Shape of Despair ir somu funeral doom metal grupa, kas savu darbību sāka 1995. gadā. Kopumā šī grupa ir laidusi klajā trīs albūmus – Shades of... (2000); Angels of Distress (2001) un šajā recenzijā aplūkotais Illusion’s Play (2004). Paši Shape of Despair raksturo savu mūziku kā mūsdienīgu funeral doom, kas nevar tikt asociēts pilnīgā mērā ar tradicionālajiem uzskatiem par šo metal mūzikas subžanru. Cik pats esmu klausījies funeral doom (Pantheist, Thergothon), tad uz mani Shape of Despair atstāja lielisku iespaidu... šīs grupas mūzika ir necerēti dziļa, ārkārtīgi smaga un melodiska... un, neskatoties uz ārkārtīgi hipnotiskām melodijām, tā neapnīk...
Shape of Despair ir ievērojami ar to, ka viņu vokālists ir Pasi Koskinen no Amorphis. Tiem, kas ir pazīstami ar Amorphis daiļradi noteikti būs zināms, ka Amorphis sāka kā diezgan brutāla Doom/Death grupa, kas tagad ir transformējusies par ko līdzīgu gothic metal ar dark wave iezīmēm. Un P. Koskinena vokāls no sākotnējā grawling ir kļuvis tīrs un pieklājīgs. Bet. Shape of Dispair sastāvā P. Koskinens rūc tā, ka viņu varētu apskaust pat daži labi death growleri...
Kāds ir pats albūms? Illusion’s Play sastāv no 6 drausmīgi garām dziesmām, bet tās ir tik perfekti nostrādātas, ka nemaz nav apnicīgas... lēnas, depresīvas ģitāras, sintezatora radītas lieliskas atmosfēras, brutāla growling un skaistas sievietes balss saskaņa... mūzika atslodzei? Nebūt nē. Mūzika, ko rada Shape of Despair ir domāta dziļai noskaņai, sevis izvērtēšanai, atkāpjoties no visa tradicionālā, pat metal ietvaros...
Edenbeast.
laikam buus jaadabuu `angels of distress`, moke toc labs...
esmu noklausiijies "Shades of..." - taa tiiri neko bija, bet no dooma, atshkjiriibaa no Uggas, man pashlaik "uuber alles" ;) shkjiet Forest of Shadows-Departure