ir kārtīgs oldskūls spēks, šajos modīgajos laikos.

Fauns