Sametis diskutē: Maziņi- bet lai kļūtu lieli
+1
Vēl pirms nedaudz dienām šo rindu autoram bija iespēja "Nabaklab'a" gaišajā gaisotnē pabūt uz diskusijas sērijas "Dari-Rādi-Maini" 4. pasākumu. Tika atkal runāts – gan par koncertu organizāciju, un jau aizsākās sarunu ceļš par izdevēj-darbību. Domas gan vakara iekšienē, gan arī ārpusē...

Gan pirms pāris nedēļām, gan arī hronoloģiski pēdējā saiešanā – viscaur skanēja doma: darām prieka pēc, un aiz sirds piepildītības. Peļņa: tas teju otršķirīgs jautājums. Tā var būt, tā var nebūt... Pats pavelkošākais šajā lietā- par (bez-)peļņas iespējām tā sevišķi neviens neuztraucas. Viss rit gausi, it kā pašplūsmā. Gausums darbībā redzams ne tikai caur minētās pasākuma sērijas diskutētājiem, bet arī caur – gandrīz nekas nenotiek... trakmūzikas sfērā.

Kad jau vakarā izeju no kluba telpām, tad sapratu – esmu bijis vien lielā istabā ar dažiem cilvēkiem. Līdzīga sajūta ir koncertā, kur uz normālām karamūzikas bandām ierodas daži desmiti karstgalvji. Kad pašā Rīgas centrā ir pāris vien mazi mūzikas veikaliņi, kur pat pēcpusdienās "top" stundās piektdienās viena 1-2 pircējs atrodas. Kad vietējās radiostacijas atgremo tos pašus šā brīža starptautiskos hitus, vien "suņa" latviešu valoda jaucas pa vidu un ar šņācošiem līdzskaņiem disonē dziedošām plus angliskotām melodiju taktīm. Viss maziņš. Viss neliels. Viss samazināts. Un galu galā esam vien pasaules maziņa nomalīte, kur visu darām vien prieka pēc. Tostarp prieks par šo darīšanu prieka pēc. Prieks par vārīšanos savā sulā, kur reizēm uzceļas mini vētras gandrīz tējas glāzē.
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
+2

Vai ne – sāksim pelnus kaisīt uz galvas, nošķaudoties par savu mazumu. Un pēc lai kļūtu vēl mazāki un vēl atkarīgāki. Līdz beidzot izkaltīsim zem ārzemuju patēriņ-produkcijas lavīnas nospiedošajiem apmēriem. Tomēr – diezin vai fantazējam vai jūsmojam par šādu perspektīvu.

----
"Sātana bībelē" (reiz izlasīju, kad fonā "Melnajā Piektdienā" dārdinājās DARK DOMINATION vienība) sacīts: "... Tev dzīvē ir 15 minūtes slavas garantētas, bet tālāk jācīnās pašam..." Kaut kā jāpamanās šo maģisko vai sātanāvisko stundas ceturksni noķērt/pamanīt/apjēgt. Apjēgums īstā laikā un īstā vietā – tas jau pirmais iecirtiens uz Lieluma pusi. Mūzikas lauciņā: esam pareizo stilu noķēruši, esam pareizo menedžeri savai bandai atraduši. Esam sapazinušies ar pareizo menedžeri. Un visbeidzot apjēguši- mums pieder visa pasaule. Pat vārda tiešā nozīmē. Aizvadītās desmitgades IT tehnoloģijas visu pasauli padarījuši par vienu lielu mega-pilsētu ar savu "letiņu kvrtālu". Tad uz priekšu, uz pasaules robežām. Nesam savu (savas rokvienības) vārdu reizē ar savas valsts nosaukumu. Hokejisti mums padod piemēru.

Kad reiz nāks tās "15 minūtes", kad uz tālām robežām noelsīsies "a vot šitie no Letlandes". Atsāksim reāli domāt un beigsim gaidot par savu "mazumiņu un melnumiņu vien aiz naga". Tiksim prātos vaļā. Sākam...

Pārdomas izveidojās teju kā uzsaukums. Lai gan patiesībā tās pārdomas ir ... ar turpinājumu, kas sekos. Un izdomājam, ko mēs katrs esam darījuši savas nākotnes labā?
+2
"Kad pašā Rīgas centrā ir pāris vien mazi mūzikas veikaliņi, kur pat pēcpusdienās "top" stundās piektdienās viena 1-2 pircējs atrodas."

Tas nu gan nav nekāds brīnums, jo pie mūsu pirkstspējas un ierakstu cenām tā ir luksus prece. Tas protams, arī ir apburtais loks - neviens neiepirks vairumā, kas ļautu pazemināt cenas, jo nav jau kur realizēt. Tā vai citādi, arī pie mums, tāpat kā citur pasaulē, pāriet uz iepirkšanos internetā, jo tas (šajā gadījumā) sanāk apmēram uz pusi lētāk.
0
Kārtīgs matainis jau pērk merchu arīdzan koncertos — tā kā to arī vajag pieskaitīt. Protams, ar nostaļģiju atceros veikaliņu PLATE uz Grēcinieku ielas sākuma, kurš tur bija kādā 1999. gadā, bet tad pazuda bez pēdām…
+1
es atkal domāju, ka maksātspējas jautājums ir sekundārs principā, jautājums ir par price/performance, t.i. tas ko mēs iegūstam par konkrēto cenu.

neesmu gatavs tērēt ne latu par daudzām lietām, kas skaitās baigi cool tāpēc, ka tas nav mans trauciņš. bet par citām lietām esmu gatavs maksāt tik cik prasa, lai tik dabūtu un tas nav attieicināms tikai uz mūziku, bet uz visu principā.

piemēram, šogad mp bija obituary ar grave. es mierīgi būtu arī latiņus 50 nolicis bez saspringuma.

bet mūzikā tāpat kā biznesā ar aukstu aprēķinu vien nepietiks (nu izņēmums ir beyonce, macdonalds vai iPad, ko katrs lohs uzskatīs par vajadzīgu nopirkt, apēst vai paklausīties (tā teikt širpotrebs)) - no sākuma ir jāmočī no sirds un ar 110% atdevi un piķis pēc tam pats nāks griezdamies.

ja kaut kas no močīšanas vai 110% trūks, tad būsim tur kur esam
+6
100tiem reižu tas jautājums ir pārcilāts un iztirzāts. (žāv)
0
>>Kad reiz nāks tās "15 minūtes", kad uz tālām robežām noelsīsies "a vot šitie no Letlandes".

Rietumos talantu ir vairāk (jo tur dzīvo vairāk cilvēku). Lai letiņi izsistos kā min ir jāsit rietumu vidējais līmenis (lai pamanītu), kā max pašiem jāveido trends ;-)
Kad tas notiks neņemos spriest.
+1
lai visā Pasaulē pamanīt, tad vajag ko gāgveidīgu uzražot (bet oriģinālu)

Nopērkot kādus padsmit savus top albumus kādā ārzemju festā pa 2-5 eiro, mūsu bodēs pat iet iekšā negribas.
+8
kāds atkaļ čīks par to ka visi čīkst...
kad pieleks, ka music ir tāds pats biznes kā jebekas cits. Tie daži piemēri, kad radošā cilvēka gaume sakrīt ar pūļa pieprasījumu nevar un nedrīkst būt piemēri, jo tie tikai apstirina likumsakarību. Normālā varinatā pieprasījumu rada - lady gaga, madona utt - sex, skandāli bla bla bla...
Jebkura biznesa peļņa parasti ir max -/- 10%. Ja paliek vairāk, tad pie jums atbrauks un atņems. Un tagad kāds saka, ka nopirku gičiņu, sacerēju dziesmiņu, nospēlēju uz 110% un piķis sāk krist. Cik tu esi ieguldījis? Gičiņu nopirki, kopmpīti, samaksāji vietējam "mēmajam" par ierakstu un tagad būs, ja. Nu ko jūs tiešām... superzvaigznes tā ieguldās uz 110% ka pēc tam vai nu mirst jauni, vai no rehabiem ārā nelien, nemaz nerunājot, kā sabeidz savus likteņus tādi, kuri tulīt tulīt būs. vēl bišku jāpaciešas un būs. nu vēl drusku... pat tiem jau neviens neko nezin, ko kam intersē neveiksminieki.
Kas atteicas uz lv cilvēkiem. Nu mums vnk nekad mentāli nenoķert kaut kādus asv/eiropas cilvēkus, kuriem noieta tirgus defaultā ir 300milj. UN tad vēl ļoti jāpacīnās, lai pievērstu sev uzmanību. Tur tāda konkurence!!! Tas mums te LV dažiem liekas, ka nospēlēju elka dziesmu un esmu pasaules līmenī, jo mani kaimiņi un draugi nāk uz krogu un ir stāvā sajūsmā par manu spēli... džīzas....
Ir zināms slieksnis, kad muzikants var sākt dzīvot (tikai dzīvot nevis uzdzīvot) no tīriem mūzikas ienākumiem. Šodien tas slieksnis ir tā pacēlies dēļ pirātisma un pārprodukcijas, ka nu sorry. Šodien izdevīgāk ir aizņemties un iet studēt kaut ko sakarīgu, nekā likt visu uz vienu kārti - veiksmi mūzikas biznesā.
Un sapņot var atļauties tie, kas to var atļauties. Pārējiem ieteiktu darīt to, kas patīk tā, lai sev nav jāmelo.
Kā man viens pazīstams mjūzišns teica, labākie konči ie tie, kuros honis ir 0 (ceļa izdevumus gan laikam nosedz), jo tad tu močī savam priekam, kas arī ir pats lielākais kaifs un atdeve.... un pirmdien ej uz darbu, kur cel ārā normālu piķi.
+1
Gribi ar muzjaku pelnīt? Lūk, dalīšanās ar pieredzi:

mango.delfi.lv/zinas/showbiz/muzik...

"Jāspēlē to, ko var pārdot. Domājat, ka mums pašiem sirdij tuva tā mūzika, ko izpildām? Patiesībā mums patīk roks, taču Latvijā ar roku sālim nevar nopelnīt, kur nu vēl maizei. Tāpēc neatliek citi varianti, kā spēlēt šlāgeri," skaidro mākslinieks, godīgi atklājot, ka paša daiļrade viņu tā īsti nemaz neuzrunājot.
0
Pareizais čalis:

Apvienība izceļas arī ar saviem dziesmu tekstiem - par īstu grāvēju kļuvis gabals Vēnā neduriet, ar kuru mākslinieki aicina jauniešus atturēties no narkotiku lietošanas, duets skaņdarbus veltījis arī mazcenas mobilajam telefonam, Cūkmenam, neapmaksātiem rēķiniem, korķu viļķiem un citām mūzikas pasaulē mazāk apdziedātām lietām.

"Visi tie dziesmu šovi - Mūsu Zelta dziesma, Dziedošās ģimenes - rada iespaidu, ka latviešu tauta ir aprobežota mūzikas ziņā, jo tajos atkal un atkal tiek atgremots viss vecais. Vecajām dziesmām tiek taisīta simts un viena kaverversija, un skaidrs, ka jaunajiem nekad nesanāks tikpat labi kā oriģinālizpildītājiem. Viņi būtībā apkakā labas dziesmas. Jaunos neviens neatbalsta, tā vietā labāk atgremot veco," sašutis ir Andris.

Piemēram, jaunieši, svinot astoņpadsmit gadu jubileju, prasa, lai nospēlējam Cāļus skaita rudenī vai Dzērvenīti. Nevienu vairs neinteresē jaunais - nospēlē divdesmit kaverversijas, un tu esi vietējais topmens. Mūzikas latiņa Latvijā ir nokritusi tik zemu, ka zemāk vairs nav kur krist," spriež Andris.
0
Un turpinot tikko komentā pateikto domu- jāpasaka visai zināms teiciens "duļķainos ūdeņos tās treknākās zivis makšķerējas". Šai gadījumā domājot: caur pseido-šoviem saduļķojam līdzpilsoņiem smadzenes, un pēcāk šiem sačakarētiem prātiem pārdodam ārzemju koncernos ražotas zic-preces.
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Online [0]
Pieslēgties
Meklētājs
Viskas