0
[#]

Kopā ar savu draugu Artūru bijām nolēmuši aizlaist šovasar uz kādu nelielu festu (jo tādu lielu masoviku kā Wacken viņam ne visai gribējās apmeklēt, turklāt kad izdomājām uz to tomēr aizbraukt, vietu autobusā vairs nebija). Lielāko uzmanību veltījām Zviedru un Somu festivāliem, jo pateicoties prāmju satiksmei, uz tiem var samērā ērti nokļūt. Beigās kā divi pēdējie varianti palika Tuska (Helsinki, Somija) (http://www.tuska-festival.fi/ ) un Gates of Metal (Hultsfreda, Zviedrija) (http://www.gatesofmetal.nu/eng/bands/).Hultsfredas fests notika 05.08.2005.-06.08.2005. Uzstājās: Dimmu Borgir, Edguy, Children of Bodom, Masterplan, Dark Tranquillity, Nocturnal Rites, Evergrey, Amon Amarth, Grave Digger, Brainstorm, Moonsorrow, Twilightning, Sabaton, Pantokrator, God Among Insects, Maze of Torment. Lai gan uz Tusku būtu lētāk aizbraukt, taču tur vajadzētu dzīvot viesnīcā un iepriekš bija jāpasūta un jāapmaksā biļete. Zviedrijā dzīvošana bija paredzēta teltī un pietika internetā rezervēt biļeti uz savu vārdu, turklāt grupu sastāvs tur bija aptuveni līdzvērtīgs (Somijā mani interesētu 15 bandas (3dienās), bet Zviedrijā 11 (1,5 dienā)). Tāpēc izvēlējāmies Zviedrijas variantu, turklāt pirms pusotra gada es Stokholmā nodzīvoju 10 dienas un zināju kur kas atrodas.

Ar prāmi mums paveicās, jo tas iet tikai reizi 2 dienās un šajā reizē izbrauca ceturtdien, tā ka tikt uz Hultsfredu  (http://www.hultsfred.se/english/index.htm), kura atrodas 300km uz D no Stokholmas un 30km no jūras, līdz piektdienas vakaram, kad bija paredzētas pirmās uzstāšanās, varēja īpaši nesaspringstot. Biļetes prāmim vajadzēja rezervēt vismaz 3 dienas iepriekš un izvēlējāmies speciālo piedāvājumu par Ls78,00 B2 kajītē (http://www.rigasealine.lv/lv/biletes/sedvietas/index.asp ), sēdvieta izmaksātu Ls64,00, turklāt tur agrāk bija degvielas glabātava, zinātāji stāstīja, ka var vēl smaciņu just ;). Iepriecināja fakts ka līdzi var ņemt 64l alus, 10l šņabi. Tā kā festa teritorijā bija atļauts lietot tikai aliņus un šis dzēriens arī man garšo vislabāk, salādēju somā 13l un ceturdien maucu no šances uz ostu. Izejot ārā 18:00, protams, sākās pusdienlaikā solītais lietus ;(  Pa 20min. tikām cauri reģistrācijai, pasu kontrolei un muitai. Pirms iet caur metāla detektoru pateicu ka man somā ir telts ar metāla mietiņiem (10cm naglu veidā). Uz manu somu detektors protams noreaģēja, bet muitnieks tikai atmeta ar roku ;) Pirmie „pozitīvie” iespaidi par Rīgas ostu un RJL jau radās ostā - it kā „Duty free” veikalā pārdeva tikai krievu alu (Baltika) un sarunājās arī tikai kādā austrumu valodā. Arī uz prāmi bija jāiet pa lietu līdz pakaļgalam, kur kā lopiņiem jāiet iekšā caur autotransporta nodalījumu, nevis trapu. Kajīte bija 2x3m un bez iluminatora (speciālais piedāvājums kā nekā). Iluminators laikam bija B1 vai A klases kajītēm. No C klases vienīgā atšķirība ir duša kajītē un vidējais klājs, nevis apakšējie. Arī vietējais Tax Free veikals nekādu sajūsmu neradīja - 0.5 pudele „Mangaļu Sports” maksāja Ls0.60 (kronās ~Ls0.75), 2l Cido sula - Ls1.50 utt.. Vienīgais normālais alus bija Lāčplēsa 4 paka pa Ls1.80. Pērējie bija Baltika, Edelmeister un Cēsu  Export (Made in Estonia ;) konservu bundžās. Bāros dod izlejamo Cēsu pa Ls1.50 (0.5l). Bāri un restorāni šancē līdz 22:00/23:00, vienīgi karaoke bārs ir arī pa nakti. Ievērtējuši šīs iespējas, devāmies tukšot alus krājumus, lai rīt vieglāk stiept. Alus palīdzēja arī labāk aizmigt, jo motora rūkoņu un vibrāciju var labi sadzirdēt un sajust (praktiski nav lielas atšķirības, cik tuvu kajīte ir motoram). Rītā ap astoņiem jau varēja redzēt Zviedrijas krastu - kontrasts ar Latviju ir milzīgs - pilna jūra/fjords ar eglēm/priedēm apaugušām granīta salām. Uz katras otrās māja (no nezināmas nozīmes mājelēm palielas suņubūdas lielumā, līdz sūrām fazendām), pilns ar jahtām un kuteriem, starp kuriem jāvelkas ~4h līdz Stokholmai pa fjordu (viss brauciens ir ~17h, no tām pa Daugavu 1h).

Stokholmas ostā varējām palūrēt uz 2x lielāko Tallink prāmi un maukt caur muitu (tur par mūsu mantām nelikās zinis) uz autobusu nr.1 (300m no ostas), kas brauc garām autoostai aiz kuras atrodas dzelzceļa stacija un T-Centralen (metro centrs). Visas šīs stacijas ir savstarpēji saistītas un aizņem aptuveni Vecrīgas lieluma teritoriju. Pats 25min brauciens autobusā maksā SEK30 (Ls2.25), bet biļete ir derīga 1h visos sabiedriskajos transportos. Pie informatores noskaidrojām ka lētākā biļete līdz Hultsfredai ar pārsēšanos Linčepingā maksā SEK426 (Ls32). Es biju cerējis uz lētāku cenu (SEK350), jo iepriekš caur internetu (http://www.resplus.se/default.asp?language=2&showprice=1 ) izpētīju, ka līdz  Linčepingai biļete maksā SEK200, bet izrādījās, ka līdz Hultsfredas miestam ceļš, lai gan īsāks, maksā dārgāk. Pērkot biļetes vajag noteikti prasīt lētākās, jo dzelzceļa satiksmi Zviedrijā nodrošina daudzas kompānijas (līdz Linčepingai 3) un katrai ir sava cena, kas var atšķirties pat 2x.

Nedaudz pavazājušies pa staciju (vietējā vaļutņikā mainīja arī latus, tikai par nedaudz sliktāku kursu (SEK1=Ls0.076) nekā Rīgā (SEK1=Ls0.075),bet uz kuģa kronas pārdeva pa Ls0.8), 14:40 izbraucām uz Linčepingu.

Kopumā braucienā pavadījām ~4h. Sitām duraku, dzērām alu un skatījāmies pa logu, kur pavērās Latvijai līdzīgi, bet kalnaināki skati ar egļu/priežu mežiem, granīta bluķiem un brūngansarkanām, retāk dzeltenām vai baltām, mājelēm. Zviedru vilcienus ar LDZ nav pat vērts salīdzināt. Uz pašu Hultsfredu braucām 3 vagonu vilcienā, kas laikam skaitījās tuvāk 1 klasei (viena klase tikai bija) tāpēc sanāca dārgāk. ~19:00 iebraucām Hultsfredā, kas ir vietējā pagasta (komūnas) centrs ar 5 500 iedzīvotājiem. Tam, kāpēc šis miests ir izvēlēts par Zviedru lielākā metalfesta vietu ir vairāki iemesli - atrodas ~300km no Malmes, Gēteborgas un Stokholmas; ir sava dz/c stacija un lidosta!!!; ir ezers pie kura uzmaukt telti; speciāla vieta ar 1 brīvdabas un 2 slēgtajām skatuvēm. No stacijas uz festa vietu gāja 1 vagona vilciens par SEK30, bet mēs iesēdāmies astē mataiņu bariņam un pa 25min aizvilkāmies līdz kempinga vietai, kas jau bija visai pilna. Samaksājuši SEK595 (Ls45) par rokas apsēju/biļeti, gājām sliet telti. Varēja redzēt, ka zviedri jau kādu laiku te svin - visapkārt mētājās alus bundžu kaudzes un citi atkritumi, kurus, tā kā miskastes (pateicoties Zviedrijas sētnieku arodbiedrībai?) nekur tuvumā neredzēja, visi meta kur pagadās.

Beidzot bija pienācis festa sākums (21:00), un gājām ievērtēt pirmo bandu - Pantokrator (S) (http://www.pantokrator.com/ ). Nebija nemaz slikta - tāds visai interesants, vidēji ātrs deathmetāls. Nekas īpašs, bet paklausīties var. Uzstājās veči mazajā skatuvē, kas atgādināja palielu dārza nojumi (no koka). Ietilpība apmēram kā „Salamandrā”. Skaņa bija visai sūdīga - vieni vidi, bez apjoma. Tautas arī nebija visai daudz (aizpildīts pa ½), bet kādi pardesmit ļaužu aktīvi kratīja pačkas. Vislielāko sajūsmu zviedros izraisīja pēdējā dziesma zviedru valodā ;).

Nākamā banda jau bija daudz nopietnāka - Evergrey (http://www.evergrey.net/ ), ja neskaita viduvējo debijas albumu, tad viņiem ir vēl 4 lieliski CD un, redzot zviedru sajūsmu, varēja spriest, ka viņi ir ļoti populāri Zviedrijā (Evergrey DVD "A Night To Remember" atrodas Zviedrijas DVD čārtu 1.vietā!). Evergrey stilu parasti raksturo kā Dark Progressive/Power Metal. Blice spēlēja vidējā skatuvē (~50x100m) kas arī bija no koka, bet gliemežvāka formā. Te gan jāsaka ka organizatori bija nolaiduši pamatīgu lažu - veči bija noteiktu pelnījuši spēlēt uz lielās skatuves, vidējā bija tā piebāzta, ka daudzi tusēja pie ieejas. Mums gan izdevās kādus 15m dziļāk ielīst. Evergrey spēlēja lieliski, skaņa bija super (arī skaļums ideāls). Vokālista sniegums bija perfekts, par tādu vokālu būtu priecīgas arī vairums Gothic Metal bandu. Zviedri auroja līdzi tekstus lielākajai daļai dziesmu, aktīva kratīja galvas un vicināja ķepas. Treklistu gan nosaukt nevarēšu ne viņiem, ne nākamajām bandām (man gan šīs blices ļoti patīk, tomēr to pašu varu teikt par vēl kādām100 bandām, un atcerēties tām dziesmu nosaukumus ir pagrūti, ja neskaita tās ko klausos no 1993.gada) bet visas dziesmas bija lieliskas. Atvēlētās 60min bija stipri par īsu (Evergrey protams tika vēlreiz izsaukti uz skatuves), bet 1 ½  stundu spēlēja tikai „hedlaineri” uz galvenās skatuves, pārējie 1h.

Gājām ievērtēt atribūtikas piedāvājumu. Vienā būdā pārdeva oficiālos festa bandu kreklus  un festa kreklu. Parastie T-krekli maksāja SEK150 (Ls11.3), ar garām rokām - SEK200 (Ls15), bet jakas - SEK300 (Ls22.5). Nopirkām pa oficiālajam kreklam pa SEK140. Citos tentos cenas bija līdzīgas, vienīgi 2 T-kreklus varēja dabūt pa SEK250. Izvēle bija visai liela, varēja dabūt arī pavisam mazus kreklus, ko uzvilkt sīkajam. Stilīgi, pirmklasnieks pa skolu bizo Dark Funeral krekliņā ;). Vispār, ja spriež pēc krekliem, kurus pārdeva un kas bija tautai mugurā, tad populārākās bandas zviedriem ir Children of Bodon, Sonata Arctica, Dimmu Borgir, Iron Maiden, Dark Tranquillity, In Flames (daudziem bija zaļas jakas ar Calsberg alus zīmei līdzīgu In Flames uzrakstu un tekstu „In Flames: Probably the best band in the World” ;), Finntroll, COF, Ed Guy. Ēdamais (dažādas picas un burgeri) maksāja 40…55 kronas (3…4 lati). Izlejamo alu pārdeva iežogotā teritorijā. Zviedru alus ir labāks par krievu ūdentiņu, bet nekas dižs nav (~ kā Cēsu Light vai Aldara Gaišais).

Kamēr mēs blandījāmies apkārt, savu uzstāšanos (uz mazās skatuves) jau bija sākuši Maze of Torment - garlaicīgs hardcore/death metal. Tādās pat domās bija lielākā daļa reto klausītāju, kuri atdzīvojās tikai pie „Postmortem” un „Reign in Blood” kaveriem.

24:00 uz vidējās skatuves kāpa Nocturnal Rites, kurus varēju ievērtēt no priekšējām rindām, jo tautas bija nedaudz mazāk kā pie Evergrey, bet publikas atsaucība un atbalsts grupai bija tikpat liels. Veči spēlēji ļoti labi, arī dziesmas bija tikai tās labākās, tomēr kaifu pabojāja visai viduvējā vokāla skaņa - skaņotāji bija kaut ko salaiduši grīstē. NR bija arī vienīgā blice, kuru pēc visai ilgiem pūliņiem izdevās otro reizi izsaukt uz skatuves (laikam tāpēc, ka spēlēja pēdējie, jo nākamā dienā koncis uz lielās skatuves bieži sākās pāris minūtes pēc iepriekšējā uz vidējās.)

Kopā ar pārējiem faniem devāmies 5min gājienā uz kempinga vietu, kas atradās starp upi un ezeru. Tur varēja nokļūt tikai pa tiltiņu. Devāmies gulēt, bet zviedri turpināja svinības līdz ~5:00, kad sāka līt lietus. Par lietu es pārāk neuztraucos, jo tas nebija nekāds lielais, bet ap 7:00 uzmauca kārtīgi un telts (prastā bebru būda) sāka laist cauri. Pamodies atklāju, ka mati  priecīgi džumpo pa peļķi pie manas galvas. Arī ārā skats nebija jautrs - lija neliels lietus un debesis visapkārt bija pelēkas. Vilkāmies uz Hultsfredas staciju, lai nopirktu biļetes atpakaļbraucienam, jo mums ierodoties, kase bija slēgta. Pārdevējs mūs iepriecināja ar ziņu, ka pirmais vilciens līdz Linčepingai atiet 14:20, tā ka mums spīd nokļūt Stokholmā ~17:20, bet prāmis atiet 18:00 ;( Autobusi svētdien neiet vispār. Pastudējis karti, uzprasīju, vai nevar caur Vesterviku. 5min kaut ko pētījis, vecītis izcirta ka var, bet tad pateica ka kaut ko sajaucis ar laikiem un tomēr nekas nespīd. Beigās, pēc 10min ņemšanās, izdevās dabūt biļetes līdz Stokholmai ar 3 pārsēšanām, toties 15:20 būsim Stokholmā. Un maksāja tas viss SEK468(Ls35).

Garīgais uzlabojās tikai ap 12:00, kad pārstāja līt lietus un 12:30 bija paredzēta Moonsorrow (http://www.moonsorrow.com/2005/mainpage.html ) uzstāšnās. Atnācām tieši pirms paša sākumu. Man par pārsteigumu, bez kādām problēmām tiku līdz 3 rindai, kur bija samērā plaša brīva vieta matu vicināšanai. Zāle bija aizpildīta par 2/3. Lai gan ik pēc dziesmas ļaudis vētraini aplaudēja, rādīja radziņus un bļāva „hei, hei” kad vajadzēja, reti kurš kratīja pačku, lielākoties to darīju es viens pats ;(  Zviedri kārtīgi panesās tikai pie pēdējā gabala, kas bija vairāk Finntroll ritmos ieturēts. Man Moonsorrow ļoti patika - skaņa/dziesmas/vokāls/spēlēšana bija lieliska. To ka publika visai švaki atbalstīja somus un pat kārtīgi nepasauca otrreiz, es varētu skaidrot ar zviedru kompleksu - Somu blice, kas dzied somiski par saviem pagānu senčiem un to cīņām. A bet ar ko tad viņi cīnījās? Ar zviedru vikingiem un krustnešiem ;). Līdzīga situācija būtu, ja Skyforger Maskavā dziedātu dziesmas par Leģionāriem, vai to kā Zemgaļi Polockiešu karaspēku atspārdīja. Moonsorow tracklist: Jumalten Kaupunki, Kylän Päässä, Kivenkantaja, Pimeä, Sankaritarina, Pakanajuhla.

Lai nu kā, bet uzreiz uz lielās skatuves sāka blietēt Dark Tranquillity (http://www.darktranquillity.com/ ). Domāju ka vairs nav jēgas atkārtoties - par uzstāšanos varu teikt to pašu ko par iepriekšējām un nākamajām bandām - skaņa/dziesmas/vokāls/spēlēšana bija lieliska. Stanne nēsājās pa skatuvi un bļāva plaušas ārā. Viņam bija lielisks kontakts ar publiku, kas vētraini atbalstīja DT. Lai gan man „Character” ne visai patīk, bet no tā spēlētās 4-5 dziesmas bija tās labākās. Vienīgā dziesma, kas man DT (un vispār visā festā) nepatika, bija laikam no „Heaven” ar elektroniskiem sampliem un citiem sūdiem. Skaņa pie beigām gan palika nedaudz par zvērīgu basu diapazonā - likās ka basbungu skaņa zarnas pret mugurkaulu atdauzīs. Ja jau sāku runāt par skaņu (kas ne brīdi nelikās par skaļu, kā tas ir lielā kā daļā mūsu konču), tad ½ zviedru lieto dažāda veida ausu aizbāžņus. Kad savulaik Stokholmā biju uz Candlemass konci, tos lietoja tikai 1/3 ;). Ko gan nabagi darītu pie mums?

Ar nākamo true metal blici Sabaton (http://www.sabaton.net/ ) organizētāji bija pieļāvuši otro kļūdu. Lai gan banda ir samērā jauna un izlaidusi tikai 2CD, toties lieliskus. Tāpēc mazā zālīte bija piebāzta pilna, galvu pat īsti nebija kur pakratīt. Bet kratīt varēja uz nebēdu, jo veči spēlē īstu „party metal” (kārtīgu melodisku power/speed ar tekstiem par „Panzer Batallion”, „Metal Machine” utt.) ar jautru attieksmi (Helloween un EdGuy garā). Galvas un rokas gāja pa gaisa pilnā sparā, bet festa vislielākā fanošna sākās, kad Sabaton pēc izsaukšanas uzrukāja kādu zviedru tautasdziesmu vai šlāgeri savā apdarē. Tauta sāka tā lēkāt, ka grīda līgojās pa pārdesmit cm. Līdzīgi pie mums panestos, ja Skyforger uzlaistu „Liku bēdu zemakmeņa” vai „Trīs vella kalpi” ;) (tīri gaiša doma).


Uzreiz pēc pāris min sāka spēlēt norvēģa+vāciešu supergrupa Masterplan (http://www.master-plan.net/). Viņu sastāvs jau vien ir ko vērts - viens no labākajiem metāla vokālistiem Jorn Lande (ex-Ark, Beyond Twilight, Jorn Lande, Millenium, Mundanus Imperium, Vagabond, Yngwie Malmsteen.), to pašu var teikt par ģitāristu Roland Grapow (ex-Helloween, Kotipelto, Mob Rules) un buņģieri Uli Kusch (ex- Gamma Ray, Helloween, Holy Moses, Mekong Delta, Roland Grapow, Shockmachine, Sinner). Masterplan sniegums  par 100% atbilda gaidītajam - kaut gan tā bija pēdējā uzstāšanās 26 konču tūrē, varēja padomāt ka tā ir pirmā. Vīri sniedza īstu rokkoncerta paraugstundu. Grupai ir tikai 2 CD, toties abi ir lieliski un no tiem tika spēlētas pašas labākās dziesmas, pa starpai uzlaižot bungu solo, savdabīgu iepazīstināšanu ar grupas dalībniekiem u.c.. Jorns, cik sapratu, ar skatītājiem pļāpāja norvēģiski un viņu laikam puslīdz labi saprata. Tā kā fanu atsaucība bija liela, nospēlētas tika visas 90min bez apstāšanās.


Uzreiz pēc Masterplan sākās Brainstorm (http://truemetal.org/brainstorm/ ) koncis, kura sākumu nekādi negribēju nokavēt, tāpēc neatlika laika aizmaukt uz telti pēc jaunnopirktā Brainstorm krekliņa. To gan pilnībā kompensēja iespēja bez kādām problēmām ieņemt vietu pirmajā rindā. Tautas bija nedaudz vairāk kā uz Moonsorrow. To pašu var teikt par fanošanu - teksti tika rēkti līdz uz nebēdu, un vismaz manā redzeslokā kādi 10 pačku kratītāju bija. Koncerts bija lielisks, vokālists nēsājās pa skatuvi, rāpās uz tās konstrukcijām un nolēca arī pie skatītājiem, tā samulsinot apsardzi. Par apsardzi ir vērts pastāstīt: pie skatuves stāvēja 3 džekiņi ap 175cm / 70kg un viena meitene. Viens no viņu uzdevumiem bija pasniegt ūdentiņu izslāpušiem mataiņiem ;) Jauki, mūsu apsargiem vajadzētu pārņemt zviedru pieredzi. Darba jau viņiem praktiski nebija, ja nu vienīgi aizstiept kādu atlūzušo vai izteikt aizrādījumu večiem, kas pārāk aktīvi vicināja mieta ar ragainu galvaskausu. Pēc uzstāšanās izsaukt Brainstorm uz skatuves tā arī neizdevās (daudz to saucēju gan nebija), jo uzreiz jau sākās nākamais koncis. Vienīgais mierinājums - dabūju to figņu, ar kuru ģitāras stīgai čakarē.

Kā nākamie spēlēja Children of Bodom (http://www.cobhc.com/ ). Kā instrumentālisti, viņi bija vieni no labākajiem, arī vokālists/ģitārists nevāji nēsājās pa skatuvi (reizēm pat nevarēja saprast, kur viņš ir aizbizojis), eleganti spļaudījās un fakojās kā Hetfīlds. Skatītāju atbalsts bija liels, tomēr manuprāt citas bandas spēlēja ar lielāku degsmi un pašatdevi. Pēc izsaukšanas veči nospēlēja dziesmu (laikam „In Your Face”) no rudenī gaidāmā CD „Are You Dead Yet?”. Dziesma bija baigi labā, labākajās „Hate Crew Deathroll” tradīcijās.


Nākamie bija Grave Digger (http://www.grave-digger.de/index_english.html ). Nez kāpēc šie, vieni no power/speed stila pamatlicējiem, tika ielikti vidējā zālē. Sākumā gan zāle bija pustukša, bet pēc pāris dziesmām piepildījās pa kādiem 75%. Arī publikas atbalsts bija daudz lielāks nekā iepriekšējām bandām 9vidējā skatuvē). Veterāni spēlēja fantastiski, publika aktīvi auroja līdzi un pēc koņča beigām dedzīgi mēģināja izsaukt GD vēlreiz, kas noteikti izdotos, ja kaprači jau nebūtu nospēlējuši atvēlētās 60min.

Uz galvenās skatuves jau rosījās zviedru visgaidītākā blice  - EdGuy (http://www.edguy.nu/main.php ). Blakus mūsu teltij bija pāris džeki, kas visu laiku koda teltī un gaidīja vāciešu uzstāšanos. Cilvēku bija savācies visvairāk. Tāda piekrišana EdGuy ir laikam tāpēc, ka, ja neskaita viduvējo „Kingdom of Madness” viņiem ir 5 lieliski albumi. Arī viss vāciešu šovs bija lielisks (dekorācijas, gaismas, kontakts ar publiku). Tobiass Samets ir fenomenāls vokālists un grupas līderis. Ja pirms EdGuy uzstāšanās es pie labākajiem festa „frontmeniem” ierindotu Mikael Stanne (DT) un Andy Franck (Brainstorm), tad pēc tās par pirmo numuru stabili kļuva Tobias Sammet. Viņš lieliski kontaktējās ar publiku, bārstīja jociņus, nedaudz pabļāva uz Amon Amarth, kuriem tajā laikā bija paskaļš soundchek. Nedaudz parodēja Manowar. Sabīdīja vēl sekojošu tekstu „I couldn’t fuck your boyfriend, because he is brother of metal”. Es gan īsti, nesapratu, viņi ir kļuvuši par EdGay vai kā.. Uzstāšanos gan pabojāja lietus, kas sāka līt stundu pēc sākuma un līņāja nākamo pusstundu līdz beigām. Izlaidu 1 dziesmu, jo nācās skriet pārsegt telti.

Par lielisku vakara noslēgumu parūpējās Amon Amarth (http://www.amonamarth.com/news.html ). Tiem, kas dzirdējuši cik lieliski viņi skan ierakstā, varu pateikt, ka dzīvajā zviedri ir vēl iespaidīgāki. Cilvēku bija pilns kā uz Evergrey, to pašu var teikt par fanošanu. Artūrs gan teica, ka ar galvas kratīšanu pamaz tautas aizrāvās. Grūti spriest, jo pats to vien darīju. Stunda pagāja vienā elpas vilcienā un pie noslēdzoša gabala („Death in Fire”protams) panesās visa zāle. Super.


Izgājām ārā ar domu vēl nopirkt kādu krekliņu, bet pats sakarīgākais pārdevējs jau bija sakravājies. Sagaidījām Dimmu Borgir (http://www.dimmu-borgir.com/ ) un ievērtējām pirmās 3 dziesmas. Gaismas efekti jau bija grandiozi. Arī publikas bija visvairāk (gan tikai nedaudz vairāk kā pie EdGuy). Tomēr tādas fanošanas kā pie citām bandām nebija. Mūzika priekš bleka visai interesanta, bet mani galīgi neaizrauj, atšķirībā no COF, ITW, Immortal, Ulver. Gājām gulēt, bet zviedri vēl auroja līdz pašam rītam.

No rīta maucām uz staciju un ar vilcienu uz Nēsjo. Blakus sēdēja citi metālisti ar maģīti (tie bija līdz laikam katram trešajam), tā ka varēja vēl muzonu paklausīties. Pati pilsēta izrādījās sūrais dz/c mezgls, no kura uz nākamo miesu Tranese maucām ar viena vagona vilcienu (apmēram 2 vagonu tramvaja lielumā). Vadītājs bija arī konduktors. Kļuva skaidrs, kāpēc no Hultsfredas autobusi neiet. Nafig viņi vajadzīgi, ja starp miestiem vilcieni braukā (iedomājies vilciena maršrutu Bauska-Iecava ;). Pēc vēl vienas pārsēšanās Linčepingā, ar 30min nokavēšanos nonācām Stokholmā, tā ka atlika tikai kādas 90min lai apbizota vecpilsētu (Gamla Stan). Normālā metālistu bode bija slēgta (lielāka daļa veikalu Zviedrijā ir slēgti svētdienās, bet darbadienās strādā līdz 17 vai 18), bet otrā mūzikas bodē T-krekli jau maksāja SEK250 ;( Bišķi apskatījuši pilsētu, bez problēmām nonācām uz prāmja un devāmies mājup. Rīgas Osta „ierullēja” arī atpakaļceļā - nācās 2h20min gaidīt pie Daugavas grīvas, kamēr kaut kāds tankeris atbrīvos kuģu ceļu.

Noslēgumā varu teikt, ka neskatoties uz samērā lielajām izmaksām (Ls195 jeb Ls18 uz grupu), esmu pilnībā ar visu apmierināts (neskaitot laiku un RJL), jo savas mīļākās bandas varēju redzēt pāris m attālumā vai no ļoti labām vietām. Ja parasti klausoties koncerta ierakstu gadās vairākas dziesmas, kas tev ne visai patīk, tad šoreiz vienīgā tāda dziesma bija viens DT gabals, pārējās bija lieliskas. Tas pats jāsaka par spēlēšanu un mūziķu attieksmi. Arī skaņa, ja neskaita problēmas ar NR vokālu un pārspīlētajiem basiem EdGuy uzstāšanās sākumā, bija lieliska. Ja nebaida izmaksas un gribas nesaspringstot fanot pirmajās rindās pasaules klases bandu končos, var  droši braukt uz Zviedriju. Neviens uz muguras tev neleks. 2003.gadā uz festu bija 3500 cilvēku, 2004 - 2500, bet šogad visvairāk (vēl datu nav, bet kādi 4000-4500 varēja būt).

Dainis

 

Komentāri
0
bljaa,nu taads domraxsc..
0
Ideāls festivāla apraksts. Sīka un izsmeļoša informācija katram kas gribēs braukt nākamgad. Vienīgi man gan liekas ka nedaudz tā kā par dārgu..?:)
0
Paldies Hopkins.

Protams, sanaaca visai gari, bet iespeejams kaads atradiis sev noderiigi infu, kas nenotiktu, ja apraksts buutu tipa - Brainstorm rulleeja, Maze of Torment suxx. Protams bija visai daargi (a cik izmaksaa Wackena vai Szigets?), jo transports Zviedrijaa ir daargs, biljete jau maksaaja sameeraa leeti prieksh Zviedrijas cenaam un algaam. Naakamreiz gan meegjinaashu ko leetaaku.
0
"Oficiaalaas" Gates of Metal 2005 bildes ir sseit:
www.gatesofmetal.se under archive / pictures.
0
labs apraksts, prieks ka kāds raksta kur bijis (mans apraskts stāv nepabeigts :( )
Par izmaksām: man liekas, ka WOA īpaši lētāk nesanāk. droši vien, ja brauktu ar mašīnu četratā, tad būtu vēl lētāk.
0
varbūt pabeidz to apskatu?
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [0]
Pieslēgties
Meklētājs
Jubilāri
Hugob (20 gadi)
Vills (13 gadi)
Zigfrīds Muktupā (7 gadi)
Komentāri
Viskas