Par Tēvzemi un Brīvību
+6
Latvijas valsts un armijas tapšana ar dokumentāliem kadriem bagātā video filmā, kas pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veidota 2002.gadā. Manuprāt, visai neslikta filma.
www.youtube.com/watch?v=_sqJcA7h69Y...
www.youtube.com/watch?v=_sqJcA7h69Y...
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
0
Dokumentālā filma, kas bagātīgi ilustrēta ar vēsturiskiem video un foto materiāliem, veltīta Latvijas armijas karavīriem.
www.youtube.com/watch?v=DKCUCfYdOjM...
www.youtube.com/watch?v=DKCUCfYdOjM...
+1
nupat arī vairākumam un dvd formātā pieejami kļuvuši šie divi ar:
STRĒLNIEKU ZVAIGZNĀJS
Latvija, 1982.gads, 50 min, dokumentālā filma, Operators: Andris Slapiņš, Juris Podnieks.
Viena no pirmajām padomju laikos uzņemtajām filmām, kurā godīgi tiek runāts par latviešu tautas sarežģīto vēsturi. Pirmajā pasaules karā strēlnieku rindās brīvprātīgi pieteicās ap 60 000 vīru, kurus vadīja ideja par brīvu un neatkarīgu Latviju. Filmas uzņemšanas laikā – 80-to gadu sākumā – dzīvi bija ap 300, vecumā no 80 līdz 100 gadiem… Šodien vairs nav neviena no viņiem. Filma apkopo unikālu un vēsturisku materiālu, kam līdzīga nav bijis un nu jau arī nebūs.
50min+24min extras
MONĒTAS DUBULTPORTRETS
Filmā apkopoti uz 8mm kinofilmas dokumentēti amatierfilmējumi, kas atklāj vēl līdz šim neredzētu Latvijas kultūrvēstures dārgumu krātuvi.
Filma ir par mūsu tēviem un mātēm - par paaudzi, kura dzīvoja, cerēja, mīlēja un sapņoja, būvēja savu dzīvi ar tādiem pašiem mērķiem kā jebkurš cilvēks brīvajā, demokrātiskajā pasaulē. Filma rāda dzīvi sociālistiskā valstī, kas balstījās uz izolētu, no pārējās pasaules atdalītu sabiedrību, kur valsts dzīvoja pēc vienas, bet cilvēki pēc citas morāles.
Filmā Monētas dubultportrets nav neviena kadra, kas būtu uzņemts vēlāk par
20. gadsimta 80. gadiem, turklāt tie ir amatieru filmēti materiāli, kas iemūžina dziļi personiskus, bet arī vispārcilvēciskus notikumus – kāzas, bēres, bērnu pirmos solīšus... Filmā ir daudz arī tieši padomju laikiem raksturīgu sižetu – rindas veikalos, svētku gājieni, pionieru zvēresti, lepnums par mašīnu, kurai nauda krāta gadiem... Asprātīgs komentārs visas sadzīves detaļas savij vienā spilgtā laikmeta liecībā, kur skatītājs var ieraudzīt ne tikai pazīstamu veļasmašīnas modeli vai Sarkanā Kvadrāta gumijniekus, bet arī izjust aizgājušā laikmeta garu.
75min
STRĒLNIEKU ZVAIGZNĀJS
Latvija, 1982.gads, 50 min, dokumentālā filma, Operators: Andris Slapiņš, Juris Podnieks.
Viena no pirmajām padomju laikos uzņemtajām filmām, kurā godīgi tiek runāts par latviešu tautas sarežģīto vēsturi. Pirmajā pasaules karā strēlnieku rindās brīvprātīgi pieteicās ap 60 000 vīru, kurus vadīja ideja par brīvu un neatkarīgu Latviju. Filmas uzņemšanas laikā – 80-to gadu sākumā – dzīvi bija ap 300, vecumā no 80 līdz 100 gadiem… Šodien vairs nav neviena no viņiem. Filma apkopo unikālu un vēsturisku materiālu, kam līdzīga nav bijis un nu jau arī nebūs.
50min+24min extras
MONĒTAS DUBULTPORTRETS
Filmā apkopoti uz 8mm kinofilmas dokumentēti amatierfilmējumi, kas atklāj vēl līdz šim neredzētu Latvijas kultūrvēstures dārgumu krātuvi.
Filma ir par mūsu tēviem un mātēm - par paaudzi, kura dzīvoja, cerēja, mīlēja un sapņoja, būvēja savu dzīvi ar tādiem pašiem mērķiem kā jebkurš cilvēks brīvajā, demokrātiskajā pasaulē. Filma rāda dzīvi sociālistiskā valstī, kas balstījās uz izolētu, no pārējās pasaules atdalītu sabiedrību, kur valsts dzīvoja pēc vienas, bet cilvēki pēc citas morāles.
Filmā Monētas dubultportrets nav neviena kadra, kas būtu uzņemts vēlāk par
20. gadsimta 80. gadiem, turklāt tie ir amatieru filmēti materiāli, kas iemūžina dziļi personiskus, bet arī vispārcilvēciskus notikumus – kāzas, bēres, bērnu pirmos solīšus... Filmā ir daudz arī tieši padomju laikiem raksturīgu sižetu – rindas veikalos, svētku gājieni, pionieru zvēresti, lepnums par mašīnu, kurai nauda krāta gadiem... Asprātīgs komentārs visas sadzīves detaļas savij vienā spilgtā laikmeta liecībā, kur skatītājs var ieraudzīt ne tikai pazīstamu veļasmašīnas modeli vai Sarkanā Kvadrāta gumijniekus, bet arī izjust aizgājušā laikmeta garu.
75min
0
Fragments no "Strēlnieku zvaigznāja", komentāri jau, protams, atbilstoši laikmetam, taču visumā unikāls vēsturiskais materiāls.
www.youtube.com/watch?v=hIon7LKjZDI...
www.youtube.com/watch?v=hIon7LKjZDI...
0
0
^paldies
0
Iesaku arī šo:
Bermontiāde
Filma ir stāsts par trauksmainiem 1919. gada oktobra un novembra mēnešiem, kad Rīgā pie Daugavas krastiem izšķīrās modernās, pēc Pirmā pasaules kara radītās, Eiropas liktenis.
Šajā nelielajā Baltijas reģionā satikās trīs pasaules uzskati – nacionālas valsts ideja, boļševiku pasaules revolūcijas ideja un monarhijas atjaunošanas ideja. Katru no šiem spēkiem pārstāvēja konkrēti cilvēki un to atbalstītāji. Nacionālas valsts ideju pārstāvēja Latvijas tauta un pirms gada proklamētās Latvijas Republikas Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā. Boļševiku pasaules revolūciju pārstāvēja uz Latvijas austrumiem ar kaujām atspiestās sarkano latviešu un Padomju Krievijas karaspēka daļas. Reakcionāro monarhistu intereses Baltijā pārstāvēja vairākas personas, no kurām mūsu stāsta priekšplānā izvirzās vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un krievu pulkvedis Pāvels Bermonts.
Filmas veidošanā izmantots plašs kino arhīva un fotogrāfiju klāsts. Īpaši jaunākai paaudzei izstrādāti neskaitāmi datorgrafikas specefekti, kas palīdzēs iejusties 90 gadu senā pagātnē. Filmas inscenētās epizodes filmētas reālajās notikumu vietās.
Filmu veidojusi Studija Centrums sadarbībā ar Subjektiv Filma. Filmu finansē Nacionālais Kino centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Valoda: latviešu
Valsts: Latvija
Režisors: Askolds Saulītis
Scenārijs: Askolds Saulītis
Filmas garums: 1h 40 min
Kinoteātros no: 11.11.09
Lomās: Andris Keišs, Ivans Švedovs, Hartmuts Lange
Lejupielādēt var šeit:
www.torrenti.lv/TV/LAT/Bermontiada_...
Bermontiāde
Filma ir stāsts par trauksmainiem 1919. gada oktobra un novembra mēnešiem, kad Rīgā pie Daugavas krastiem izšķīrās modernās, pēc Pirmā pasaules kara radītās, Eiropas liktenis.
Šajā nelielajā Baltijas reģionā satikās trīs pasaules uzskati – nacionālas valsts ideja, boļševiku pasaules revolūcijas ideja un monarhijas atjaunošanas ideja. Katru no šiem spēkiem pārstāvēja konkrēti cilvēki un to atbalstītāji. Nacionālas valsts ideju pārstāvēja Latvijas tauta un pirms gada proklamētās Latvijas Republikas Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā. Boļševiku pasaules revolūciju pārstāvēja uz Latvijas austrumiem ar kaujām atspiestās sarkano latviešu un Padomju Krievijas karaspēka daļas. Reakcionāro monarhistu intereses Baltijā pārstāvēja vairākas personas, no kurām mūsu stāsta priekšplānā izvirzās vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un krievu pulkvedis Pāvels Bermonts.
Filmas veidošanā izmantots plašs kino arhīva un fotogrāfiju klāsts. Īpaši jaunākai paaudzei izstrādāti neskaitāmi datorgrafikas specefekti, kas palīdzēs iejusties 90 gadu senā pagātnē. Filmas inscenētās epizodes filmētas reālajās notikumu vietās.
Filmu veidojusi Studija Centrums sadarbībā ar Subjektiv Filma. Filmu finansē Nacionālais Kino centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Valoda: latviešu
Valsts: Latvija
Režisors: Askolds Saulītis
Scenārijs: Askolds Saulītis
Filmas garums: 1h 40 min
Kinoteātros no: 11.11.09
Lomās: Andris Keišs, Ivans Švedovs, Hartmuts Lange
Lejupielādēt var šeit:
www.torrenti.lv/TV/LAT/Bermontiada_...
0
0
Slinkums skatīties, bet var jau uztaisīt, kā būtu, ja Krievi neiebruktu Latvijā. Ko mēs darītu 1941.gada jūnijā?
0
Latvija būtu tikpat pārtikusi un izlaidusies valsts kā Dānija?
0
^^ Ja mēs 1939 vai 1940. gadā karotu ar krieviem, tad diez vai pienāktu 1941. gada jūnijs tāds, kāds to zinām no vēstures. Domāju, ka ja mēs karotu 1939jā, kopā ar somiem un pārējām Baltijas valstīm, ja tam būtu laicīgi gatavojušies, krievi Latviju neokupētu.
0
Nu, pieņemsim, krievi tobrīd Latviju neokupētu; vācieši toties gan okupētu. Atliek tikai jautājums, vai krievi būtu pietiekami novājināti, lai nevarētu atkauties no vāciešiem un okupēt Latviju, vāciešiem atkāpjoties.
0
Mana doma bija, ja krievi nebūtu okupējuši Latviju vai mēs karotu pret Vāciju un ja jā, tad ar kādām sekmēm ?
0
Domāju, ka vācieši mūs paņemtu aiz olām tā vai tā, karo vai nekaro.
0
Noslānītu. Mēs jau reiz pieteicām Vācijai karu un nekas.
Bet vispār jau neokupētai Latvijai, manuprāt, nebūtu saprātīgu iemeslu karot ar Hitlera Vāciju.
Bet vispār jau neokupētai Latvijai, manuprāt, nebūtu saprātīgu iemeslu karot ar Hitlera Vāciju.
0
Ar Vāciju 41.ajā Latvija varēja karot ar tādām pašām sekmēt kā Latvijas basketbola izlase pret NBA zvaigznēm. Salīdzinājums ar Somiju te ir bišku nevietā. Pārāk atšķirīgi ir vides apstākļi. Vienīgais jautājums tur tiešām būtu, vai krievi, vāciešiem atkāpjoties, pilnībā okupētu Baltijas valstis vai tās paliktu tādi satelīti kā Polija, Čehija u.c.
0
Neokupētai Latvijai iemels karot ar Vāciju būtu tieši tāds pats kā karot ar PSRS 1939./1940. gadā, tas tak skaidrs.
+1
Attiecībā uz jautājumu, vai krievi, vāciešiem atkāpjoties, okupētu Baltiju vai ne, var vēl teoretizēt tālāk: ja Baltija būtu kaut cik sekmīgi karojusi ar PSRS (maz ticams gan), un novājinājusi to, tad iespējams, ka vāciešiem izdotos pēc tam krievus paņemt priekšā; un tādā gadījumā, PSRS resursiem nonākot vācu rokās, pastāvētu iespēja, ka vācieši karu nezaudētu.
+3
ja tantei būtu riteņi, viņa nebrauktu ar tramvaju
0
Pirmās republikas laikā bija tāds skanīgs sauklis, ka strēlnieku lielākā kļūda bija nepievienot Latvijai Maskavu. Teoretizēt vienmēr mums paticis.
0
^^ bet no otras puses, pēc Ziemas kara krieviem (Staļinam) daleca, ka 38-tajā smagi pārcenties ar armijas tīrīšanu un ka ekipējums / tehnika u.c. lietas ir smagi novecojušas / neatbilstošas un sāka to visu uzlabot. Ja somi nebūtu šiem nolaiduši asinis, tad friči visdrīzāk ieņemtu Maskavu pirms saliem.
0
Ai, par šo var neganti strīdēties un velnu no kules izrunāt. Piemēram, vai armijas tīrīšanas bija novājinošas vai gluži otrādi. Blihers, Tuhačevskis, Jakirs - tie bija Pilsoņu kara bandīti, kas tehnikas karā diez vai mirdzētu.
Par novecojušo ekipējumu/tehniku - kam tad tolaik bija modernāka tehnika par krieviem? Nu ne jau somiem. Un arī ne vāciešiem.
Par novecojušo ekipējumu/tehniku - kam tad tolaik bija modernāka tehnika par krieviem? Nu ne jau somiem. Un arī ne vāciešiem.
0
Vēl ir variants, ka karš starp Vāciju un PSRS nesāktos, vismaz ne 1941. gadā, ja Baltija netiktu okupēta. Nav jāaizmirst, ka plāns "Barbarossa" ne 1939. gada rudenī, ne 1940. gada vasarā nebija ne tikai izstrādāts, bet pat vēl ne paredzēts. Kapēc Hitlers vispār uzbruka Padomijai? Lai novērstu utaino uzbrukumu Vācijai. Ja Baltija nosargātu neatkarību arī Josifa plāniem vismaz uz kādu laiku būtu pāri brūna strīpa.
Bet nu protams, tas viss jau ir no sērijas "Kā varbūt būtu, ja varbūt būtu."
Bet nu protams, tas viss jau ir no sērijas "Kā varbūt būtu, ja varbūt būtu."
0
^ Nē, nu kāpēc. Tādiem Josifa plāniem jau vajadzēja kopīgu robežu, un to viņš ieguva okupējot Poliju.
0
Tāpēc, ka flangā paliktu nedraudzīgās Baltijas valstis, kas līdzīgi Somijai varētu kļūt par Vācijas sabiedrotajām un Vācijas teritorija - Austrumprūsija, arī tās pašas Vācijai vitāli svarīgās tērauda piegādes no Zviedrijas krievi nogriezt nevarētu bez kundzības Baltijas jūrā, kas neokupējot Baltijas valstis bija neiespējama.
+4
Jāpiekrīt. Neko darīt, biedri, jūs mani pārliecinājāt. Okupējam Latviju.
0
:)))
0
Un Francijai uzbruka, lai novērstu varžēdāju uzbrukumu ?
Vispār, viena no labāk bruņotajām armijām Eiropā bija Čehoslovākijai (LV armijai, cik zinu, bruņojums ar bija Čehos taisīts). Čehu uzmešana bija pilnīga maucība, jo šiem tobrīd bija pat lielāki bruņotie spēki nekā Vācijai (vismaz uz papīra). Starp citu, Poļi ar naski nogrāba daļu no Čehoslovākijas teritorijas ...
Vispār, viena no labāk bruņotajām armijām Eiropā bija Čehoslovākijai (LV armijai, cik zinu, bruņojums ar bija Čehos taisīts). Čehu uzmešana bija pilnīga maucība, jo šiem tobrīd bija pat lielāki bruņotie spēki nekā Vācijai (vismaz uz papīra). Starp citu, Poļi ar naski nogrāba daļu no Čehoslovākijas teritorijas ...
0
Poļi jau arī draudēja Ādijam, ka ja šamais daudz dirsīsies, tad Polijas armija nedēļas laikā būs Berlīnē. :) Un jā - kaut kāda daļa Latvijas armijas bruņojuma bija čehos taisīta.
0
Poļiem jau kopš I Pasaules Kara beigām skaitījās viena no krutākajām armijām Eiropā - Boļševikus sakāva tak, skaits bija, smukas formas un trekni zirgi ... Tā arī uz zirdziņiem jāja pret tankiem, nabadziņi ...
0
Ap 1920. gadu viņiem bija viena no krutākajām armijām Eiropa, bet uz Otrā Pasaules kara sākumu viņi tikai mutes brūķēšanā varēja būt kruti. Kaut gan pret to planu, kas bija Molotova-Ribentropa paktā jau droši vien neviena armija nenoturētos.
0
Poļi jau ar Fričiem iekš WW2 tur pāris kaujas diezgan asiņaini izcīnija - padevās tad, kad "draudzīgā" PSRS uzbruka no mugurpuses.
0
Nolaidi bišku asintiņu - pāris dienās līdz Varšavai aizmaršēt nesanāca kā plānoja
+2
+7
Šodien autobusa pieturā dzirdēju tādu sarunu starp divām 8. vai 9. klases skolniecēm, ka man uznāca drusku ķiķins.
(Skolnieču saruna bija pavisam nopietna.)
— Klausies, kas tur vēsturē bija ar to Pirmo Pasaules karu?
— Jā, es arī nesapratu. Būs jāmeklē un jāskatās. Es nesaprotu, kāpēc viņu sauc par Pirmo Pasaules karu. Vai tad viņš Latvijā nebija, ka to sauc par Pasaules karu?
— Es atkal sapratu, ka viņš bija Latvijā! Kāpēc tad mēs par to mācamies?
— Bet kā tad to var saukt par Pasaules karu, ja viņš bija Latvijā?!
— A kā tad tas karš varēja būt visā pasaulē, bet Latvijā nebija…?
— Jā, būs jāmeklē, kas tur īsti bija!
(Skolnieču saruna bija pavisam nopietna.)
— Klausies, kas tur vēsturē bija ar to Pirmo Pasaules karu?
— Jā, es arī nesapratu. Būs jāmeklē un jāskatās. Es nesaprotu, kāpēc viņu sauc par Pirmo Pasaules karu. Vai tad viņš Latvijā nebija, ka to sauc par Pasaules karu?
— Es atkal sapratu, ka viņš bija Latvijā! Kāpēc tad mēs par to mācamies?
— Bet kā tad to var saukt par Pasaules karu, ja viņš bija Latvijā?!
— A kā tad tas karš varēja būt visā pasaulē, bet Latvijā nebija…?
— Jā, būs jāmeklē, kas tur īsti bija!
0
:D
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!