Piektdien, 13. aprīlī, klubā „Melnā Piektdiena” kārtējās tumšās metal dzīres līdz pat rītam!
Sestdien, 31. martā, klubā „Melnā Piektdiena” ekskluzīvs Latvijas leģendārās doom metal grupas HEAVEN GREY koncerts!
Pasākums veltīts grupas viņsaulē aizgājušo dalībnieku - Sigvarda Blažēviča un Anša Meldera piemiņai.
Sestdien, 24. martā, klubā „Melnā Piektdiena” NYCTICORAX albuma „Black raven... Dark night” prezentācijas koncerts!
„Black raven... Dark night” ir Nycticorax otrais studijas albums. Tas ierakstīts 2005. gada augustā/novembrī skaņu ierakstu studijā Phoenix.
Grupai HUSKVARN jauna mājaslapa!
Junā mājas lapa piedāvā ne tikai standarta informācijas gūšanu par grupu un tās darbību, bet plašas iepējas aktīviem cilvēkiem papildināt šo lapu ar pašu vāktu informāciju, fotogrāfijām un komentāriem.
Austrālijas industrial grind/death metal lepnums Luke Kenny aka The Berzerker pavisam nesen, 12 februārī, Earache paspārnē izdevis jaunāko garadarbu «Animosity». Albumā iekļautas 10 kompozīcijas, kas paiet ka viens vetras pūtiens. Izdzirdot jau pirmās skaņas no šī diska biju patīkami pārsteigts un atlika vien nopriecāties...beidzot...beidzot The Berzerker ir kārtīga, forša skaņa albūmā, beidzot ir kārtīga porcija sintētikas visam pāri. Līdz šim The Berzerker skaņa ļoti traucēja uztvert kārtīgi mūziku un priecāties par to, nu, līdz ar «Animosity» šie laiki ir beigušies. Lai arī iepriekšējais albums «World Of Lies» bija ļoti tuvu ausu baudai, tomēr ne līdz galam, šoreiz mērķis ir panākts. Lieliski.
«Animosity» satur sevī kārtīgi nokaitētu elektroniskā murga, sintētisko dusmu un ģitāru ārprāta vulkānu, kas momentā, tiklīdz ievietots disku atskaņotājā, noārda visu ceļā esošo.
Grieķi Rotting Christ ar talantu Sakis priekšgalā taisās apmeklēt mūsu pašu Open Air festivālu «Melalshow.lv», tāpēc ar neviltotu interesi klausījos viņu jaunāko veikumu «Theogonia». Kārtējā melodiska, atmosfēriska un tumša black metal paraugstunda no klasiskās mākslas šūpuļvalsts Grieķijas. Rotting Christ nepārsteidz. Jautājums ir, vai tas ir vajdzīgs? Teikšu nē, jo tieši šis Rotting Christ nemainīgums, uzsvars uz klasiskām vērtībām padara šo grupu unikālu citu starpā. 10 dziesmu garumā Sakis ar komandu iet cauri tumšiem likteņa līkumiem, filozofiskiem un kultūrvēsturiskiem ceļojumiem mītiskaja pasaulē, sastopot Ciklopsus, izvērtē visas chetras esības pamatvielas. Šis viss kolorītais tēmu ansamblis ir pavadīts ar ļoti kvalitatīvu, melodiski pamatīgu un tumšu mūzikas plīvuru. Rotting Christ ar albumu «Theogonia» sniedz klausītājam neparastu ceļojumu savas unikalās kultūras pasaulē, kur viņi paši ir ārkārtīgi prasmīgi pavadoņi, jau kārtējo albumu pēc kārtas spējot radīt neapšabāmu interesi par grupu, gadu no gada, no albuma uz albumu, neatstājot nekādas šaubas par to, vai nākamais solis nebūs kādā citā virzienā. Nē, Rotting Christ ir uzticīgi dark/black metal pusei un akurāti ietur izvēlēto virzienu, tajā pašā laikā nekļūstot apnicīgi vai garlaicīgi ar atkārtošanos.
Atceros vēl kaut kur 90-to gadu vidū es paņēmu rokās pirātu izdotu kaseti, kur uz vāka bija liels logo Obituary un saucās «The End Complete» ar tādiem drūmiem kalniem un melniem mākoņiem bildē. Uzliku un ar to bija cauri, ne diena nepagāja bez šīs kasetes noklausīšanās un jūsmošanas par to, īpaši par to laiku manu personisko Death metal hītu «Back To One». Toreiz biju mazs un dumjš un nezināju, ka jāseko līdzi grupu darbībai un ka Obituary nebūt pie šī varoņdarba neapstājās un turpināja izdod lieliskus diskus. Daudz ūdens aiztecējis kopš tiem laikiem, fanošana par death metal apdzisa, tika nogriezti mati... tā vēl stāstu varētu ilgi turpināt, bet kāda jēga, jo izrādās, ka viena no manu «bernības» dienu mīļākajām grupām Obituary ir ierakstījusi DVD «Frozen Alive». Divreiz nav jāsaka un nu jau šis DVD ir krustu šķērsu izspēlets uz visiem iespējamajiem šo formātu pretīņemošajiem aparātiem. Un re – nekas daudz jau nav mainījies un TĀDA nostaļģija sen nav piedzīvota - «Slowly We Rot», «Choped In Half», «Dying», «Solid State», «By The Light», visbeidzot «Back To One»(!!!!) un citas vecākas un pavisam jaunās dziesmas no albuma «Frozen In Time», kas, lai cik jocīgi nebūtu, atkal ir ar drūmiem kalniem un mākoņiem bildē, tikai šoreiz kalni ir sasalumā ar sniegiem klāti un mākoņi ir tumši zaļi...
Nox ir grupa, kurā ir apvienojušies dalībnieki no grupām Severe Torture un Centurian. Kā jau noprotams, runa ir par death metal, kas tas neapšaubāmi arī ir. Šis ir pirmais šīs grupas debijas albums un jāsaka, debija ir izdevusies gana spēcīga. Nox spēlē ātru, ļoti tehnisku un tumšu, un tajā pašā laikā pietiekami melodisku death metal, kas varētu piesaistīt grupu Deicide, Vital Remains, agrīno Morbid Angel darbu cienītājus.
Ļoti jūtamas šajā diskā ir Marbid Angel «Altars Of Madnes» un agrīno Deicide izdevumu ietekmes. Traki ģitārrifi, blast-beat orientēta ritmika un tam visam pāri diezgan spēcīgi Deicide manierē ieturēti growl vokāli – Nox savā debijas albumā «Ixaxxar» ir savākuši spēcīgas klasiska death metal saknes, kas šājā gadījumā ir ļoti pozitīvi, jo šo tiešā vārda nozīmē var nosaukt par «atpakaļ pie saknēm» ierakstu, ko var mierīgi nolikt līdzās klasiskajām vērībam - «Altars Of Madness» un «Legion» no komentārus neprasošām apvienībām.
Viens no vislielākajiem un patīkamākajiem pārsteigumiem pēdējā laika izdoto DVD skaitā – Megadeth koncerts Argentīnā 2005 gadā, tas pats koncerts, par kuru daudz tika runāts interneta lapās un presē, par to, cik lieliski Megadeth ir sagaidījuši fani, par akustisko «koncertu» pļavā ar Dave Mustane, Glenn Drover un veselu pulku fanu, tādi kā sadziedāšanās svētki. Daži mirkļi no šī īpašā notikuma ir fiskēti arī šajā koncerta DVD. Pats koncerts notiek milzīgā stadionā, ar milzīgu skatuvi, milzīgu skatuves aprīkojumu un, protams, ar tikpat milzīgu skaņu. Patiešām, skatoties so koncertu pilnīgi iekšā urd vēlme būt tajā gadā tieši tajā koncertā un izjust pilnīgi visu vienreizējo metal atmosfēru, ko sniedz Dave Mustane ar savu supergrupu Megadeth. 17.dziesmu garumā Megadeth priecē klausītājus un šī DVD skatītājus ar vienreizēju dziesmu izlasi, kur ietilpst gan jauni, gan vecāki hīti, protams, neiztrūkstošā «Symphony Of Destruction» ar publikas dziedāšanu līdzi ģitārām, par ko arī pats Masteins izteicās, ka tas ir bijis ārkārtīgi saviļņojoši. Kā nu ne, ja tūkstošiem cilvēku dzied grupas nosaukumu līdzi ģitārām ritmā.