HYPOCRISY “The Arrival”
Nuclear Blast/Irond 2004
Ja Jūs esat cilvēks, kas saka, ka LIEKULĪBA viņam nepatīk, jo tā apkauno paraug pilsoni, tālāk nelasiet… Jūs neesat piemērots šai dzīvei…
Taču mēs LIEKULĪBAS elki labi atceramies, ko pārdzīvojām, klausoties “The final chapter” zviedru izpildījumā, ka leģenda ir mirusi? Kā mēs priecājas sadzirdot “Hypocrisy” “Fractured Millennium”, kad subjekti atkal bija starp dzīvajiem? Pēdējais, kas vairākumam no mums ir dzirdēts, eksperimentālais un līdz ar to ne viennozīmīgs “Catch 22”. “Kas tas ir?”,- kāds ir teicis… “Kas tā ir par LIEKULĪBU, atdodiet man veco, labo LIEKULĪBU”. Kas bija tālāk………? To Jūs zināt… Laiks ir pagājis un…
Aiz loga ir 2004 gads un Pēteris & Co liek mums atcerēties, ka nekas nav aizmirsts… Kādu jauku dienu biju iegājis veikalā un klusi lūkojos uz plauktiem… kāds lidojošais šķīvis zilā krāsā ir parādījies redzes lokā. No vāka manā virzienā tuvojas trīs zaļie cilvēciņi, kas izskatījās noskaņoti nozagt manu ķermeni, prātu un naudas maku tuvāko 40 minušu laikā… kaunos, ir tāda vājība… nevaru noturēties, kad uz mani skatās tik pievilcīgas acis - jo vairāk trīs pāri… ;) Labi, ka mūsdienu cilvēkiem nav sveša tāda lieta kā LIEKULĪBA… sāku klausīties…
“Born Dead Buried Alive” pirmās sekundes noskaņo uz tikšanām ar kaut ko jaunu… tik zināmu, bet sen nebaudītu… Manuprāt šī albuma galvenā īpašība ir tāda, ka visa diska garumā neatlaiž sajūta (kura nav uzmācoša), ka daļēji tas kaut kur ir dzirdēts… bet taču tikai to mums arī vajag, pareizi? Tālāk - vairāk, pagāja kāds brītiņš un es vairāk nevaldīju pār sevi… kāja sita ritmu… galva klanījās taktī… laiks apstājies…
Visu albūmu es raksturotu ka “popūriju”… ne dziesmu “popūriju”, bet albumu… katra no piedāvātam kompozīcijām nes sevī iepriekšējo albumu intonācijas… “abducted”, “the final chapter”, “hypocrisy” viens aiz otra un krustām šķērsām… Dziesmas dažāda tempa… bet galvenais tās ir līdz kaklam pilnas ar labiem riffiem un melodijām, kas paliek atmiņa uzreiz… kā vienmēr, vai nē? Tas pats burvīgais death maisījums ar “kačajoša”/melanholiska doom momentiem (The Abyss pieņemsim velk uz kārtīgu gloomy doom). Nojaušu, ka “The Arrival” ies kā pa sviestu VISIEM vecajiem “LIEKUĻIEM”.
Protams, šodienas mūzikas jaunumi un vēsmas arī tiek ņemtas vērā… dažās vietās izklausās pēc IN FLAMES… pēdējiem… mērenā daudzumā un šis fakts īpaši nesarūgtināja (pēdējie IN FLAMES panākumi nemaz neizklausās tik slikti)… Absolūtais albuma hits “Slave to the Parasites”… kaut gan kopumā lielākā daļa no albumā esošām dziesmām ir gravēji… ir grūti raksturot šādu grupu mūziku it īpaši, ja tev tā patīk… vienkārši atliek stāvēt, klausīties un brīnīties…
Vēl tikai daži fakti: savu pirkstu pie albuma tapšanas pielika arī tāds pazīstams cilvēks kā Dan Swano, kas ir sarakstījis lielāku daļu no tekstiem. Bet pašus tekstus Jūs vāciņā neatradīsiet… tā ir jau zināma “fiška” no zviedru puses… Bungājas visa albuma garumā kāds zviedrs “vārdā” Horgs (ex-IMMORTAL), kas ir pavisam jauns dalībnieks LIEKULĪBAS biedrībā…
Rezumējot - GARDI! STIPRS ALBUMS! Atgriežoties pie popūrija… pateicoties tam (popūrijam) albums būs interesants visiem, kas ir “cietis” kaut reizi savā dzīvē satiekoties ar LIEKULĪBU arī tiem, kas vienkārši gaida to pirmo brīdi intīmai iepazīšanai ar LIEKULĪBU, bet joprojām nav gadījies… priekš Jums “The Arrival” varētu būt diezgan drošs pirmais solis…
Paldies, saku pārdevējam un dodos… lai uzspētu uz trolejbusu…
p.s. skrejot secināju, ka ķermenis vairs neraustas… prāts nu jau atkal ir skaidrs… kaut kāda doma – vabolīte tomēr grauž galvu… stop! Kur ir mans maks? Eu! A, nu re kur… tā, kas mums iekšā… bļāviens, kur ir piecītis? kāds izvilka… bet pa kuru laiku? F**k, lai tiem zagļiem rokas noasiņo…
Tā es braucu mājās domādams par sasodīto dzīvi, bet pa to laiku somā iekārtojās maisiņā smuki iepakoti LIEKULĪBAS zaļie cilvēciņi…
Atzīme - 8
© Estragons (Estragons@inbox.lv)