Metālists ar stāžu III: metālists, dīdžejs, metal karaoke vadītājs

Kas ir metālists? P3team secē Deathperado
Metāls?
Mūžīgi mūžos, amen.

Vārdā?
Deathperado

Aptuvenais jaunums-vecums?
31,8

Aptuvenais nodarbošanās virziens ikdienā?
Serveru administrators

Aptuvenais metāl - klausīšanās stāžs?
Varētu būt apmēram 17

Aptuvenais alkohola patēriņš un iecienītākā marka?
Krietni vien samazinājies pēdējā laikā, veselība jāsāk taupīt, dzeru lielākoties tikai saviesīgos pasākumos. Vairs necenšos pārsist rekordus, cik var izdzert vienā pasākumā.
Iecienītie dzērieni no alus puses būs lielākā daļa no dzīvajiem aliem, it sevišķi Brengulis. Kā sevišķa zorte priekš manis ir alus Desperados :D
No stiprajiem man vislabāk garšo viskijs, konkrētāk Jim Beam un Jack Daniels.
Un jā - Juoda gatavotais piparu uzlējums.

Ar ko Tev sākās metāls un metālistu kustība?
Divi klasesbiedri, kas jau klausījās smagos, izmantoja mana kasešu magnetofona pakalpojumus un deva pārrakstīt kasetes. Ja godīgi, no sākuma tā mūzika ne pārāk patika. Bet kad es uztrāpījos uz Metallica "Black", Nocturnus "Tresholds" un My Dying Bride "Turn Loose the Swans", tad tā lieta aizgāja arī man. Pēc tam jau - maz pamazām sāku iepazīt visu pārējo, kas saistījās ar smago mūziku.

Pirmais ieraksts, kas nonāca rokās?
Man liekas, ka tās bija Death, Cannibal Corpse un Morbid Angel - kasetes, ko man iedeva pārrakstīt. Kuras konkrēti - stabili neatceros.

Metālisti toreiz un tagad – laikam ejot, kādas domas, iespaidi?
Toreiz - vienkāršāki, neizvēlīgāki un "brutālāki". Tagad tāds kā princešu sindroms plosās - ja agrāk koncerts varēja notikt gandrīz jebkādā kaut cik piemērotā telpā un par ērtībām neviens īpaši nepārdzīvoja, pēc koncerta obligāti vajadzēja būt afterpārtijam un vēl niknākai alko iznīcināšanai, tad tagad visi rauc degunus par norises vietu, ka nav tas un šis un liela daļa steidz uz mājām pat pēdējo grupu līdz galam nenoklausījušies.
Metālisti arī vairāk nekur nevācas kopā ārpus koncertiem - ja atceramies, kā bija "Veldzītes" un kaut vai "Kvadrāta" laikā.

Iespaidīgākais koncerts, kas palicis atmiņā – vietējais un ārzemju?
Ja koncerts paliek labi atmiņā, tad tas nozīmē, ka nebija naudas priekš alus :D

No vietējiem koncertiem sevišķi nostaļģiskas sajūtas izraisa 2000ā gada Cannibal Corpse, Vomitory un Mystic Circle koncerts kinostudijā - man tas bija pirmais ārzemju grupu redzējums dzīvajā. Otrs varētu būt Skyforger uzstāšanās Baltijas Saulē, kad viņi laida vaļā Pērkoņkalves materiālu. Vēl tagad atceros Tirpas pār kauliem pie dziesmas Čūsku sieviete.
Sevišķā balva ir koncertam Brasas "Angārā", kas izcēlās ar to, ka laikam bija pats ārprātīgākais, ko esmu LV apmeklējis.

No ārzemniekieku ražotajiem pasākumiem neapšaubāmi man pirmajā vietā mūžam ir un paliks Kilkim Žaibu Lietuvā, vienalga kurš gads tas bija. Tās sajūtas, kas man tur ir bijušas, nevar pārsist neviens cits fests. Un es pat nemācēšu pateikt, kāpēc.
Bet no otrajā vietā laikam būs jāliek Wacken Open Air 2004, kad iemanījos sestdienā non-stopā nostāvēt pirmajā rindā pie Black Stage laiku no no 11iem rītā līdz 2iem naktī. Un jā, tas bija to vērts, ja nu kāds jautā.

Latviešu metāls – labās puses, kreisās puses un neforšās puses?
Galvenā labā puse - tas VĒL ir. Kaut gan skatoties uz tipisko apmeklētāju daudzumu koncertos, tad pat jābrīnās, ka ir. Ir liels prieks, ka vismaz viena grupa ir tā kārtīgi izsitusies pasaulē - nevar tak vismaz vienu reizi nepieminēt Skyforger :D Vienīgā grupa, kas var piespiest pat viskuslāko LV metālistu-sēni izvilkt no dīvāna ārā.
Par nožēlu jāsaka, ka pārējām ir pārāk grūti izcelties, lai pamanītu ārpus LV, LT un EE, laikam, ka grūti būt oriģinālam un svaigam mūsdienās.
Ļoti labi esam apgādāti ar skumīgo metālu Frailty, Katalepsijas un Heaven Gray izpildījumā - šitās laikam ir tās koncertējošākās grupas pašlaik. Hmmm, laikam, ka Night Tales arī te jāieskaita.
Sliktās puses. Hmmm... nu... laikam tas moments, ka grupas atnāk uz pasākumu, tieši uz savu laiku, nospēlē un notinas. Sēž savos mēģinājumos un aizskatuvē, bet citus skatīties īpaši nevēlas.
Besī ārā, ka LV tagad nav gandrīz nevienas aktīvas black grupas.
Un par to, ka metālisti ir izmiruši un pārējie īpaši vairs koncertus neapmeklē ir pati skumjākā lieta. MP apmeklē principā kāds 50 cilvēku bariņš, pārējie laikam uzskata zem sava goda laiku pa laikam aiziet uz vietējo grupu koncertiem, kad neuzstājas kāds ārzemju grands.

Mūzika – pats noteikti klausies, ļoti daudz, kas palicis prātā no pēdējās desmitgades, kam vajadzētu būt kolekcijā no pašmāju, ārzemju estrādes?
Es pašlaik maz klausos "svaigumus", lielākoties lietas, kas jau ir palikušas samērā pavecas. Kaut kā vairs nav spēka tiem jaunumiem dzīties pakaļ, pietiek ar pārbaudītām vērtībām lielākoties.
Must have albūmi manuprāt ir Emperor "Anthem of the Welkin at the Dusk", Nocturnus "Tresholds" un Tiamat "Wildhoney", kā arī visa Skyforger kolekcija. Un Urskumug "Pāreja" arī nekaitētu...

Interneta laiks – pats lejupielādē mūziku jeb esi palicis uzticīgs audio nesēju formātiem?
Novilkšanu no neta izmantoju tikai kā ievērtēšanas instrumentu, vai ir vērts pirkt disku. Nu, arī, kā iespēju tikt pie mūzikas, kuru jau seeeeen nevar nekur nopirkt.
Principā es cenšos savu agrāko kasešu un MP3 kolekciju pārvērst oriģinālajos diskos. Reāli izputinošs pasākums. Wackenas Metālmārketā bail iet iekšā ar naudu, tak nevar apstāties.

Ārzemju festivāli – kas iespiedies atmiņā visvairāk? Kurš ir must go festivāls katram sevi cienošam metālgalvai?
Wacken Open Air. Šitā varētu būt metālistu Meka. Vismaz vienreiz dzīvē, tā sacīt.
Kilkim Žaibu, tas laikam ir mans personīgais sentiments.

Mad Mix, Kabata, Pakaviņš, Salamandra, Melnā Piektdiena – nozīme ir vietai, saturam jeb laikam?
Nevienai no tām. Galvenā nozīme ir apmeklētājiem. Pasākums iegūs savu auru un statusu tikai tad, kad paši matainie to radīs. Metālisti pat angāru spēja pārvērt par super koncertvietu.

Top 5, kas vismaz reizi dzīvē jāredz dzīvajā?
Gaumes jautājums, katram gluži personīgi. Blekera ieteikums nederēs trešerim un otrādi :D Vēl izlamās par tādu ieteikumu. Laikam ka jāiesaka noskatīties tās grupas, kuras draud drīz "izbeigties" aiz vecuma. Njā, Dio vairāk uz skatuves tak neredzēt...

Metāls ir miris, lai dzīvo metāls – pa lielam, izsmelts un atražots, jeb ir kas jauns?
Metāls būs dzīvs tik ilgi, kamēr būs dzīvs kāds, kas viņu klausās. Ap 90% lietu uz šīs pasaules ir atražotas, kāpēc lai ar metālu būtu savādāk. Metālam jau vairākas reizes bēru zvanus zvanīja, a nekā, tepat vien i. Galu galā - metāls - tas ir dzīves veids.

Vadošais žanrs pašu mājās un kāpēc - ?
Vai ta mums ir valdošais? Man liekas, ka skatuve ir plus mīnus vienlīdzīgi sadalīta uz doom/thrash/death/corecrap ar pagan metal rozīnīti pa virsu.

Komentāru kultūra un metālistu kultūra – ir alus ir tuss?
Ja runa ir par truemetal.lv, tad tas ir tāds kā liels savējo jautrīšu tusiņš. Katrs ceļas izcelties kaut kā, kurš ar rupjību, kurš ar asprātību, kurš ar inteliģenci, kurš ar savu stulbumu. Vismaz komentāri nesatur tik daudz nervu indes kā delfos un ir draudzīgāki. Ja vien pats neuzprasīsies....

Lv metal – mums nav neviena žurnāla par metal, mums nav metal rādio.. a kas mums ir?
Žurnāli ir bijuši, SWH Rock sākumā arī metālu spēlēja... mazās, medicīniski pamatotās dozās. Ja bija, un vairs nav, tad jautājums - vai vispār vajag? Žurnālus pērk pāris fanātiķi, radio lielākā daļā tāpat ciest nevar dēļ reklāmām.
Žurnālus un radio mums ir itin veiksmīgi aizvietojis Internets.
Galvenais, ka mums ir Melnā Piektdiena, kur ik pa laikam savākties un ir fanātiķi, kam vēl nav viss vienalga.
...