Planēta no kosmosa skata
+1
Sveiciens prātotājiem par kosmosa tēmu.
Sākšu par sevi, man patīk vērties plašajā debess jumā un vērto zvaigznes, man ir rādīti gan lielie greizie rati, gan sarežģītākas kombinācijas, bet prātā nepaliek, man zvaigžņu kopums viss rada pārāk lielas emocijas, lai tupa atrastu greizos ratus un skatienu novērstu. Esat gulējuši pļavā kādu stundu no vietas un vērojuši zvaigznes ? Tāds ekšens un bauda...
Bet tuvāk pie lietas.
Tajās dienās, kad zvaigznes nav redzamas, skatu aizklāj mākoņi (kāds jau noteikti mācēs izstāstīt kā rodas mākoņi). Kā jau zinām (kāds mums ir teicis), ka mākoņi atrodas kādā no atmosfēras slāņos. Taču, šie mākoņi traucē tikai mums ar aci ieraudzīt zvaigznes. Ja paskatamies uz plānētu Zeme no, piem., pavadoņa, zvaigznēs jābūt redzamām uz visām pusēm.
Ja es ieeju interneta mājas lapā www.nasa.gov/home/index.html... (cik noprotu vadošā iestāde kosmosa pētīšanas jomā) un ierakstu sērčā earth pictures un paņemu pirmo piedāvāto lapu "Earth" www.nasa.gov/worldbook/earth_wor... es ieraugu daudz aprakstoša teksta un bildes.
Bet uz tām bildēm ir redzama it kā Zemes fotogrāfija, taču planētas fonā nav redzamas zvaigznes. Watafak ? Nočekojot diezgan daudz bildes caur gūgli, pārsvarā ejot daudz maz oficiālās mājaslapās, gandrīz nekur uz planētas fona nav redzamas zvaigznes. Tajā pašā laikā, ar roku zīmētajās vai acīmredzami ar dotoru prjektētām bildēm zvaigznes ir ?
Kas tas ir ? Kur paliek zvaigznes oficiālās (vismaz cik man saka, ka tās ir oficiālas) planētas bildēs ? Tas pats, starp citu, attiecas arī uz citām saules sistēmas planētu bildēm.
Sākšu par sevi, man patīk vērties plašajā debess jumā un vērto zvaigznes, man ir rādīti gan lielie greizie rati, gan sarežģītākas kombinācijas, bet prātā nepaliek, man zvaigžņu kopums viss rada pārāk lielas emocijas, lai tupa atrastu greizos ratus un skatienu novērstu. Esat gulējuši pļavā kādu stundu no vietas un vērojuši zvaigznes ? Tāds ekšens un bauda...
Bet tuvāk pie lietas.
Tajās dienās, kad zvaigznes nav redzamas, skatu aizklāj mākoņi (kāds jau noteikti mācēs izstāstīt kā rodas mākoņi). Kā jau zinām (kāds mums ir teicis), ka mākoņi atrodas kādā no atmosfēras slāņos. Taču, šie mākoņi traucē tikai mums ar aci ieraudzīt zvaigznes. Ja paskatamies uz plānētu Zeme no, piem., pavadoņa, zvaigznēs jābūt redzamām uz visām pusēm.
Ja es ieeju interneta mājas lapā www.nasa.gov/home/index.html... (cik noprotu vadošā iestāde kosmosa pētīšanas jomā) un ierakstu sērčā earth pictures un paņemu pirmo piedāvāto lapu "Earth" www.nasa.gov/worldbook/earth_wor... es ieraugu daudz aprakstoša teksta un bildes.
Bet uz tām bildēm ir redzama it kā Zemes fotogrāfija, taču planētas fonā nav redzamas zvaigznes. Watafak ? Nočekojot diezgan daudz bildes caur gūgli, pārsvarā ejot daudz maz oficiālās mājaslapās, gandrīz nekur uz planētas fona nav redzamas zvaigznes. Tajā pašā laikā, ar roku zīmētajās vai acīmredzami ar dotoru prjektētām bildēm zvaigznes ir ?
Kas tas ir ? Kur paliek zvaigznes oficiālās (vismaz cik man saka, ka tās ir oficiālas) planētas bildēs ? Tas pats, starp citu, attiecas arī uz citām saules sistēmas planētu bildēm.
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
+1
Viss atkarīgs no ekspozīcijas ilguma, tas būtiski atšķirsies fotogrāfējot, piemēram, Mēnesi vai zvaigznes.
+1
Savā laikā esmu vairākus gadus ņēmies pa Latvijas astronomijas biedrību. :)
-1
Kāds bija jautājums?
0
un cilvēkiem saprotamā valodā ? Ja fotogrāfē planētu, atd no planēta atdod tik daudz gaismas, ka mazie punktiņi aiz tās (zvaigznes) tiek noēsti ?
+1
Ne gluži par tematu, bet ļoti smuki. Kā būtu, ja būtu. www.youtube.com/watch?v=wxPVfzH-z_Q...
+1
Lai nofotogrāfētu zvaigzni vajag ilgāku ekspozīcijas laiku nekā planētu, zvaigznes attēls nevis tiek noēsts, bet nepaspēj atzīmēties. Tas tā - pavisam vienkāršā cilvēku valodā.
0
Malley :
es gan nezinu neko daudz par astronomiju, izņemot daudz lasītas science fiction grāmatas, bet werwolf jau visu pateica - lai nofotografētu uzskatāmi planētu, tai ekspozīcijas laiks ievērojami atšķirsies no tā, kas nepieciešams, lai uzskatāmi nobildētu zvaigznes. cik man zināms, tad zvaigznes ir krietni spožākas nekā planētas ;)
es gan nezinu neko daudz par astronomiju, izņemot daudz lasītas science fiction grāmatas, bet werwolf jau visu pateica - lai nofotografētu uzskatāmi planētu, tai ekspozīcijas laiks ievērojami atšķirsies no tā, kas nepieciešams, lai uzskatāmi nobildētu zvaigznes. cik man zināms, tad zvaigznes ir krietni spožākas nekā planētas ;)
+3
Pāris smuki viģiki:
Planētas un zvaigznes:
www.youtube.com/watch?v=HEheh1BH34Q...
Zināmais visums vs zeme:
www.youtube.com/watch?v=17jymDn0W6U...
Planētas un zvaigznes:
www.youtube.com/watch?v=HEheh1BH34Q...
Zināmais visums vs zeme:
www.youtube.com/watch?v=17jymDn0W6U...
+1
mincīt, astronomijā debesu ķermeņu redzamo spožumu mēra zvaigžņlielumos, vairumam zvaigžņu tas ir krietni mazāks nekā planētām.
0
werwolf, taisnība.
p.s. Manai ciparu ziepenei ir iestādijums uz long shutter (tieši kosmosam) :-)
p.s. Manai ciparu ziepenei ir iestādijums uz long shutter (tieši kosmosam) :-)
0
nujā, es sapisos, jo sapratu, ka tādā veidā viss būtu tieši pretēji :D
0
bet vispār astronomija pwnz, man vienmēr ir patikuši Zemes un Jupitera salīdzinājumi attēlos
www.easypedia.gr/el/images/shared/2/...
www.easypedia.gr/el/images/shared/2/...
+3
Bet baigais abloms, ne? Malējs tādu garu ievadrakstu uzcepa, cilvēks nopietni štukojis un satraucies - a še tev, tik triviāls atrisinājums, pat strīds lāgā nesanāk.
+2
nu, tas tāpat kā, tā skaņa, kas šad tad galvā ieskanās un aizplēnē tālumā, ko tik nevar sacerēt par šo tēmu, un "hujakš" kāds izmet frāzi: ā, tas jau asinsspiediens galvā, tāpēc ir tā skaņa. Nu zajebis, visi plānojumi pret zemi >:)
Garš, ne garš, vismaz tagad skaidrs kāpēc tas tā ir.
Garš, ne garš, vismaz tagad skaidrs kāpēc tas tā ir.
+2
^ bet nekas, labs aizsākums interesantai tēmai, par kuru, es, piem., ļoti maz zinu. vispār kad noskaties to viģiku par planētām un zvaigznēm, tad uzreiz savs darbības rādiuss liekas tik nožēlojami sīks, ikdienas vieni un tie paši ceļi uz skolām, darbiem, mājām...
+4
Haha, space drone doom no Voyager kosmosa zondes uztvertajiem elektromagnētiskajiem viļņiem (kas pārvērsti par dzirdei uztveramiem) no albuma URANUS RINGS NASA-VOYAGER SPACE SOUNDS (1990)
www.youtube.com/watch?v=UBCd3LtPiPE...
Tīri jauka lieta ko paklausīties. Ja nezinātu i nepateiktu, ka tas nav kāds modīgi samudrīts dooms.
www.youtube.com/watch?v=UBCd3LtPiPE...
Tīri jauka lieta ko paklausīties. Ja nezinātu i nepateiktu, ka tas nav kāds modīgi samudrīts dooms.
+1
+7
NASA foto - ūdens uz Marsa: martianchronicles.files.wordpress.com/2009/07/water_on_ma...
0
^ bahaha :D
+2
Bangls,
paldies par multenēm :)
Bija interesanti atcerēties bērnību, kas lasīju grāmatiņas par astronimiju.
paldies par multenēm :)
Bija interesanti atcerēties bērnību, kas lasīju grāmatiņas par astronimiju.
0
Astronomija ir štelle. Savulaik mēģināju arī basic līmeņa zinātniskās grāmatas palasīt, bet ātri vien sapratu, ka esmu savas spējas matemātikā krietni pārvērtējis :)
Visa tā trigonometrija nav priekš mana vidējā prāta.
Visa tā trigonometrija nav priekš mana vidējā prāta.
0
Slinkums man lasiit, kas te sarakstiits... atbildot uz Maleeja saakotneejo impulsu:
Lielaakaa dalja web-lapaas izlikto blizhu par kosmosa teemaam ir digitaali apstraadaatas (color enhanced, composite image, retouched utt. utt.). Tur zvaigznes var buut vienkaarshi panjemtas nost.
otrs - Zeme shajaas bildees ir visspilgtaakaa un visbiezhaak aiznjem lielaako dalju kadra, taapeec zvaigznes vienkaarshi paliek neredzamas t.i. tiek "izstumtas no kadra" milziigaas spilgtuma atskjiriibas deelj.
Cik daudzi jau to pashu bija teikushi?
Lielaakaa dalja web-lapaas izlikto blizhu par kosmosa teemaam ir digitaali apstraadaatas (color enhanced, composite image, retouched utt. utt.). Tur zvaigznes var buut vienkaarshi panjemtas nost.
otrs - Zeme shajaas bildees ir visspilgtaakaa un visbiezhaak aiznjem lielaako dalju kadra, taapeec zvaigznes vienkaarshi paliek neredzamas t.i. tiek "izstumtas no kadra" milziigaas spilgtuma atskjiriibas deelj.
Cik daudzi jau to pashu bija teikushi?
0
Runājot par Space Metal, reku labs vidārs. Nepacietīgie no kādas 1:45 var sākt skatīt:
www.youtube.com/watch?v=0eOk1tAd_2c...
www.youtube.com/watch?v=0eOk1tAd_2c...
0
vai arī no 3:30
0
+1
Vēlviens kosmisks labums:
Imo 20. gs. VISlabākā novele. Stāts par par cilvēces ceļu pretī nenovēršamajam. Episkāk vairs nav iespējams. Silti iesaku.
The Last Question by Isaac Asimov © 1956
www.multivax.com/last_question.html... (pilns teksts)
Imo 20. gs. VISlabākā novele. Stāts par par cilvēces ceļu pretī nenovēršamajam. Episkāk vairs nav iespējams. Silti iesaku.
The Last Question by Isaac Asimov © 1956
www.multivax.com/last_question.html... (pilns teksts)
0
Par Multivaku bija arī latviski viens stāsts tulkots, "visas pasules raizes", ja pareizi atceros. Tur gan par kosmosu nekā nebij.
+2
Klau, a ja es skatos skaidrās debesīs, ne uz mākoņiem, ne uz zvaigznēm, bet tajā melnumā vai zilumā, vai vienalga... vismaz teorētiski sanāk, ka es skatos mūžībā? Lai gan, ja tā padomā, laikam jau da jebkur skatoties, cilvēks skatās mūžībā.
+1
"LET THERE BE LIGHT!"
And there was light----
And there was light----
+4
LET THERE BE DRUMS!
And there was drums...
Bet vispār, ja skatās zvaigznēs, tad skatās pagātnē. Un melnumā, neredzot zvaigznes, jau grūti ieskatīties - tāpat tur tālāk ir blāvākas zvaigznes ...
And there was drums...
Bet vispār, ja skatās zvaigznēs, tad skatās pagātnē. Un melnumā, neredzot zvaigznes, jau grūti ieskatīties - tāpat tur tālāk ir blāvākas zvaigznes ...
+1
Vispār jā, ir visai niecīgas iespējas, skatoties jebkurā punktā, neuztrāpīt uz kādu objektu.
+1
^ ja visums skaitās bezgalīgs, no tā izriet, ka tajā ir bezgalīgi daudz objektu, no kā izriet, ka iespēja, skatoties jebkurā punktā, neuztrāpīt uz kādu objektu, ir bezgalīgi maza. Visai niecīga ir par maigu teikts.
+1
Idejiski gan viņam ir gals. Vismaz mūsu Visumam. Viņš tak turpina vislaik plesties ... tātad ir kur.
+2
Cik saprotu, tur jau tā lieta, ka ir sākums, bet nav gala.
Un par to, vai turpina vislaik plesties, jau arī domas dalās - ir jau arī hipotēzes, ka šis cikliski izplešas un saraujas. Par to, kādā vidē 9un vai vispār vide ir vajadzīga), cik dimensijās utt. - bazars pēc polša ribās.
Un par to, vai turpina vislaik plesties, jau arī domas dalās - ir jau arī hipotēzes, ka šis cikliski izplešas un saraujas. Par to, kādā vidē 9un vai vispār vide ir vajadzīga), cik dimensijās utt. - bazars pēc polša ribās.
0
Arvien vēl nav īsti skaidrs, vai Visums ir bezgalīgs vai nav. Tomēr arī ar "pabeigtu" Visumu tā pašreiz zināmajā izmērā pilnīgi pietiek, lai nekad neskatītos "garām" kaut kam.
Tomēr tas arī tā gluži relatīvi, jo it kā jau skaties uz objektu, bet tā objekta gaismu neredzi (tik pat labi tā var būt jaundzimusi zvaigzne, kuras gaisma vēl nav līdz Zemei nonākusi). Sanāk gandrīz tā, kā teica Fauns - mūžībā skatīties, bet tomēr neredzēt :)
Tomēr tas arī tā gluži relatīvi, jo it kā jau skaties uz objektu, bet tā objekta gaismu neredzi (tik pat labi tā var būt jaundzimusi zvaigzne, kuras gaisma vēl nav līdz Zemei nonākusi). Sanāk gandrīz tā, kā teica Fauns - mūžībā skatīties, bet tomēr neredzēt :)
+2
"Tomēr tas arī tā gluži relatīvi, jo it kā jau skaties uz objektu, bet tā objekta gaismu neredzi"
WUT?
Man liekas, ka jebkura objekta atstarotaa gaisma ir vienīgais, ko mēs to tā objekta arī jebkad ieraudzīsim. Paša objekta var arī nebūt, bet ja gaisma vēl izplatās, tad mēs to redzam.
Būsi bik sajaucis.
"Klau, a ja es skatos skaidrās debesīs, ne uz mākoņiem, ne uz zvaigznēm, bet tajā melnumā vai zilumā, vai vienalga... vismaz teorētiski sanāk, ka es skatos mūžībā?"
Jā, tā sanāk. Ja pietiekami ilgi un plaši skatīties ieraudzīsi visu, kas jebkad ir bijis. :) Par to vispār var ilgi domāt un jo reālāk to apjēdz, jo jocīgāk paliek.
Skatoties uz gaismu kosmosā tu skaties arī uz laiku.
WUT?
Man liekas, ka jebkura objekta atstarotaa gaisma ir vienīgais, ko mēs to tā objekta arī jebkad ieraudzīsim. Paša objekta var arī nebūt, bet ja gaisma vēl izplatās, tad mēs to redzam.
Būsi bik sajaucis.
"Klau, a ja es skatos skaidrās debesīs, ne uz mākoņiem, ne uz zvaigznēm, bet tajā melnumā vai zilumā, vai vienalga... vismaz teorētiski sanāk, ka es skatos mūžībā?"
Jā, tā sanāk. Ja pietiekami ilgi un plaši skatīties ieraudzīsi visu, kas jebkad ir bijis. :) Par to vispār var ilgi domāt un jo reālāk to apjēdz, jo jocīgāk paliek.
Skatoties uz gaismu kosmosā tu skaties arī uz laiku.
+1
To es saprotu :) Es domāju tā - tu blenz pa taisnu līniju it kā tukšumā, neredzot neviena objekta gaismu. Tomēr tur ir objekts, kurš ir radies, teiksim, hvz, pirms 100 gadiem. Bet tā gaisma, loģiski, vēl līdz mums nāk. Reāli sanāk, ka tu skaties UZ objektu (objekts ir tavā redzes līnijā), bet tomēr to neredzi. :)
Ceru, ka tagad saprati manu murgu. Vienkārši spēlējos ar vārdiem "skatīties" un "redzēt", tas arī viss :)
Ceru, ka tagad saprati manu murgu. Vienkārši spēlējos ar vārdiem "skatīties" un "redzēt", tas arī viss :)
0
T.i. - nevis vēl līdz mums nāk (kā ilgstošā procesā), bet vēl nav atnākusi. Tā gribēju teikt, bet, ņemot vērā to, cik ir pulkstenis, mana neskaidrā izteikšanās ir drusku piedodama.
+2
Kā jau teicu, šīs tēmas labāk risinās pēc polša ribās un klātienē :)
+2
^ Tā ir, jā. Grūti jau te iztekties, jo muldēt var gari un ilgi. Tomēr ļoti interesanta sakarība - kad polšs ribās, vienmēr vilktin velk uz šādām apcerīgām sarunām. Daži kaujas un apmīž valsts iestādes, citi risina neatrisināmo :)
+1
Jā, klasiskās pjaņu bazara pamattēmas, parasti arī tādā pat secībā: politika -> reliģija -> kosmoss.
+3
lsd+zvaigžnotas debesis=best movie evah
+3
+2
^ šito "viģiš susļik" man sencis tiešām itin bieži pajautā :D
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!