Un?

Un?

Nu, manā necilajā skatījumā Batio ir viens no 594759 vienveidīgajiem ubertehniskajiem šrederiem. Attiecīgi skatīties ir izklaidējošāk, kā klausīties. Viņam trūkst tieši muzikāli sava unikālā stila. Nekas interesants priekš manis, kaut ticu, ka daudziem ģitārvīriem šis būs must-see šovs, tīri profesionālas intereses pēc.

a ko,koncerts būs :D

info:
melnapiektdiena.lv/events/10062012...

kartejais absoluti bezjedzigais koncerts uz kuru neviens neatnaks,.

Quorthon prātīgi saka. Spēlēt jau vīrs māk, vien muzikālā vērtība samērā maza.

respekts par darbu. tiesa ne Satriani, Stīvs Vai, Malmstīns un tamlīdzīgie nekad neko vairāk par žāvām nav uzdzinuši. Būtu labāk savu skilu izmantojuši pievienojoties kaut vai kaut kādai pļekk metāla grupai, būtu jautrāk

Mjā... kas var būt aizraujošāk kā stundu un ciknutur klausīties kā viens vīrelis nonstopā virpina pa grifu.

no onānistu blicēm man reāli tīk tikai Cacophony - to divu vīru virpināšanu es arī stundu varētu klausīties ;)

^ Nu jā, te arī ir atšķirība - Bekeram un Frīdmenam ir savs unikāls piegājiens + skills, ne tikai skills. Mārtija soliņus uzreiz var atpazīt jebkad, jebkur, jebkādā pāļa stadijā :)

Nu Satriani gluži nav tikai virpinātājs ļoti skaista un melodiska mūzika šim apakšā, bet 15 minūšu soliņi drīzāk ir Malmstīna vizītkarte. Bet uz šito Batio būs jāaiziet - katru dienu negadās redzēt kā mērkaķi uz lāpstām spēlē.

runājot par ģitāronānistiem, rekur Yngwie 1994. gadā izsakās par kolēģiem :D www.guitarworld.com/archive-yngwie-malm...

Njā, profesionālais kretīnisms nepadara dzīvi vieglāku un baudāmāku ...

Bija interesanti palasīt. Vēlreiz guvu apstiprinājumu savam jau pasen gūtajam priekšstatam par Yngwie kā iedomīgu krānu :)

Tur ir labs komentārs: "Hey Yngwie...can you at least write 1 catchy tune ? ever ???
We know how fast and precise you can play lead."

^ Tieši manas domas, jo Malmstīns ir viens no garlaicīgākajiem ģitāristiem, ko man nācies dzirdēt. Gluži pie dirsas, ka viņš ir in-tune līdz 000,1 iedaļai un pulē grifu ar atompulksteņa precizitāti.

boooooring

Catchy tunes? "Rising Force" albumā tādu ir gana.

jā, bet man vairs nav 13 :/

cik atceros, tad Steve Vai koncis Ķīpasalā mani sajūsmināja, bet man tolaik arī bija kaut kādi 13 un tikko biju sācis kaut ko pats spēlēt, turklāt Vai tomēr ir vairāk izdomas savos darbos nekā šim

es, protams, novērtēju, ka džeki prot spēlēt ģitāru, bet priekš manis šis nav, gaumes jau atšķiras kā zināms

Malmstīnam līdz 1995.gada visi albumi ir pa pirmo. Pēc tam sūds uz sūda, ja neskaita nesliktus koverus ''Inspiration'' un visai interesanto ''Concerto Suite ..."

Nezinu, par ko runā, es 13 gados klausījos Cannibal Corpse. Tādu Malmstīnu tad laikam nemaz nezināju, ja zinātu, noteikti liktos par mīkstu un popsīgu. Bet tagad uzskatu, ka "Rising Force" ir ļoti kruts heavy metal albums (jo tam ir tā kruto albumu īpašība - labs no paša sākuma līdz beigām, bez izteikti vājām vietām).

Man gan liekas, ka ir pareizi, ka tāds Batio te uzrodas spēlēt.

1) Šrederi gan ir daudz visā plašajā pasaulē, tomēr no viņiem teitan nemaz tik bieži viņus neredz ar soloprogrammām.

2) Tas, ka Batio nav Eiropā pats slavenākais šrederis, patiesībā nozīmē, ka mūs sagaida kāds pārsteiguma moments arī — tak jau baigi nezinām, kāds šis ir. Turklāt tā viņa dubultģitāra ir kaut kas tomēr oriģināls, unikāls.

3) «Ģitāras pulēšana ar atompulksteņa precizitāti» ir īpaša ģitārmūzikas pasuga, kas pelnījusi zināmu ievērību. Protams, man kā bleķa fanam «pēc protokola» vajadzētu nodirst šredošanu kā tādu… :))) bet īstenībā ir interesanti redzēt dzīvajā tādus gabalus, ko citādi klausās maz. Zināms taču, ka dzīvajā koncertā «vienreiz labāk redzēt, nekā simts reizes klausīties» ierakstu!

Nu, tehniski spēlēt iemācīties var teju jebkurš ar retiem izņēmumiem (fiziski vai garīgi defekti), bet garšīgi - retais. Tādiem Ingvijiem tas tomēr ir pamata darbs, un gan jau bija laiki/gadi, kad sēdējis arī katru dienu pa 10h un urbis vienas un tās pašas gammas.

Piekrītu mincītim - novērtēju ieguldīto darbu, protams, bet šī nebūs mana tējas krūze.

Nu, uz, piem., James Murphy es aizietu. Un tagad arī škrobojos, ka nesanāca uz Paul Gilbert aiziet, kad šis bija Rīgā. Nav tā, ka man šrederi kā suga besī :)

Gilberts bija pa pirmo !

Jāsaka, ka pat tā augstprātība vai kā nu to nosaukt ir vismaz atelpa no mūžīgās vienam otram glaimošanas, kurā ne no viena nevar izspiest godīgu viedokli par kaut ko - visi tikai meklē, kā apiet jautājumu un nepateikt neko, vai aptuveni paglaimot izlienot ar miglaini pozitīvām frāzēm. Turklāt viņš kritizē tikai mūziku, tīri no profesionālā / teorētiskā / personīgās pieredzes viedokļa, nevis nodirš cilvēkus. Protams, viņš visu skatās pēc sava, stingrā un diezgan šaurā viedokļa (gandrīz vai kā strikts klasiskās mūzikas pasniedzējs par džezmeņiem) un tomēr sevī nepieņem, ka var arī ne tikai spēlēt ar maigu lampu overdraivu, perfektu vijoles stila vibrato un klasiski pareizi.
Iedomīgi ir tie divi no Oasis. Ingvijs drīzāk ir savos uzskatos iesīkstējis perfekcionists.

Par Malmstīnu laikam ir taisnība tiem, kas saka, ka viņam kaut ko nodarīja tā autoavārija. Jo līdz tam viņa (pirmie 4) diski bija ļoti pārdomāti un savam laikam pat ļoti oriģināli. Pēc tam iestrēga kaut kāda viena Baha/Vivaldi plate un tā arī aizgāja viss. Viņš protams sevī ir ielicis ļoti nopietnu, lielu darbu, bet pārāk iestrēdzis. Šķiet, ka viņam pašam tas tomēr patīk. Klapes uz acīm vai?... nezinu. Tā cilvēks var viegli kļūt par apsmieklu.

GW: That was Jeff Beck.

MALMSTEEN: Oh my God! That's unfuckin' believable! I've never heard this before -- that's Jeff Beck? He's playing out of tune. He's bending the strings out of pitch. It's not the correct pitch! Every time he bends a string, he bends it sharp or flat. I can't believe that the people ... whoever produced and engineered this, or Beck himself, or the listeners, are tonedeaf. I can't believe it!

Arī taisnība. Tīri tehniski. Tā jau ir - Malmstīnam ar savu "klasicismu" Džefa Beka "ekspresionisms" ir svešs un atbaidošs. Ingvijs gan var nesatraukties, Beks prot pat ļoti labi iestiept pareizajā tonī, kad grib. Un vispār - stipri garām toņiem (un arī ar tīšu nodomu) stiepa arī Hendrikss.

^ Tāpēc arī škrobojos. :)

^ Tas bija BoD domāts.

Ingijs arī, šķiet, nevēlas pieņemt to, ka lielākajam vairumam cilvēku ne tuvu nav absolūtā dzirde un viņi to nedaudz neprecīzo bendu i' nemaz nepamana :)

No visiem šiem ģitāras virtozauru radītajiem albumiem varu nosaukt tikai vienu labu - Joe Satriani - The Extremist. Bet nu tas tiešām ir to vērts, lai klausītos vēl un vēl.

atļaušos piemetināt:

Greg Howe - "Ascend"
Steve Vai - "Alien love secrets" (un citi)
Shawn Lane - "Powers of ten"
Allan Holdsworth - "Hard hat area"
Al DiMeola - "Elegant gypsy", "Splendido hotel"
Michael Lee Firkins - s/t
Pat Metheny - "Imaginary day"
Guthrie Gowan "Erotic cakes"

Sencis (klasiskās mūzikas spēlētājs) mani aizaicināja uz diMeolu LNO pirms pāris mēnešiem. Pēc tam abi škrobojāmies, ka baigā vienveidība. Turklāt neindividuāla bezsejas vienveidība — Malmstīns un Batio vismaz ir personības!

kautkur jau minēju, bet man reāli patīk šie:

James Murphy - Convergence / Feeding the Machine (pirmais daudz vairāk per);
Wolf Hoffman - Classical;
Timo Tolkki - Classical Variations and Themes;
Yngwie Malmsteen - Marching Out / Rising Force (otrajā gan pārsvarā ar vokālu, bet pox);
Tony Macalpine - Edge of insanity / Maximum Security;
Berndt Steidl - Psycho Acoustic Overture;
Cacophony - Speed Metal Symphony (ar vokālu, bet pusi laika abi monstri vītero; ''Go Off!'' tik ļoti neper)
Warmen - Unknown Soldier
Marty Friedman - Dragons Kiss
David T. Chastain - pirmie 4 albumi (pārējie nav klausīti)
The Great Kat - Beethowen On Speed

Liquid tension Experiment un Mastermind ''Excelsior''- ir OK instrumentālais progs

Bišku no citas operas gribas atzīmēt MASTERY (instrumentāls Thrash), ULYTAU (kazaku folk-roks), DEVIL IN THE KITCHEN (folk-metal) un HEMATOVORE (~ progs)

www.youtube.com/watch?v=J1NGAWK_Tcw...

Nu Batio dzīvajā redzēt būtu visai interesanti, lai gan albūmus nevisai šamā klausos, tomēr skills un saprašana šim ir. Par Ingviju, kā mūziķis - profesionāls klasiķis, bet vienveidīgs, bet tas nemazina šamā iegukdīto darbu, ir arī visai interesantas kompozīcijas, ko var atkārtoti klausīties visai ilgi, bet pietrūkst tā degsmes, vai sajūtas, ka ir ielikts, kaut kas savs no dvēseles (izjusta, ritmiska, melodiska ģitārspēle). Pats personiski priekš šredošanas izmantoju Ingvija mūziku, savukārt, lai izbaudītu klausos SANTANU vai to pašu Cacophony, arī Satriani ir visai klausāms albjos, bez dzīvajā tā nevisai, vismaz ar G3 šim nevisai skanēja, Vai kaur kur lidinās starp saviem D un F, nevisai klausāms. Bet no ģitārvīriem ko var un vajadzētu atvilkt, kaut vai kopā ar sievu - Ričiju Blackmūru :) jo Santana šeitan varētu būt par vieglu..

Bet šis šovs ir must see......or die....!!!

Fantastisks, ģitārspēles paraugdemostrējumu vakars, ļoti patika. Koncerta sākum kavējas, un tautas arī īpaši vairāk nepaliek, nezinu izskatījās ļoti tukši, varbūt 50 varbūt vairāk cilvēku tikai bija. . Neskatoties uz visu to ap 21 sākas koncerts, MAB starp dziesmām viskautko interesantu stāsta par dziesmu tapšanu, spēles stilu, atgadījumiem tūrēs utt, joko. Koncertu piesaka kā tribute to rock guitar un ka pārsvarā atskaņos lēģendārus gabalus savā stilā, ir arī pavadošā grupa ar dziedātāju, kas to visu padara vēl labāku, un tad sāk ar klasiku clapton, led zeppelin, black sabath, van halen, deep purple gabali seko viens pēc otra, tad pauze un seko solo partijas, skan no boundries, kuru ka viņš neesot rakstījis kā hītu, bet ka paraugdemonstrējum lai parādītu visas iespējamās spēlēšanas tehnikas, un seko kroņa numurs ar pretēji vērstu divgrifu ģitāru uz desmit minūtēm, lai to uzliktu un novilktu tiek izcelts kāds dzeks no pūļa, jo ģitāra sverot kādus 9 kg. Iespaidīgi. Pēc tam pievienojas atkal grupa un aiziet smaigais gals metallicas, pantera uc gabali (nu varbūt negluži tādā secība, bet po), tad viss čau paldies. Bet izsaucam uz encore. Tiek laists deep purple Black nigt, kur tiek reāli iestiepta uz padsmit minūtēm ar publikas līdz dziedāšanu un instrumentālām improvizācijām, nokaucina ģitāru pēc tam vokālists ko atkārto un arī otrādi na na nanana utt. Atklanīšanas, lights on un viss ir caur, nemanot ir jau 22.20. tā ka neskatoties uz skaitliski mazo publiku gandrīz pusotru stundu. Pēc tam visa grupa iznāk zālē un ikviens var paspiest roku, nobildēties, aprunāties un dabūt autogrāfus. Štio var ieteik ik vienam kam patīk ģitārspēle klasiskais -vecais roks un metāls un ja ir iespēja tad noteikti must have apmeklējums. Lielisks nedēļas nobeigums.