BalticMetalDivision: Kāpēc „9Horizon”?
9HORIZON: Ja tu domā par grupas nosaukumu un tā rašanos , tad tas ir varbūt pat vairāk nejaušs ne jēgpilns un apzināts solis. Brīdī, kad tika izveidota grupa, drīzāk pat ne izveidota, bet apzināts, ka ir materiāls, kuram ir vajadzīgs nosaukums, tika izdomāti dažnedažādi brīnumi, no kuriem vēlējāmies paturēt “horizon”. Savukārt 9 – daļēji nāk no trīsciparu skaitļu kombinācijas 159, kuri mums pašiem apzīmē draudzību ar māsu mēriju, un daļēji, kā mītisks skaitlis, kas simbolizē kā beigas, tā sākumu un bieži tiek raksturots kā pilnības, dievišķuma un pabeigtības simbols. Labs piemērs tam ir deviņstaru zvaigzne Bahá'í ticībā.

BalticMetalDivision: Spriežot pēc jūsu logotipa, grupas filozofija saistās ar mitoloģiju/folkloru. Vai tā ir?

9HORIZON: Principā varētu teikt, ka jā. Es domāju, ka ar mitoloģiju saistās pilnīgi viss, kas pastāv mums apkārt. Tie ir ceļi, kā skaidrot jebkuru parādību vai cēloni. Nebūt nav jāmeklē kāda noteikta metode, vai nemitīgas atsauces uz kādu noteiktu tās formu, bet mīta radīto virzienu un sajūtas, kas bieži vien ir pilnīgi vienādas kā ziemeļu tautu mitoloģijā, tā austrumu vai latīņamerikāņu. Gribētos pat teikt, ka cilvēks pats par sevi ietver mītu, kas tam nāk līdzi un ies vēl mūžīgi. Un caur folkloru šis mīts tiek nodots tālāk. Un kas tad ir folks ja ne pats cilvēks, kas ir tauta, ja ne cilvēks? Viss ko mēs nesam ir mūsu šā brīža folklora, mīta interpretējums, tautasdziesma. Nebūt nav uzreiz jāpārģērbjas senču drēbēs un jātirinās kara ritmos uz skatuves, pārpildītas ar krāsainām gaismām un videokamerām, tiklīdz tiek skarts folkloras/mitoloģijas jēdziens. Tā pat šķiet vairāk zaimošana, kā senču cildināšana. Es domāju - mūsu senči skatījās uz debesīm tieši tāpat kā mēs to daram, domāja par dabas parādībām, apkārtējo dzīvību un nāvi tieši tāpat, tikai mainījusies interpretācija. Tieši šādi es redzu saikni ar mitoloģiju, runājot par apkārtējo vidi mums apkārt. Arī logotips ir parādība, kuru varam novērot lūkojoties debesīs. Un iespējams mēs domājam tieši to pašu, ko mūsu senči šeit var kur citur uz zemeslodes. Par cikliskumu, par lietu dabu vai par nezināmo un nesasniedzamo. Pat par ģeometriskām formām, simboliem, to nozīmi. Tepat vien tas ir – mums apkārt un pašos mūsos.

BalticMetalDivision: Kāds ir grupas stils un kāpēc tieši tāds?

9HORIZON: Kopš grupas pirmssākumiem 2006. gadā, ir iziets cauri ļoti daudz lietām smagajā mūzikā. Tas ir noticis diezgan apzināti – kā sākot ar hardcore, heavy rock lietām, tuvojoties jaunā stonerroka un doom stilistikai. Gabali kļuva arvien garāki un lēnāki, kļuva pat par stāstiem ne dziesmām. Un tieši to mēs šobrīd gribam darīt – stāstīt stāstus un radīt sajūtas, pat ceļojumus visā tajā, par ko runāju iepriekš. Neredzam vēlmi pēc struktūras, populārajām muzikālajām formām. Mēs uzskatam, ka smagajai mūzikai nav jābūt tikai un vienīgi draivotu ģitāru rifiem, bet daudz lielāks smagums slēpjas citās skaņas īpašībās. Vai tev šķiet ka mūzika ir smaga, ja vari nospēlēt 26 notis sekundē? Man šķiet, tā ir daudz smagāka, ja vari spēlēt divus akordus 20 minūšu garumā. Šī brīža programmā esam dauz ņēmuši arī no dažādiem mūzikas filosofiem kā piemēram Džons Keidžs un mēģinājuši domāt par to, kādai ir jābūt mūzikas formai un kā lai mēģina pietuvoties domai par skaņu kā fizisku parādību, kā mēdiju, ne tikai kā līdzekli melodijas veidošanai. Līdz ar to, katrs izpildījums ir savādāks, dažreiz pat radikāli savādāks, jo mērķis kļūst ne izpildīšana, bet radīšana, kas lielai daļai dziesmas dod tās raksturu. Daudz psihodēlijas, ambiences, austrumu folkam raksturīgā dronēšana un cikliskums. Tajā pašā laikā saglabājot uzticību stonerrokam un kādām lietām ko varbūt varētu raksturot ar “post” - kā Neurosis, Om, Boris, Weedeater. Tikpat labi grupas darbos ir saskatāmas Sonic Youth un Godspeed You!Black Emperor atstātās pēdas, tāpat kā atonālisms un avangards. Ko lai saka – narkomānu mūzika.. Domāju, kad tiks izdots ieraksts ar šo programmu pievērsīsimies vai dabiskā ceļā būsim aizgājuši pie nākošās lietas, ar kuru gribēsim paeksperimentēt. Daudzi jau to vien ar skandina, ka svarīgi būt pašiem, nesekot līdzi nekam, neietekmēties no citiem, bet tajā pašā laikā atkārto visiem jau tik sen pierastas lietas – formas, dziesmu struktūras standarta garumos utt. Mēs necenšamies nosplēpt to, ka tas, ko spēlējam ir tas, kas mums šobrīd ir apkārt un šķiet svarīgs. Kā muzikāli, tā arī savādākos vērojumos..

BalticMetalDivision: Vai stila nosaukums ir svarīgs, vai galvenā tomēr ir radošā improvizācija, bet stila nosaukums – tikai aptuvenais orientieris plašākai publikai?

9HORIZON: Es domāju, ka nosaukumu nekādā gadījumā nevajadzētu attiecināt uz stila robežām, bet drīzāk gan grupas nosaukumu kā kvalitātes rādītāju. Labs piemērs tam ir grupa Boris, kas vienmēr pārsteigs ar stilistiku, taču, lai ko darītu, tas skan labi.. protams, ka cilvēki vienmēr grib pirms tam saprast, ko gaidīt, vai vispār apmeklēt koncertu utt., bet ko tu tur daudz sapratīsi, ja mūsdienās šie stila nosaukmi tiek interpretēti ārprātīgākajos veidos. Šķiet latviešiem ir iekšā vēlme iedziļināties formulējumos un to analīzē – sak, vai tas bija stoners vai post-metal ar doom elementiem..un ko tas dod, ja beigās klausies sūdīgu Metallicas atdarinātāju? lielākās valstīs, kā piemēram ASV, Krievija vai rietumeiropas valstis, ir protams lielas atsevišķu stilu izveidotas, un kas svarīgākais – šim stilam uzticīgas, cilvēku grupas, īpaši jaunajos smagās mūzikas novirzienos, kā jaunais stonerroks, jaunās skolas hardcore, crustpunk utt., kur tu uzreiz saproti, ko no šīs grupas gaidīt, bet vai tas nozīmē, ka vajadzētu darīt tā pat.. tu taču nevari paņemt dienvidnieku filosofiju un ielikt rīgas grupā tā vienkārši. Atduries pret to, ka spēj tikai līdzīgi spēlēt, bet sajūta pavisam cita.. Un tad sākas atdarināšana un visādi tādi sūdi.

BalticMetalDivision: Vai aiz „9Horizon” mūzikas/ lirikas slēpjas kāds dziļāks vēstījums klausītājiem?

9HORIZON: Svarīga ir interpretācija. Un svarīgi ir domāt par to, kapēc un ko tu dari. Mēs negribam cirku taisīt uz skatuves, noteikti negribam kļūt par izklaidi, kas ir noticis ar lielāko daļu smagās mūzikas. Negribam stāstīt, kas ir labi un kas ir slikti, negribam vikingu dievības cildināt. Mēs gribam vest ceļojumā. Ar lirikas un mūzikas palīdzību stāstīt stāstus par piedzīvojumu starp redzamo un imagināro pasauli. Realitātes interpretāciju un varbūt par maznozīmību. No jauna celt mītus un galu galā nonākt pie tā paša, kā tie kuri to jau darīja senu, senu laiku iepriekš.

BalticMetalDivision: Kur jūs var atrast tīmeklī?
9HORIZON: Šobrīd tīri inormāciju par koncertiem, kādiem jaunumiem utt var iegūt facebook.com/9horizon vai myspace.com/159horizon, savukārt par mūziku runājot, šajā pašā myspace portālā vai last.fm ( last.fm/music/9horizon ) ir iespēja noklausīties dziesmas no 2008. gadā izdotā albuma EndStartEnd, kuras gan krasi atšķiras no šībrīža spēlēšanas manieres. Tāpat rakstot uz 9horizon@gmail.com ir iespēja šo albumu iegādāties savā īpašumā. Iespējams nākotnē saņemsimies un uztaisīsim ko līdzīgu mājaslapai, kur būs kompaktāka visa šī informācija.

BalticMetalDivision: Tuvākie pasākumi...

9HORIZON: Pats tuvākais pasākums ir Devilstone pre-party 29. jūnijā, klubā Nice Place, kā arī nākamajā dienā, 30. jūnijā, nelielā open air festivālā “Leukadionīsa Planetārijs”paziņu mājās, netālu no Cēsīm, pie Priekuļiem. Kopā ar Tesu un Inokentiju Mārplu, ar izvērstu programmu un iespējams kādu kopīgu improvizāciju visiem tripotājiem un dūmotājiem. Sīkāka informācija - leukadioniss.wordpress.lv/ . Tad jau ar klāt pats Baltijas lielākais festivāls, kas noteikti šogad būs pārsteigumu un kvalitatīvas smagās mūzikas pilns. Tam savukārt sekos Zvērā fest – 26. - 28. jūlijs, Zirņu pagasta “Dzilnās”, netālu no Saldus.

BalticMetalDivision: Ar jūsu spēlēto mūziku Latvijā [un arī tuvākajā apkaimē] tā īsti nopelnīt vēl nevar. Kāpēc tad turpināt to spēlēt?

9HORIZON: Šādi teksti, tāpat kā runāšana par unikalitāti un orģinalitāti, šķiet parasti ir grupu attaisnojums nespējai realizēt savas ambīcijas. “..Ai, es nevaru nopelnīt, jo mani jau neviens nesaprot..” Pilnīgas muļķības. Ir cilvēki, kuri ar daudz nepieradinātāku mūziku spēj sev nodrošināt iztiku, bet tad tam ir jāvelta attiecīgs laiks un pūles. Bieži vien spēlētāji ikdienā iet uz darbu, reizi nedēļā aiziet uz mēģinājumu, paspēlē koncertus un tad sūdzās, ka nevar ar to nopelnīt. Grupas, kuras savu dienu pavada mēģinājumu zālēs, vai kā savādāk domājot par savu mūziku, iegulda savu laiku tikpat daudz kā sevis nodrošināšanā ar kādas citas jomas palīdzību, to sasniedz. Mums nav ambīciju ar mūziku pelnīt. Tas var arī daudz lietas sačakarēt, jo lai ar mūziku pelnītu, tā kādam ir jāpērk. Un, lai piedod man, bet es nevēlos atbalstīt mūziku, kura sāktā galā jau uz tendēta uz to, lai kļūtu populāra. Kāda tad ir atšķirība starp garmatainiem džekiem, sakrāsotiem un senču dievus cildinošiem, kuri taisa sev fancy klipus un fotosesijas, pieprasa vīnogas backsteidžā un starp Kristinu Agileru vai Take That? Tādas grupas nodara ārprātīgu ļaunumu visai smagās mūzikas skatuvei. Daudz lielāku kā jebkura panku puišeļu grupa, kura nemāk ģitāras noskaņot.. Smagajai mūzikai ir jābūt citiem mērķiem. Tai ir jābūt alternatīvai, nevis tikai citai populārās mūzikas formai. Pie tam sākas visas lietas ar to, ka no mākslinieka ir jādzīvo vēl daudziem citiem – kaut kādai promotēšanai, koncertu aģentūrām, visādām kakkām/laa utt. Šī ir ļoti diskutabla un sarežģīta tematika, es tikai vēlos teikt, ka viss ir atkarīgs no ambīcijām. Un neredzu šādu ambīciju mūzikas uzdevumu augšgalā. Personiski mēs esam pateicīgi saņemt tik daudz, lai nosegtu ar spēlēšanu saistītos izdevumus – ceļa naudas, ēdienu, naktsmītnes un tādas lietas. Varētu nopirkt stīgas ģitārām un kociņus bungām. Mums visiem ir citi ienākumu avoti, un mūs tas apmierina, jo tas nejaucas kopā ar mūzikas radīšanu. Noteikti citiem ir cita pieeja un citas vēlmes, ko saņemt atpakaļ. Cits varbūt grib divas villas, jo viņš uzskata, ka to ir “nopelnījis”. Vai tas viņu padarīs par labāku mūziķi? Es saku, lai tādi cilvēki vienkārši iet d...

27/06/12...