SYNODIC: Citam labas izjūtas, citam nē
P3 & Evitas intervija ar Jelgavas melodic death metal grupu Synodic.

Kā šobrīd klājas grupai Synodic?
Pagaidām visai grūti, visi esam aizņemti darbos un mācībās, tāpēc ir grūti atrast laiku, lai mēģinātu, bet rokas nevienam vēl nav nolaidušās.

Kā jūs raksturotu Synodic cilvēkiem, kuri nav jūs dzirdējuši?   Muzikāli, vizuāli, izjūtu līmenī?
Pirmkārt, muzikāli, Synodic mērķis ir radīt mūziku, kas ir gan smaga, gan melodiska, citiem vārdiem tā, lai mūsu mūzika patiešām arī būtu mūzika. Vizuāli – grūti teikt, ka mēs būtu kaut kas īpašs. Mēs izskatāmies gluži parasti, bet par vizuālo tēlu mēs maz satraucamies. Par izjūtu līmeni mēs neko teikt nevaram, jo katram, kas mūs ir dzirdējis, tas var būt pilnīgi citāds. Citam labas izjūtas, citam nē.

PRETERNATURAL – kosmiskais mūzikas diapozons
P3& Evitas saruna ar grupas Preternatural ģitāristu un vokālistu Serg.

P3L: Kā patlaban klājas grupai Preternatural? Vai jaunā taustiņnieka meklējumi vainagojās sekmēm?
Serg.:Kā vienmēr – radoši. Strādājam pie jaunā materiāla otrajam albumam un ar nepacietību gaidām momentu, kad sāksim ierakstīšanas procesu. Ārprātīgi interesanti, kā tas viss galu galā skanēs.
Ilgu meklējumu rezultātā tomēr atradām jaunu taustiņnieku. Martiņam ir 20 gadi, un viņš ir ļoti apdāvināts puisis. Pavisam drīz arī jūs varēsiet novērtēt viņa talantu, jo viņš pirmo reizi spēlēs ar mums uz Metalshow.lv Open Air skatuves.

P3L: Raksturo grupu Preternatural cilvēkam, kurš nav jūs dzirdējis. Muzikāli, vizuāli, izjūtu līmenī?
Serg.:Četri skaisti, mataini (viens ar pinkām) jaunieši baltos, saplēstos kreklos ar savu metālisko spēku ieved jūs specifiskā un atmosfēriskā transā, pēc kura jūs jūtaties tieši kā pēc laba seksa:) Vai ir līdzīgi?:) (Uz Serg uzdoto jautājumu katrs intervijas lasītājs atbild pats sev.)

ColdFlame – gotiskais roks latviski
P3 team & Evita

Tiem, kuri pamanījuši un arī tiem, kuri vēl nē. Grupa ColdFlame no Kurzemes puses: plaša muzikālā spektra speciālisti, zem šī vārda patlaban baudāmi gotiskā roka stila ritmos. Ieskatam un priekšstatam nelielā intervijā stāsta grupas dibinātājs, ģitārists un dziesmu autors Jānis Tabūns.

Iesākumā nedaudz par grupas ColdFlame tapšanas vēsturi, darbības sākumgadiem un šo laiku. Kas ir mainījies un kas palicis nemainīgs?
Jānis Tabūns : Varētu teikt, ka grupa šādā sastāvā tapa 2001. gadā Kandavas kultūras namā. Sākumā tās nosaukums bija Flame, bet tā kā vēlāk parādījās citi mūziķi ar šādu vārdu, tad nolēmu nomainīt uz ColdFlame. Grupas mūziķi vairāk vai mazāk bija pazīstami jau agrāk. Vienīgi soliste Solvita pievienojās no malas, jo bija vēlme mūzikai pievienot sieviešu vokālu. Uzreiz tikai ierakstīta grupas pirmā dziesma ar nosaukumu „Ziemassvētki divatā” un tā aizsākās mūsu kopējais muzikālais ceļš.

Kā aizsākās ColdFlame mūziķu muzikālās gaitas? Nosaukuma izvēle, tā simbolisms?
J.T.: Grupa spēlēja dažādu stilu mūziku sākot no valšiem slēgtos vakaros līdz rock festivāliem un šis muzikālais ceļš arī radīja grupas nosaukumu ColdFlame. Vienkārši - sarežģīti, balts – melns, labs – slikts, iņ – jaņ.

Sākumam – kā radās grupa?
Datējas ar 2007. gadu, sākumā spēlējāt divatā?
Step by step – klāt nāca bass un vokāls – viegli atrast labus mūziķus mūsdienās?
Imants: -  Radās kā duets. 20 gadu metāla putekļu ieelpošanas rezultāts. Bija jocīgi atsākt bungot aizmirstus ritmus. Nāca ārā un pa abiem veidojām zināmās kompozīcijas, priecājāmies un slavējām :)  Labam muzonam atrodas labi mūziķi :)
Dima: -  Kā radās grupa? Mēs ar Imantu spēlējam citā kolektīva kaut kādus šļāģerus, nu tipa meitenēm patīk, bet mūsu īstu vīru sirdis prasīja īstu mūziku. Sākam spēlēt divatā, prieka pēc, tas bija kaifs! Vēlāk pie mums pievienojās arī basists Māris Bernats (ех-Соllide). Šādu mūziku jau bija vērts rādīt cilvēkiem! Intrumentalka – klass, super, tautai patīk! Vienīgais, kaut kā pietrūkst, kādas “rozīnes”... Tā mums paveicas un mēs dabūjām Sergeju. Kā saka, ideālais front-mens, dzejnieks un izpildītājs. :) Tikko sākam taisīt demo ierakstu, kā basistam izrādījās citas intereses un viņš pie mums vairāk neradījās. :) Trijatā palikām ne uz ilgu laiku, kādu dienu zvana Māris Brensons un sak, ka ar mūsu mūziku viens super-basists interesējās, un, ja kas, mēs esam stikla desu parādā. Tā mums paveicas otrreiz un mūs atrada Aleks.

MALDUGUNS: par skaistām iekšām
P3 team saruna ar vokāli instrumentālā ansambļa Malduguns mūzikantiem – Faunu, Motoru, Malēju, KK, Lauri, talkā ņemot vadus ar internetu.
(Red. komentāri – urologs-ninja-dārznieks – Haralds Strapāns Sr.)

HEAVEN GREY: Jauns albums Jūnijā…
P3 saruna ar grupas ģitāristu Vjačeslavu Nikitinu

1993. gads - Kā viss sākās? Un ar ko viss sākās?

Viss sākas tālajā 1990.gadā, kad smagās mūzikas cienītāji staigāja džinsa jakās ar uzšuvēm, apspīlētajos gumijotajos džinsos un ar milzu krosenēm. Tieši tajā 90tajā gadā radas ideja dibināt metālgrupu. Sākuma grupas nosaukums bija cits. Kolektīvā bija trīs muzikanti. Ar viņiem nospēlēju kopā 2 gadus. 1992.gadā es iepazinos ar bundzinieku Ervīnu. Viņš tieši tolaik domstarpību dēļ aizgāja no grupas kurā toreiz spēlēja. Kādā tusiņā satiekoties, dzerot aliņu un sarunājoties nolēmam pamēģināt spēlēt kopā.Tad sākam meklēt vietu mēģinājumiem. Mēklējot telpas, iepazinamies ar Kaļininu – bass ģitāristu. Kaļinins palīdzēja mums atrast piemērotu telpu meģinājumiem. Tad arī viss sākās grupas dzīve. Nedaudz vēlāk uzaicinājam ģitāristu Sigvardu spēlēt mūsu grupā.

Pēc tam atradām vokālistu Andri. Daudz mēģinājām. Izdomājam grupas nosaukumu “Heaven grey” . 1993.gadā sākam uzstāties concertos. Diemžēl drīz no mūsu kolektīva aizgāja vokālists Andris. Tomēr mēs ātri atradām jaunu vokālistu – labu draugu Ansi Melderi. Viņš sāka nopietni nodarboties ar vokālu un vēlāk mēs atkal varējām uzstāties. Pēc vokālista Meldara atnākšanas bija piedāvāts izmantot tādu muzikālo instrumentu kā čells. Spēlēt čellu aicinājam tolaik mūzikas skolas studentu Ernestu. Kopš 1993 gada līdz 2000 gadam mūsu grupas sastāvs bija nemainīgs.

TOTENKOPF - Jaunās paaudzes thrash metal! P3 team saruna ar grupas bassistu/vokālistu Henriju.

Nosaukuma izvēle - ? Nav pamatotas bailes, ka būs nepatikšanas? It īpaši nezinātājiem, kas saasociēs nosaukumu ar mūziku nesaistītu divīziju?

Nosaukums tika meklēts ilgi. Tiesa gan - no paša sākuma jau bija skaidrs, ka tam jābūt vāciski. Kaut vai tīri mārketinga triks, jo vietējiem cilvēkiem WW2 visskaļāk asociējās ar vācu valodu. Kaut gan, būs samelots, ja teikšu, ka nosaukums tiešām bija mārketinga triks - tas tik tāds patīkams bonuss, kas vienkārši jauki nāk līdzi grupas vizuālajam tēlam - uzreiz skaidrs, par ko ir runa. Principā - agresivitāte un brutalitāte, kas nāk līdzi šim vēsturiskajam vārdam, tīri pareizi definē mūziku un tekstu ideju.

Bailes no nepatikšanām viennozīmīgi nav. Par ko tad baidīties? Ar ko Totenkopf ir sliktāks par CCCP krekliņu vai sirpi un āmuru uz mašīnas priekšējā paneļa? Protams, aprobežoti cilvēki, kas to vien meklē, kā problēmas, un iemeslu piesieties, atradīsies vienmēr, bet šie pāris indivīdi nav tie, kas ir spējīgi mainīt jebkuru grupas lēmumu.

LASSIE THE CAT – ņipra latviešu grupa ar īpatnēju nosaukumu, kvalitatīvu mūziku un enerģisku saspēli. P3 team apjautāja grupas vokālistu Marko

Šaubu nav – nosaukums ir gana unikāls – kāpēc Lesija kaķis?

Nosaukums ir tāda savāda lieta. Vienu brīdi grupa nonāk pie tā, ka ir vajadzīgs grupas nosaukums. Tā kā spēlējam metālu, gribējās nosaukumā kaut ko attiecīgu metālam, bet tā viss nesanāca, jo izdomājām neiet ierasto ceļu un nosaukumu izvēlējāmies citādāku kā tas ir ierasts metālu spēlējošām grupām. Trīs vārdu salikums, kas tagad jau ir ieguvis simbolisku nozīmi.

FRAILTY – skumjām nav robežu?
Wispirms, uzteicami mērķtiecīga grupa, kas pārsteidza ar kvalitāti un izdomu, nemaz nerunājot, par strauju izrāvienu vietējās un pasaules mūzikas skatuvē.
By P3 team

Sākums datējas ar 2003. gadu, kad pasaule bija resnāka un skaistāka. Sākumā bija – kas? Visas bio rio lietas, atstājot vēsturniekiem, mūs interesē dzenskrūve - kāpēc radās Frailty?

E. – tā nu sanāca, ka es atklāju, ka smagā mūzika ir tas, ar ko es sevi varētu izteikt vislabāk. Pirms es sāku nodarboties ar mūziku, mani dziļi fascinēja viss skumjais, noslēpumainais un neizzināmais. Bērnībā mans prāts kā savdabīgs magnēts pievilka sev klāt tieši šāda veida iespaidus – egļu zaru smarža bērēs, rudens auksto vientulību, kā arī spoku un šausmu stāstus. Ar laiku, šīs un ne tikai šīs ietekmes mani aizveda līdz smagajai mūzikai. Kad atklāju doom metal žanru, mani meklējumi pēc izteiksmes formas bija galā, un tā radās Frailty. Rezumējot – Frailty ir sens, drūms un reizē skaists sapnis, kas kļuvis par realitāti.

Intervija ar grupu SEBORRHEA
bt P3 team

Sāksim no gala, kā  allaž, viss sākas ar galu. Grupas bio – kā radās, kad, kāpēc un kas radīja?

Grupas gals meklējams digitālajā  tīmeklī! Viens džeks izdomāja, ka grib būt ģitārists, otrs izdomāja, ka buņģieris, trešais izdomāja, ka noraut uz basa 5-tās stīgas nulli ir viskrutāk! Tā interneta tīmeklī sakonektējās puiši, parādīja viens otram bicīšus un saprata, ka ir misija -realitātē sanākt kopā un iebliezt kaut ko dullu! Mūzikas žanrs tika piemeklēts tāds, kas Latvijas „Pazemes” skatuvē nebija vēl dzirdēts – agresīvs, traks un tajā pašā laikā arī stulbs – tikai šāda veida raksturīpašības var atrast grind-ā! Šis stiliņš vismaz neuzliek ierobežojumus, dziesmās var integrēt jeb kāda veida idejas, domas ... visu, kas nāk prāta! Stiliņs un puikas, ar tikko noslaucītu mātes pienu uz lūpām, bija atrasti, sanācām uz pirmo mēģi -iebliezām, ieskatījāmies viens otra acīs, ieraudzījām degsmi un ļaunumu, kurš lauzās ārā no mūsu iekšām! Kā jau jauniem zēniem tolaik – likās, ka ir ko teikt, baigi gribējās paradīt fakus un neskūtās pakaļas! Tā kā tas mūs arī vienoja, tā arī sākām bliezt kā nākas! Cik zināms, ka nekas nenotiek tāpat vien, tāpēc mēs nolēmām, ka mūsu grupu radīja augstāk stāvošie spēki...Sauksim lietas īstajos vārdos - KOSMOSS