www.melnapiektdiena.lv/events/100420...

^ne tā linku ieleiku...
www.melnapiektdiena.lv/uploads/posters/103...

Bija juceklis ar uzstāšanās secību: pirms pasākuma parādījās informācija, ka pirmie spēlēs Diabolical, nevis DEAD SHAPE FIGURE, kā varētu noprast no secības plakātā un biļetē (un kas vismaz man personīgi arī liktos pareizā kārtība). Diabolical dzīvajā nebija dzirdēti, un stilistiski izklausās man pa prātam, tādēļ steidzos, lai paspētu uz koncerta sākumu, jo, kā rāda pieredze, šādos koncertos grafiks tiek ievērots diezgan precīzi. Tā nu ierados 19.10 tikai lai konstatētu, ka spēlē tomēr DSF, un būtu varējis arī tā nesteigties. Bet nu kā iesildītāji skanēja pieņemami, ausis nost nevīta (skaņa gan diezgan putrā šiem bija), bija arī klausāmi momenti.

DIABOLICAL uzstājās trijatā, bez basista, ar fona pavadījumu finierī. Visnotaļ baudāma uzstāšanās, atmosfērisks pieblecināts death metal ar dažādām ietekmēm, nebūt ne zviedriem raksturīgā stilā. Garāks šovs varbūt arī būtu sācis apnikt, bet uz 40 minūtēm bija pašā laikā.

KRISIUN, kā jau ierasts, noblieza ļoti pārliecinoši un agresīvi. Šie trīs brazīļu brāļi zina, kas viņiem padodas vislabāk – ne pārlieku sarežģīts, bet ātrs un nikns nāves metāls, un to arī dara no visas sirds. Piefiksēju, ka salīdzinoši ar pirmo reizi, kad viņus redzēju, pirms 15 gadiem, Aleksa angļu valodas prasme ir uzlabojusies – toreiz teiktais sastāvēja par 50% no fakiem, nu jau gluži normāli sarunājās. Varbūt vienkārši bija skaidrākā prātā, kas to lai zina. Kā priekšpēdējo nospēlēja veltījumu Lemijam – Ace of Spades kaveru, un piefinišēja ar, ja nemaldos, Vengeance’s Revelation, atstājot vairumu publikas izslāpušus pēc blieziena turpinājuma. Mošs ar kaut kāds notika visu laiku, bet sākumā tajā piedalījās tikai 3-4 aktīvisti, kamēr uz seta beigām jau brīžiem normāls riņķa dancis panesās.

SEPTICFLESH bija nominālās vakara naglas, un kā tādi arī izskatījās, un skanēja, vismaz skaļuma ziņā. Uzstāšanās bija ļoti skaļa un brutāla - ausīs zvanīja vēl vairākas stundas pēc koncerta. Fona finieris bija dzirdams švakāk, tādēļ atmosfēras nebija gluži tik daudz, kā varēja vēlēties. Spēlēja atkal tikai gabalus no šīs tūkstošgades. Muldēja diezgan padaudz pa vidu dziesmām, tas drusku kaitināja. Kopumā jau nospārdīja, ka maz neliekas, taču arī šajā reizē man kaut kā liela sajūsma izpalika. Savas nereti advancēti sakomponētās dziesmas, ar orķestra un smaguča viltīgām kombinācijām, pārnest dzīvajā formātā līdz galam veiksmīgi viņiem neizdodas; dzīvajā stabilu virsroku ņem detuhas brutalitāte, un visas grandiozās idejas paliek otrā plānā. Šķiet, ka tomēr tādu, kas bija sajūsmā, bija krietni vairāk, nekā tādu krekstētāju, kā es :)

Bārā ir parādījušies mēģinājumi uzlabot alus klāstu – pudelēs ir Leffe (šķiet, vairāk par vienu veidu bija) un angļu Fuller’s IPA. Tas principā priecē.

kas ir finieris?

fonogramma

Pa lielam Intars visu jau uzrakstīja, piebildīšu tikai pāris lietas.

Dead Shape Figure nokavējām, ieradāmies kā reiz pirmajā pauzē. Par Diabolical pabrīnījos, ka basistu mājās aizmirsuši... Lai arī grupa diezgan sena, nekad nav piesaistījuši manu uzmanību. Varu spriest tikai pēc koncertā dzirdētā. Dažādās ietekmes ik pa brīdim dzirdamas, bet, šķiet, tas viss tādā kā putrā. Tās nav organiski sapludinātas vienotā veselumā ar savu individuālo odziņu. Uzstāšanās arī bija tāda ziemeļnieciski atturīga.

Lai arī ikdienā pārāk ar desu neaizraujos, bet Krisiun bija lieliski. Kārtīga oldskūlīga desa ar brazīlisku garšu. Parakājoties MA, pārsteidza, ka grupas sastāvs neko daudz nav mainījies no pašiem pirmsākumiem. Apsveicami!

Septiķi... Nu jā, skaņa bija baisi sakruķīta, un mani arī šausmīgi kretinēja nepārtrauktā muldēšana dziesmu laikā. Bet citādi, protams, profesionāli atspēlēja.

No Diabolical pāris pēdējos gabalus dzirdēju - nebija slikti, bet nekas tāds, lai uz šioem speciāli ietu.

Krisiun - sirsnīgi un dusmīgi, kā jau vienmēr. Huiņu starp dziesmām ar nedirsa, tā ka koncis pa pirmo. Laikam 45min noblieza - normāls garums šādam muzonam.

Septiskos no viduča trešajā rindā skatījos - skaņa bija ļoti laba, pa ausīm nesita. Ka būtu milzīgs orķestra iztrūkums arī nemanīju - varbūt tāpēc, ka neko tādu arī negaidīju. Pirmo reiz Bruķikā skatot gan bija pašvaki, jo fonogramma šķita pārāk plasmasīga - šeit (un arī nākamās reizes pēc Bruķika), tā nelikās. Viss pa pirmo.