sireāla un tumša latviešu dzeja
+1
andris ogriņš 2 grāmatas
ES ZVĒRU PIE KRAUKĻIEM(2008)
ZEM PULKSTEŅA PULKSTENIS(2011)
gribas kārtīgu liriku,šeit būs....
ES ZVĒRU PIE KRAUKĻIEM(2008)
ZEM PULKSTEŅA PULKSTENIS(2011)
gribas kārtīgu liriku,šeit būs....
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
0
kur šeit?
0
iedod linku
-4
IERAKSTI GOOGLĒ,atradīsi
+2
katru vakaru vēlos aizliet acis.
tomēr pārsvarā eju gulēt sausām.
nē, es neeju gulēt, es dodos naktsdzīvē –
savos vai svešos sapņos. tie tagad ir tik dzīvi,
ka mana atmoda kā augšāmcelšanās citai dzīvei. un otrādi.
es vairs nemeklēju savu vārdu.
tas pazuda toreiz, kad nepaklausīju modinātājam.
zvana skaņas to sadalīja burtos un izmētāja,
daļu – amalgamā, daļu – tumšajā ozola mizā.
es nosapņoju vai kāds uz ielas pateica,
ka jebkādi turpmākie meklējumi ir bezjēdzīgi.
tomēr pārsvarā eju gulēt sausām.
nē, es neeju gulēt, es dodos naktsdzīvē –
savos vai svešos sapņos. tie tagad ir tik dzīvi,
ka mana atmoda kā augšāmcelšanās citai dzīvei. un otrādi.
es vairs nemeklēju savu vārdu.
tas pazuda toreiz, kad nepaklausīju modinātājam.
zvana skaņas to sadalīja burtos un izmētāja,
daļu – amalgamā, daļu – tumšajā ozola mizā.
es nosapņoju vai kāds uz ielas pateica,
ka jebkādi turpmākie meklējumi ir bezjēdzīgi.
+2
ai nah, zini, ir tādi dinozauri ar ragiem bijuši, nu gandrīz drakoni, atvečaju
ja kas, aizej googlē izlasi
ja kas, aizej googlē izlasi
-2
neproti sameklēt nav mana vaina,varbūt man tev vēl nolasīt(ja ari to neproti?
0
:(
0
No klasikas iesaku: Velga Krile — «Sikspārnis».
+1
velgai krilei ir labi darbi,bet latviešu grāmatnīcās maz ko var atrasts
+1
gribas ko ļoti skumju...amanda aizpuriete PĒDĒJĀ VASARA,ja jums patīk tumšās tēmas tad visi viņas jaunākie darbi,īpaši pēdējā grāmata LEDUSSKAPJA ŠŪPUĻDZIESMA
+1
Man Ogriņa kraukļu grāmatu grāmatnīces darbiniece ieteica ar vārdiem: "Varbūt šis jūs interesēs? Kritika ļoti nolika." Nopirku.
Viena Kriles izlase vēl ne tik sen grāmatnīcās mētājās, bet nu tik pretīgi noformēta, ka nevarēja atšķirt.
Viena Kriles izlase vēl ne tik sen grāmatnīcās mētājās, bet nu tik pretīgi noformēta, ka nevarēja atšķirt.
+2
"gribas ko ļoti skumju...amanda aizpuriete PĒDĒJĀ VASARA,ja jums patīk tumšās tēmas tad visi viņas jaunākie darbi,īpaši pēdējā grāmata LEDUSSKAPJA ŠŪPUĻDZIESMA "
^
Parasti tie skumjie dzejas vārsmotāji sirgst ar depresiju smagā formā ar noslieci uz pašnāvību.
^
Parasti tie skumjie dzejas vārsmotāji sirgst ar depresiju smagā formā ar noslieci uz pašnāvību.
+10
kā pilnmēness tā putns raksta....
+2
0
un tāda veida dzeja top pārsvarā tikai grūtsirdības brīžos. Nez - vienam otram varbūt ka tāda veida dzejas rakstīšana palīdz...
0
Pārāk daudz svešvārdu, netīk.
+2
pārāk nesakarīga, netīk.
+1
Ojāra Vācieša astoņdesmitās jubilejas piemiņas laikā jāpostē iekšā šis. Tiesa gan, nebūtu atcere, tad šo varētu maukt drīzāk pie Youtube prikoliem.
www.youtube.com/watch?v=Qn65y0XSo-I...
www.youtube.com/watch?v=Qn65y0XSo-I...
+1
Есть в наших днях такое гадство,
Такого блядства торжество,
Что все словарное богатство
Не в силах описать его.
Вотще приличных слов взыскую,
Едва ли их я подберу.
Когда бы знали мы в какую,
Попали, граждане, дыру.
В какую жопу угодили —
Куда ни глянь со всех сторон.
Почто, почто мы подсадили
Гандонoв всякиx на трон.
Такого блядства торжество,
Что все словарное богатство
Не в силах описать его.
Вотще приличных слов взыскую,
Едва ли их я подберу.
Когда бы знали мы в какую,
Попали, граждане, дыру.
В какую жопу угодили —
Куда ни глянь со всех сторон.
Почто, почто мы подсадили
Гандонoв всякиx на трон.
+1
0
Dzīvīgi gabali no Serhija Žadana, kura ārzemēs visvairāk pazīstamā grāmata ir «Anarchy in the UKR»:
satori.lv/raksts/3520...
satori.lv/raksts/3520...
+5
man patīk pisties, maziņā
man patīk bāzt tev pakaļā
un ik pa mazam brītiņam
tev arī iespļaut pežiņā
tu mana mazā mauķele
tev patīk mani vizināt
tev zarnās dzīvo kukaiņi
kas liek man tevi pisināt
tev smadzenēs ir caurumi
caur kuriem izbāzt galviņu
cik lab', ka tavās smadzenēs
nav tādu asu spalviņu
kā tavā melnā krūmājā
kur pazūdu bez samaņas
bet tavas gļotas, asinis
tās atvelk man' pie apziņas
ka nu tu esi mirusi
un jāiet tevi bērēt
uz šitik labu pistiņu
nav vairs tik drīz ko cerēt
man patīk bāzt tev pakaļā
un ik pa mazam brītiņam
tev arī iespļaut pežiņā
tu mana mazā mauķele
tev patīk mani vizināt
tev zarnās dzīvo kukaiņi
kas liek man tevi pisināt
tev smadzenēs ir caurumi
caur kuriem izbāzt galviņu
cik lab', ka tavās smadzenēs
nav tādu asu spalviņu
kā tavā melnā krūmājā
kur pazūdu bez samaņas
bet tavas gļotas, asinis
tās atvelk man' pie apziņas
ka nu tu esi mirusi
un jāiet tevi bērēt
uz šitik labu pistiņu
nav vairs tik drīz ko cerēt
+4
^ izklausās kautkas Kiopa ietekmē :D
0
Par dzeju jau ir runāts. Varbūt kāds var padalīties ar kādu tumšu un drūmu latviešu rakstnieku darbiem. Var būt kādi īsi stāsti. Kā reiz uz tumšiem rudens vakariem, lai būtu jo lasīt...
+3
Vecais Džims aizgāja uz veikalu un ļoti sabijās. Viņš paskatījās uz savām rokām un ieraudzīja pelēki sarkanas strīpas. Žēli ievaidējās, salecās un metās skriet laukā no veikala, santīmi pienam izleca no rokām. Turklāt izkrita arī Džima rokas, kauli iekrita kases aparātā, bet miesa pārklāja piena pudelītes. Veikala vadītāja Pigija bargi noskatījās uz Džimu, pēc tam paņēma Džima rokas un saldkaislā priekā sāka urbties miesā ar mēli, laizīt un garšot. Sārtas sulas tecēja pār Pigijas lūpām. Tikmēr Džims skrēja. Viņš gribēja skriet uz sabiedrisko transportu. Paspēja un iekāpa tramvajā, bet nespēja nopīkstināt e-talonu, jo viņam vairs nebija roku. Pēc pieturas iekāpa kontrole. Kontrolieris Fleiks izsēdināja Džimu un lika viņam maksāt sodu. Džims raudāja un nespēja parunāt. Koblenz apsardzes pārstāvis Pjotrs iestūma Džimu balti zilā policijas busiņā un aizveda uz karceri Pieneņu ielā. Tur viņš Džimu piekāva, nogrieza viņa kājas un tās uzcepa. Atlikušo ķermeni iemeta gāzes kamerā. Gāzes kameras svelmi Džims izdzīvoja, bet pēc tam nokļuva krāsnī. Sadegot Džima acīs bija manāmas trauslas un spožas asaras. Prieka asaras.
Tajā pašā vakarā nomira arī Pigija un Fleiks. No saindēšanās. Džima gaļa bija bijusi indīga. Patiesībā Džims bija ķirzaka no planētas Speed-535. Viņa pažiznīcināšanās instinkts bija vēl attīstītāks nekā vidējam mūsdienu eiropietim. Vai musulmaņi ēstu Džima gaļu?
Īsā stāsta beigas.
Autors: Minceits!
Tajā pašā vakarā nomira arī Pigija un Fleiks. No saindēšanās. Džima gaļa bija bijusi indīga. Patiesībā Džims bija ķirzaka no planētas Speed-535. Viņa pažiznīcināšanās instinkts bija vēl attīstītāks nekā vidējam mūsdienu eiropietim. Vai musulmaņi ēstu Džima gaļu?
Īsā stāsta beigas.
Autors: Minceits!
+1
Nils Sakss raksta pretīgi, jo ļoti cenšas to darīt, un viņam arī sanāk. Sk. «Paradīze nāks ārieša izskatā», tas ir kaut kas patīkamā valodā uzrakstīts, bet ar perversu ideju.
Jānis Einfelds ir autors, kam smadzenēs ir tarakānu pūznis. Attiecīgi arī raksta. Viņa grāmatās varoņiem miesā dzīvo tārpi, notiek visādi incesti utt. Nav brīnums, ka šo autoru arī pērk!
Arvis Kolmanis — «Žūpa Amors jeb mirušais Dievs», melns romāniņš, kur nevar saprast, kas tur tekstā domāts — delīrija murgi vai liela filosofija. Reizēm viens, reizēm otrs, reizēm abi vienlaicīgi.
Alise Tīfentāle — garšīgi apraksta mūsdienu Rīgas dzīvi: ir gan ironija, gan sekss, gan līķu smaka paretam. Bet tie nav kriminālromāni; vienkārši par to, kas dzīvē notiek.
Egīls Venters — maz zināms, toties spēcīgs sirreālistu prozaiķis. Brīžiem pilnīgi pēc Lavkrafta, tikai Ventera doma nav šausmināt vai drebināt cilvēkus. Iesakāmi visi darbi, izņemot «Zemeslēktu», kas ir tikai eseju krājums un nav īsti proza.
Andris Zeibots — «Okeāniskais Es»: ievadu vien lasīju nedēļu, tīksminoties par valodu un dziļumu.
Inga Žolude — vislielākā čerņa no visiem, kas te minēti. Literārs pornograinds. Turklāt ļoti talantīgs graindkōrs, vienīgi sižetu vietā teksta plūdums. Reālajā dzīvē — absolūti līdzsvarota jaunā māmiņa :)
Jānis Valks — viņa «Verķumāti» gan jau ka lasījuši pilnīgi visi šejienieši, jo kā gan var neizlasīt romānu, kurā raitā solī izņirgta visa Latvijas vēsture no Akmens laikmeta līdz Dombrovskim!
Jānis Einfelds ir autors, kam smadzenēs ir tarakānu pūznis. Attiecīgi arī raksta. Viņa grāmatās varoņiem miesā dzīvo tārpi, notiek visādi incesti utt. Nav brīnums, ka šo autoru arī pērk!
Arvis Kolmanis — «Žūpa Amors jeb mirušais Dievs», melns romāniņš, kur nevar saprast, kas tur tekstā domāts — delīrija murgi vai liela filosofija. Reizēm viens, reizēm otrs, reizēm abi vienlaicīgi.
Alise Tīfentāle — garšīgi apraksta mūsdienu Rīgas dzīvi: ir gan ironija, gan sekss, gan līķu smaka paretam. Bet tie nav kriminālromāni; vienkārši par to, kas dzīvē notiek.
Egīls Venters — maz zināms, toties spēcīgs sirreālistu prozaiķis. Brīžiem pilnīgi pēc Lavkrafta, tikai Ventera doma nav šausmināt vai drebināt cilvēkus. Iesakāmi visi darbi, izņemot «Zemeslēktu», kas ir tikai eseju krājums un nav īsti proza.
Andris Zeibots — «Okeāniskais Es»: ievadu vien lasīju nedēļu, tīksminoties par valodu un dziļumu.
Inga Žolude — vislielākā čerņa no visiem, kas te minēti. Literārs pornograinds. Turklāt ļoti talantīgs graindkōrs, vienīgi sižetu vietā teksta plūdums. Reālajā dzīvē — absolūti līdzsvarota jaunā māmiņa :)
Jānis Valks — viņa «Verķumāti» gan jau ka lasījuši pilnīgi visi šejienieši, jo kā gan var neizlasīt romānu, kurā raitā solī izņirgta visa Latvijas vēsture no Akmens laikmeta līdz Dombrovskim!
0
A no vecajiem rakstniekiem ir kas minams ? Gribētos ne tik daudz neizprotama sirreālisma un čerņas, cik drūmu noskaņu dvaku..
0
hā! Vot āķis ir tāds, ka tajā LV literatūrā, kas iznākusi pēc apmēram 2005., arī visdīvainākie izteiksmes līdzekļi ir saprotami! :) Pat latviešu dzejā ir beidzies mežonīgais asociatīvisms, kurmet prozā — pilnīgi vairs marazms nav sastopams. Tipiska latviešu proza tagad ir tikpat saprotama un saturīga kā «Jelgava 94», tikai bez metāla.
Man domāt, tas ir tāpēc, ka jau 10 gadus teju visi perspektīvie autori iet cauri ne vien Jauno autoru semināram un «Aicinājuma» nometnei, kas ir tikai nedēļu garš pasākums, bet arī Literārajai Akadēmijai, kur gada garumā meistadarbnīcās pie kāda ievērības cienīga autora apgūst rakstīšanas knifus. Kas grib, mācās arī nākamā gada meistardarbnīcā pie cita vadītāja. (Maksā par to valsts.) Attiecīgi visi izlaiž to karjeras posmu, kurā aiz nezināšanas ražo vietām nebaudāmus tekstus.
No vecajiem autoriem drūmvakars nāk Visvalža Lāma darbā «Kāvu blāzmā» — par leģionāriem WW2. Andreja Upīša «Zelts» rezonē ar mūsdienām — par jaunbagātniekiem, nodzeršanos, izputēšanu u.c.
Iesaku visiem lasīt Dienas Grāmatas izdoto sēriju par Latviju XX gadsimtā — pagaidām iznākušas Paula Bankovska «18» un Gunta Bereļa «Vārdiem nebija vietas» (stīmpanka laikmets ar naturālisma saturu). Līdz 2018. gadam šī sērija regulāri papildināsies.
Man domāt, tas ir tāpēc, ka jau 10 gadus teju visi perspektīvie autori iet cauri ne vien Jauno autoru semināram un «Aicinājuma» nometnei, kas ir tikai nedēļu garš pasākums, bet arī Literārajai Akadēmijai, kur gada garumā meistadarbnīcās pie kāda ievērības cienīga autora apgūst rakstīšanas knifus. Kas grib, mācās arī nākamā gada meistardarbnīcā pie cita vadītāja. (Maksā par to valsts.) Attiecīgi visi izlaiž to karjeras posmu, kurā aiz nezināšanas ražo vietām nebaudāmus tekstus.
No vecajiem autoriem drūmvakars nāk Visvalža Lāma darbā «Kāvu blāzmā» — par leģionāriem WW2. Andreja Upīša «Zelts» rezonē ar mūsdienām — par jaunbagātniekiem, nodzeršanos, izputēšanu u.c.
Iesaku visiem lasīt Dienas Grāmatas izdoto sēriju par Latviju XX gadsimtā — pagaidām iznākušas Paula Bankovska «18» un Gunta Bereļa «Vārdiem nebija vietas» (stīmpanka laikmets ar naturālisma saturu). Līdz 2018. gadam šī sērija regulāri papildināsies.
+1
^ Tajā sērijā iznākušas arī O. Zebra "Gaiļu kalna ēnā" un M. Bērziņa "Svina garša".
+1
Atkal parādījies kaut kas reāli labs no jauna: Einārs Pelšs — «Zajebalisms»
www.satori.lv/raksts/12288/Einars...
rīgā un preiļos no mājām netālu
vīri klausās un cilā metālu…
www.satori.lv/raksts/8801...
www.satori.lv/raksts/12288/Einars...
rīgā un preiļos no mājām netālu
vīri klausās un cilā metālu…
www.satori.lv/raksts/8801...
+1
Labs? Sviesņisms jeb huiņisms kaut kāds :>
+1
Izrādās, Jeļenas Glazovas teksti ir vēl ahujennāki par to elektronisko minimālismu, ko viņa taisa mūzikā:
www.punctummagazine.lv/2017/10/27/pedeja-c...
www.punctummagazine.lv/2017/10/27/pedeja-c...
+1
Pirmo reizi par šo dāmu dzirdu, taču priekš sevietes ārkārtīgi neparasts, drosmīgs redzējums tekstos. Spēcīgi. Noņemu keponu viņas priekšā.
+1
nedaudz palasīju augstāk apjūsmotās J.Glazovas dzeju- samērā šizofrēnija, bet droši vien savs mesidžs tur ir. Lai spriež tie, kuri uzskata, ka saskata tajos tekstos sev intersējošu tēmu. Citādi bildēs viņa izskatās pat ļoti ok, tāda diezgan modelīga. Savukārt dzīvē netik labi imho www.youtube.com/watch?v=z-9Y78S8fFw...
0
Vairāk izskatās pēc drudžaini mētājošās apziņas plūsmas, kurā var manīt daudz lasījuša cilvēka plašu asociāciju bāzi. Fokusā - nevis savs ego un personiskie pārdzīvojumi, kā parasti mēdz būt sievietēm, bet diezgan asā formā pausta smeldze par šodienas dekadenci.
Vienkārši ir ļoti rets un simpātisks šāds cilvēku tips. Ja varētu nopirkt stundu pie kafijas tases ar sarunām par dzīvi, piemēram, ar Borisu Grebenščikovu un/vai Jeļenu Glazovu, tas būtu iespaidiem bagāts vakars :)
Vienkārši ir ļoti rets un simpātisks šāds cilvēku tips. Ja varētu nopirkt stundu pie kafijas tases ar sarunām par dzīvi, piemēram, ar Borisu Grebenščikovu un/vai Jeļenu Glazovu, tas būtu iespaidiem bagāts vakars :)
0
^nu, attiecībā uz Glazovu varētu arī ko vairāk kā tikai stundu kafijas ar sarunām. Lai iespaidi pavisam būtu bagāti.;)
+1
kas man šajos tekstos šķietas unikāli -- tā nelielā sci-fi piesmaka. Latviski dzejā nekas tāds nebij lasīts. Saprotams, ka tās ir metaforas, bet šāda veida metaforas neviens nebija latviski lasāmā lirikā mēģinājis iebliezt tādā neuzkrītoši dzīvelīgā veidā.
+1
Tas tāds dziļi subjektīvs izteiksmes veids, autora iespaidu un asociāciju kopums, ar kuru nav iespējams identificēties, tikai uzklāt tam savus realitātes nospiedumus un korelācijas, kā puzļa gabaliņus atlasot sakrītošos. Interpretācijas brīvība. Sirreāls literārs hārdkōrs.
Ne formas, bet vēstījuma ziņā nezkāpēc uzreiz atsauca Grebenščikova "Древнерусская тоска"": youtu.be/e1YVEjCRMx4...
Baigi aizmuldējos, bet nu autore nav amatierisma sista, atstāj iespaidu.
Ne formas, bet vēstījuma ziņā nezkāpēc uzreiz atsauca Grebenščikova "Древнерусская тоска"": youtu.be/e1YVEjCRMx4...
Baigi aizmuldējos, bet nu autore nav amatierisma sista, atstāj iespaidu.
+3
Par to "ko vairāk" - da nu nafig. Daudzi tenkotāji mani pazīst kā dīvaini, kurš bieži vien nāk uz sarkano lukturu ielu, lai par 150€/h vienkārši parunātos ar kādu. Jo vientulība reiz sasniedz punktu, aiz kura otra cilvēka personība kļūst interesantāka par to "ko vairāk", kas īstenībā var būt pat mazāk, jo ir viegli visur dabūjams.
0
Rip
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!