Digitāli te:
biomorph.bandcamp.com
Disks te: thebiomorphband@gmail.com

Izpildījums, protams, augstākās raudzes. Ikdienā nav mans izvēles muzons, bet reizēm var. Ilgi nevaru es izturēt šādus matemātiķus. Muzons pilns ar sarežģītām nepārtrauktām formulām, vienādojumiem, integrāļi ,atvasinājumi u.t.t. Matemātika man skolā slikti gāja.. :))

sitiet nost bet šitos nekādi nevaru pieskaitīt mūzikai, kaut kāda skaņu kompozīcija vai dusmīgs teatrāls stāsts audiovizuālajā pavadījumā - jā, bet mūzika - noteikti nē.

riebjas Meshugah

Man atkal otrādi - šis tāds atslābināšanās muzons, ko, dirnot pie datora, fonā varu klausīties bezgalīgi. Oldschool metāls/roks šādam nolūkam neder - uzmanība neglābjami zūd, lai vai cik aizraujoša tā mūzika būtu. Bet šitādu tehniķu gadījumā apziņa nemitīgi tiek kņudināta ar dīvainiem taktsmēriem, ritmisko figūru nemitīgo mainību, un pēc stundas pieķer sevi pie domas - eu, nevar būt, es taču joprojām klausos!
Biomorfa aizmetņiem floridiešu skola, šķiet, stāvējusi krietni tuvāk par džentistiem - bet, lai kā tur būtu, esmu tikai par žanru daudzveidību un jaunu teritoriju apgūšanu.
Iespējams, tieši šo žanru mijiedarbībā slēpjas tas pabeigības vaibsts, kura trūkums līdz šim vidusmēra metālistam nav ļāvis nopietni uztvert djent vilni. Katrā gadījumā, grupa tai tehniskā novirziena stilistiku mudžeklī šķietas esam uztaustījusi zelta dzīslu. Cepuri nost, šis ir pamatīgi nopietns līmenis.

Nebaudāmi.

itkā jau instrumentali forši, bet tas tīrais vokāls...

Paklausījos kādas sekundes 10-20 un sapratu, ka nuinah, ieslēgšu labāk Neglītos.

Hmm, bet atkārtoti iemetot aci, tikai citā gabalā, vispār jau nav ne vainas. Ja vien nebūtu ierasti "progam" tik daudz clean vokālu, skaņas ierakstītas pietiekoši kvalitatīvi, bočkas basu neapēd, tas vien priecē.

www.youtube.com/watch?v=vt2x05pfFec...

Es teiktu, ka subžanra ietvaros cienījamā līmenī; par to cik klausāms vai pretēji man liekas konkrētais subžanrs, nav jēgas diskutēt. Bet jā, tīrie vokāli liekas par "mīkstu". Nu ja uzskata, ka tīros vajag tur kombinēt iekšā, tad varēja drusku vairāk tomēr pautus pieslēgt.

Pozitīvais, ierakstā tas skan klausāmāk nekā dzīvajā, cik nu daļu no uzstāšanās reizi sanāca redzēt. Bet tas nemaina faktu, ka 2 dziesmas vidū aizslēdzos prom. Neesmu gatavs vismaz šodien šķetināt šādu trokšņu kamolu. Bet ir sajūta, ka varētu mēģināt vēlreiz, kas ar', nu kaut kā pozitīvi.

Noklausījos arī visu albumu. Nu, absolūti nav slikti, brīžam gan to pavedienu pazaudēju starp pāris dziesmām, kur manuprāt katrs instruments uz savu debespusi aizšāvās, bet kopumā zolīdi. Tīrais dziedājums, protams, tāds, kāds te augšup šur un tur aprakstīts, bet ciest var, i dzirdēts arī pabriesmīgāks.

Nez vai tamdēļ, ka Neglected Fields kaver-versija bi pati pēdīgā, bet nu tā ar palika atmiņā vislabāk, būs laikam jāuzliek kaut kad paklausīt šamie, sen nav gadījies.