UDO Dirkšnaiders - ACCEPT līderis ar vienīgo koncertu Rīgā!
25. februārī Eiropas tūres ietvaros ar vienīgo koncertu "Sapņu Fabrikas" koncertzālē uzstāsies grupa U.D.O.! Programmā - grupu U.D.O. un ACCEPT visas pēdējo 25 gadu labākās dziesmas! No 30. janvāra biļetes uz U.D.O. koncertu būs pieejamas iepriekšpārdošanā „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās (www.bilesuparadize.lv ). Biļešu cena sākot no 9 Ls, bet, tuvojoties koncerta dienai (25.02.), to cena vēl augs. Pieejamas arī sēdvietas VIP sektorā!
Ir leģendas, kuras iegūst savu mistisko statusu tajā momentā, kad koncertaģentūra piešķir viņiem epitetu “leģendārs”. Bet ir arī citi - īstie, kā UDO..... Īsta leģenda - Udo Dirkšnaiders - ACCEPT līderis. Viņa neatdarināmā balss ir atzīta par vienu no harismātiskākajām smagajā mūzikā - mūzikā, kurai viņš ir veltījis vairāk nekā ceturtdaļu gadsimta savas dzīves.
Un, cik zināms, laika pārbaudījumus spēj izturēt tikai talantīgākie un patiesākie mūziķi.
1986. gadā vācu heavy-metal leģenda ACCEPT sasniedza savas popularitātes virsotni. Pēc veiksmīgām Eiropas un Amerikas tūrēm un sava pēdējā albuma prezentācijas turnejas Japānā, grupa atgriezās savā dzimtajā Vācijā, lai rakstītu materiālu jaunam albumam. Darbā gaitā radošās domstarpības noveda pie grupas izjukšanas un grupas vokālists Udo, savāc savu paša sastāvu zem nosaukuma U.D.O.. Pirmie albumi “Animal House” un “Mean Machine” turpināja tēmu, kuru aizsāka grupa accept albumā “Russian Roulette”. Tie tika augsti novērtēti presē, kā arī piedzīvoja finansiālu veiksmi.
1990. gadā, pēc dažām grupas sastāva izmaiņām un daudzām tūrēm, iznāca, iespējams, pats melodiskākais albūms grupas vēsturē ar nosaukumu “Faceless World”. Arī šis albums piedzīvoja gan publikas atsaucību, gan finansiālu veiksmi, ko, nenoliedzami, veicināja grupas Accept bijušā bundzinieka Stefana Kaufmana meistarīgais darbs producenta lomā. Tāpat kā agrāk U.D.O. devās turnejā, kā arī ņēma dalību žurnāla “Metal Hammer” piecu gadu jubilejai veltītā festivālā, kur uzstājās uz vienas skatuves ar Ozziju Osbornu.
Ar albuma “Timebomb” iznākšanu sākās pauze grupas radošā darbībā sakarā ar to, ka pēc albuma iznākšanas Udo uz nenoteiktu laiku “iesaldēja” savu projektu, ko veicināja ACCEPT atkalapvienošanās. Ar saviem bijušiem kolēģiem, Dirkšnaiders sniedza viesizrādes un veica ierakstus līdz pat 1996. gadam.
U.D.O. jaunajā sastāvā spēlēja Stefans Kaufmans (ģitāra), Jorgens Grafs (ģitāra), Fitti Vinholds (bass) un Stefans Švarcmans (bungas). Neilgi pirms tam kolektīvs savā sākotnējā sastāvā piedalījās grupai "Judas Priest” veltīta albuma ierakstīšanā un izpildīja kompozīciju “Metal Gods”.
1997. gadā iznākušais albums “Solid” parādīja, ka Udo vienmēr ir gribējis izpildīt hard-n-heavy. Viņa tandēms ar Kaufmanu izrādījās veiksmīgs un fani ar entuziasmu uzņēma jauno ierakstu. Tikpat labi albumu uzņēma mūzikas izdevniecības. Tā albums žurnāla “Rock Hard” topos turējās vairāk nekā gadu. Albuma panākumi bija tik lieli, ka nākamās ierakstu sesijās Udo vairs neveica izmaiņas grupas sastāvā un nākamais albums ar nosaukumu “No Limits” neatpalika kvalitātes ziņā no iepriekš radītā. Šis albums iekļāva sevī klasisko grupas Accept kompozīciju “I’m A Rebel” un grupas “Supermax” kaverversiju “Lovemachine”.
2000. gadā Dirkšnaiders nevarēja pārvarēt savu tieksmi pēc visa jaunā un tomēr veica izmaiņas grupas sastāvā. Tā grupas sastāvā parādījās divi puiši no Šveices - Igors Džianola (ģitāra) un Lorenco Milani (bungas). Kopā ar viņiem 2001. gadā grupa izlaiž koncertalbumu “Live in Russia”.
Kolektīvs iepriecināja savus fanus ar studijas ierakstu tikai nākamajā gadā. Albums ar nosaukumu “Man And Machine” iekļāva sevī dziesmu ar nosaukumu “Dancing With An Angel”, kuru Udo izpildīja duetā kopā ar vācu metāla primadonnu Doro Peš (Warlock).
Koncertalbums “Nailed To Metal”, tāpat kā tā pēcnācējs - albūms “Thunderball” (2004), nostiprināja UDO, kā sava stila radītāja, reputāciju.
Viņu desmitais - jubilejas studijas darbs ar nosaukumu “Mission Nr.X” - ir nevainojams darbs, gan tehniskā, gan izpildes, gan arī komponēšanas ziņā ar lielisku producenta darbu. Kā vienmēr, nepārspējamas melodijas kompilētas ar smagiem rifiem.
Tajā laikā, kad daudzi viņu līdzgaitnieki jau sevi ir izsmēluši, Udo Dirkšnaiders turpina priecēt savus pielūdzējus ar nevainojamiem albumiem, izpildītiem viegli atpazīstamā stilā, par kuru viņu tik ļoti mīl klausītāji visā Pasaulē!
taam.. tagad jau driiz meenesis pagaajis kopsh biljetes taakaa paardoshanaa...pa cik ta ir taagd? un liidz cik domaajams augs? taapat kaa Hypocrisy?
Vispār jau 30. janvāris, no kura sāksies biļešu tirdzniecība, vēl tā kā nav pienācis..protams, ja vien tu nelieto kādu cilvēcei nepazīstamu laika skaitīšanas sistēmu.
Tas drusku rūl :)
01. Mission No. X
02. 24/7
03. Independence Day
04. Trip to Nowhere
05. Metal Heart
06. Mean Streets
07. Heart of Gold
08. Blind Eyes
09. Cry Soldier Cry
10. Princess of the Dawn
11. Thunderball
12. Drum Solo - Francesco Jovino
13. They Want War
14. Guitar Solo - Igor Gianola
15. Animal House
16. Man and Machine
17. Mad for Crazy
- - - - - -
18. Holy
19. Cut Me Out
20. I'm a Rebel
- - - - - -
21. Balls to the Wall
22. Burning
www.manyfaced.com/html/galerie-udo.ph...
Pirmaas 200 tiks paardotas pa Ls 9, peec tam daargaak.
Setlists nebija gluži tāds kā rakstīts:
enkors sākās ar Holy, tad bija Metal Heart (pēdējās sāpošā kakla paliekas izkliegtas - tas tak bija pirmais metāla gabals, kas man iepatikās tālajā 1986. gadā), Balls To The Wall, un tad Burning. Tur, kur man setlistā rakstīts Metal Heart, bija iebāzts Restless And Wild/Son Of A Bitch. Visumā bija skaisti.
Ā, iesildītāji Distant Light... pieci gabali, pirmie divi bija man nedzirdēti... nebija labi izvēlēts pirmais gabals, da i pati grupa uz skatuves izturējās itin kusli un miegaini, īpaši gribu iemest akmeni vokālista dārziņā - un tas ne īpaši veicināja arī publikas atdzīvošanos. Otrs gabals jau sāka iespert tempa ziņā, un arī pati grupa sakustējās. Pret trešo Prison Of Dreams man ir vislielākās pretenzijas - es neesmu pārāk priecīgs par to, kā jaunais vokālists viņu ar mokām izķērc - lai kā Vladam bija ar to balsi, man patika vokāla meldija, bet šeit palikusi tikai samocīta brēkšāna. Mission: Apocalypse jau bija labāk. Uu joprojām nav aizvākts tas Edguy-iskais piedziedājums citādi ļoti labajam (šodien: pēdējam) gabalam Prometheus.
Skaņa bija ne pārāk arī, tur kur sākās sarežģītākās vietas, bija tīrākais haoss. Kur vienkāršāk un spēcīgāk - uzreiz bija jūtama viļņošanās. Katrā ziņā, purināja paurus arī daži man apkārt un H burtu ar pirkstiem rādīja.
B: Baigi forši! Ahujeno. Pilnīgā autā! Neko neatceros.
tie būs bijuši no tiem, kas man netālu agresīvi mošoja, uz skatuvi pat nepaskatoties...
Baidīties?:) Es jau pilnīgi trīcu viscaur, pipele bļe...
(Interesanti, ko tagad viņš uzrakstīs?)
"Tavs spēks zudis līdz ar tavu šķidrautu, bez tā tev nekā vairs nav palicis!"
un:"Laid, tu man riebīga!!"
visu cieņu,
Nekro-rabarbers[bet priekš tevis - vienkārši rabarbers]
Don't fukk with rabarbers!!
Don't fukk with nekro!!
Be nekro!!
Or be fag!!
..and we will make you nekro-fag..
_+880_____________________...
_++88_____________________...
_++88_____________________...
__+880____________________...
__+888____________________...
__++880___________________...
__++888_____+++88_________...
__++8888__+++8880++88____+...
__+++8888+++8880++8888__++...
___++888++8888+++888888++8...
___++88++8888++8888888++88...
___++++++88888888888888888...
____++++++8888888888888888...
____++++++++00088888888888...
_____+++++++00008888888888...
______+++++++0008888888888...
_______+++++++088888888888...
_______+++++++088888888888...
________+++++++8888888888_...
________+++++++0088888888_...
________++++++0088888888__...