Konkrēti Nine Inch Nails gan neesmu klausījies, bet par tām tekstu tēmām gan varētu pastrīdēties. Man, piemēram, interesantāk liekas klausīties mūziku par vēsturi, mitoloģiju, fantāziju un tamlīdzīgām tēmām - tādu, kur iekšā ir kaut kāda doma, kaut kāda ideja vai zemteksts nevis tādu, kurā vārdi ir tikai tāpēc, ka tam tā vienkārši ir jābūt, jo tā ir pieņemts. Kas tad tajā reālajā dzīvē ir tāds, par ko varētu rakstīt labus tekstus? Es pamostos no rīta, iekāpju tramvajā, braucu uz darbu, tur astoņas stundas cītīgi strādāju, tad braucu mājās, paskatos televizoru un eju gulēt? Pē! Tur jau ir tā problēma ar mūsdienu māksliniekiem - viņiem nav tā īsti par ko rakstīt tekstus. Daudzi domā - ū, nodibināsim grupu, tad sarakstīsim pāris dziesmas, tad spēlēsim koncertus un pēc tam sāksim pelnīt naudu. - Par ko tad dziedāsiet? - Ai, nav jau svarīgi, gan jau kaut ko izdomāsim. Bet tu taču nevari tās dziesmas tā vienkārši ņemt un sarakstīt, ja tev iekšā nav tās sāpes, kuru tu nevari savādāk izkliegt kā tikai uzliekot uz papīra. Mūsdienās daudzi cenšas kļūt par māksliniekiem tikai naudas vai slavas dēļ, piemēram, kaut kādi talantu fabrikanti, bet agrāk, piemēram, par dzejniekiem kļuva tie, kam patiešām bija, ko sabiedrībai teikt, tie, kuri šādi cīnījās pret sociālajām vai politiskajām netaisnībām, un slava viņiem bija tikai tāds kā papildu bonuss, pēc kā neviens tā speciāli netiecās. Un tā arī rodas šis lētums un jēlums mūsdienu mākslā. Eh, aizmuldējos...

taa nu tas it seviski muusu laikos ir, man tiik dazaadi teksti gan par ragnaam un velliem un par zarnaam ar dazreiz var paklausiit
nin tekstos neesu taa iedziljinaajies bet pati muuzika jau nu labaa liimenii lai arii nav metaals bet industrial vieni no novatoriem

Nine Inch Nails dzied daudz par to, ka cilvēki "pārdod dvēseli" pret naudu, varu, slavu utt.
god money i'll do anything for you
god money just tell me what you want me to
bow down before the one you serve
you're going to get what you deserve
Daudz par šito tēmu. Ka cilvēki pārvēršas par dzīvniekiem, ka viņiem viss vienalga, visa morāle podā, lai tikai nauda nāk - tā nav vienkārši reālā dzīve, tā ir reālā dzīve no malas.

I live under this bridge of romance
With railway sinking in the clouds,
I speak to lonesome ghosts of finance
Hiding far their dirty souls..

Misters Reznors ir noteiti viens no maniem iecienītākajiem māksliniekiem. Man nepatīk tikai viens disks "The Downward Spiral", bet visi pārējie - nu "Broken" un "The Fragile" vispār ir meistardarbi, par kuriem varētu runāt un runāt (labāk jau, protams, klausīties:)). Ar nepacietību gaidu jauno "With teath". iesaku arī remiksu albumus, tur arī ir ko dzirdēt, ja esi samplu fans!

Kad iznāks jaunais "With teath"?

NIN jau nav ne vainas. Starfuckers ir tāds jautrs gabals (grūstiņš kosmosā? :). Bet vispār, ja par šitādu industrial ievirzes stilu iet runa, Ministry manā skartījumā pamatīgi ieliek NIN visās pozīcijās. (nezinu par tekstiem, neesu īpaši lasījis ne vienam ne otram)

Par "reaalajiem tekstiem" es varu pievienoties Kudara viedoklim, bet NIN ir nu taa... Hate machine ir tieshaam labs albums, bet citi mani nav taa iisti aizkjeerushi. Ministry un Tool man patiik labaak o_O

Īsts mākslinieks uzraksta tādas lirikas, lai klausītājs tajās saklausītu to, ko pats grib.

Un par NIN, nu jā... lirikās "i gonna fuck you like an animal" ir dziļa sociāla nozīme. Vispār jau viens albums baigi iet pie sirds, bet no lirikām tuvākas ir "hey pig" (a varbūt nosaukums bija pavisam cits) un "hurt". Kaut kā pajāt uz to, kurš kuram ir pārdevies.

Piiljuudens vien ir ar to buldureeshanu par tekstiem. Arii tie tavi NIN teksti jau sen kautkur ir bijushi un apstraadaati simtiem reizhu, taapat kaa jebkuri citi, kur cilveeki briesmiigi grib kautko kaadam pateikt un ieboreet. Tie "ATVERIET TACHU BEIDZOT ACIS!!!" tipa teksti man jau shkjiet pilniigi nodraazti un kaitinoshi. Numetalam taadi teksti ir priekshaa pakaljaa, kas man to muuziku padara pilniigi sveshu un nevajadziigu taa pat kaa muzikaalaa nabadziiba. Linkin Park teiksim baigie malachinas, dzied par open your eyes teemaam un to cik slikti iet Aafrikaa beerneljiem un veel kautkam, kameer pashi dziivo triisstaavu villaas un braukaa ar Lamborghini. Nu taada aakstiishanaas vien ir. Pilna pakalja ar taam jauninjajaam latvieshu bliciiteem, kas speelee kautkaadu tur alternative hvz. Vaaaiiii!!!! Nu cik var! Visiem viens skaneejums un tie idiotiskie teksti... Plikas emocijas, kuras tiek baaztas pa visiem galiem. Nu ko man vairs aizdomaaties, par ko? Sen jau par visu esmu aizdomaajies. Taa publika, kam tu gribi likt aizdomaaties, taapat tevi neklausiisies. Vinji klausiisies Baby Dont Hurt Me. Gribaas uzshaut pa muti, kad atkal dzirdu, viens man kautko boree - cilveeki ir ljauni na na na oooouuuuu neee! Stop shiim netaisniibaam, kaapeec juus karojat nelieshi!!! O-ou, na na na. Arii viss paareejais ir kakas ar visaam raganaam un zarnaam. Tekstus nu jau var veerteet tikai peec taa, kaa vinji ir pasniegti, gan no dzejiskaa un kaada tur hujejiskaa viedoklja, gan no taa, kaa vinji ir savietoti ar muuziku, un cik daudz pilda savu misiju, ja vinjiem taada vispaar ir.
Peedeejaa laikaa nevaru nevienu nopietnu tekstu nopietni uztvert. Palasu tikai tad, ja shkjiet, ka vareetu buut kautkas interesants, spriezhot peec muuzikas un saprastajaam fraazeem, vai arii lai paarliecinaatos, ka dzheki nav kautkaadi pauti.

Visaa savaa buutiibaa tiiri par tekstu jeb liriku runaajot taa mani saista ne mazaak kaa pati muuzika.Patiik taadas sociaalas teemas (karsh, sviesc, globalizaacija un citi taadi).Nine inch nails man ar RATM kaut kaa man vinmeer sasaucies.

NINE INCH NAILS-viena no manām mīļākajām grupām!!!
fauns
tu tak vecīt neēsi normāls...

Kas ir?! Probleemas sagrmot tik daudz teksta vienaa piegaajienaa?

Nine Inch Nails dzied par laba cilvēka palikšanu par sliktu cilvēku. Viņi nedzied par to, ka jāpārtrauc karš un jānogalina globālisms, viņi dzied par cilvēka izjūtām, kurš saskāries ar pasaules kārdinājumiem (nauda, vara, sex u.c.) no laba cilvēka kļūst par sliktu cilvēku.

i'm not sure of what i should do
when every thought i'm thinking of is you
all of my excuses turn to lies
or maybe God will cover up his eyes
and i know it's not the right thing
and i know it's not the good thing
but kinda i want to
kinda i want to
maybe just for tonight
we can pretend it's alright
what's the price i pay
i don't care what they say

un Saatans nav vieniigaa, kam ar to ir probleemas.

Vai tad tie teksti maz ir tik svarīgi? Es NIN atklāju sev pirms kāda gada. Pēkšņi sagribējās atkal ieraudzīt klipu "We're in this together", dabūju un noskatījos, baigi aizķēra. Vēl arvien šo klipu uzskatu par vienu no labākajiem, kas jebkad redzēts. Intereses dzīts palasīju arī liriku. Hmmmm... Negāja gluži kopā ar tām sajūtām, kādas man radīja pati mūzika + klips. Nu ko. Es turpināju to klipu un dziesmu uztvert pa savam un, godīgi sakot, man ir nospļauties, ko īsti ir domājis Trents. :) Mani vairāk pievilka mūzika un tieši vizuālais aspekts. To pašu var teikt arī par "Perfect Drug" klipu vai pat to pašu "Starfuckers" par spīti visam pārmērīgajam un uzspēlētajam simbolismam. Bet arī tam ir tikai subjektīva nozīme – piemēram, tai pat laikā nekādīgi neradās intelektuālas un dziļas domas, skatoties "Closer". :) Par "Sin" klipu vispār neizrunāšos. ;D Tas viss atgādina vienu senu saruna ar NIN fanu. Es kā reiz priecājos, ka skaista dziesma ir "Something I can never have". Šis man jautāja, ko es ar to saprotu. Mana atbilde bija – tipa kā ilgas pēc ideālas sievietes, kas būtu blakus. Nē, tā lūk nevarot būt, es neesot lasījis liriku, lūk tur esot frāze "I still recall the taste of your tears", kas pati par sevi var attiekties uz bijušām attiecībām un tā tālāk. Nu a jēga ta visam kāda? Palūgt Trentam detalizētu paskaidrojumu, lai, nedod Dievs, es saprastu ko nepareizi vai ko pārprastu? Kas ir svarīgāk – par katrām varītēm saprast, ko autors ir domājis vai uztvert dziesmu kā pašam tīk? Protams, ir jauki izprast autora domu, bet vai tam vienmēr ir nozīme? Ir bezgala patīkami, ja mūzika saskan ar izjūtām un tas viss kopā saskan vēl ar liriku, bet nu ne vienmēr tā būs. Ir pa pilnam dziesmu, kur lirika rada baigās atkāpes no manām sajūtām. Bieži vien es uztveru tikai atsevišķas frāzes, kas iederas manā sajūtu kopainā un pārējo tekstu filtrēju nost vai arī pats, skanot lirikai, izmainu tajā kādu vārdu atbilstoši savām izjūtām. Ta var baudīt tikai mūziku un vispār tekstus neņemt vērā - nav tādas vajadzības vai vienkārši neinteresē (nojaušu, ka nebūs nekas sakarīgāks par "Hail, Satan, I love you so much bla bla bla" - ja šajā gadījumā sāktu pievērst uzmanību un mēģinātu izprast lirikas autora intelekta vai pozerisma lidojumu, tad nezinu, kas man būtu jādara ar sevi).
Protams, man ir arī sava vājība – patīk Paradise Lost lirika. Bet nu tikai tik daudz, lai trāpīgos vārdos atrastu kādas savas sajūtas, kad jūtos tā pajancīgāk. Kaut kā nav līdz šim ienācis prātā reklamēt, kāds ģēnijs ir Holms un cik viņam dziļa jūtu pasaule un cik precīzi viņš apraksta šīs pasaules niecību. Ta vispār – varu derēt, ka viņam ir kaut reizi gribējies padziedāt par to, kā pālī studijā peli trenkājis vai ko tamlīdzīgu. Bet nevar – ierakstu studija, fani, imidžs... jādzied būs vien par to, cik slikti ir.

Āāāāā... Par NIN. Personīgi man ļoti patīk "Fragile" – Left disks un "Still". "Pretty hate machine" un "The downward spiral" kaut kā nepavilka, lai arī tur ir daudz sakarīgu dziesmu. Liriku no visām šīm dziesmām esmu izlasījis labi ja 1/10 daļu. :) Pie tam no "The downward spiral" vislabāk patikās tieši dziesma bez lirikas – "A warm place". ;)

Protams, ka vienā un tajā pašā tekstā katrs ierauga kaut ko savu un tas ir tieši labi. "That`s what i get" manuprāt ir par to, ka viņš vairs nejūt mīlestību no meitenes, bet vismaz kaut kas viņam paliek - tās ir sāpes. Man vislabāk patīk Pretty Hate Machine, Broken un Fragile (Right).

ee vechi kad buus tas jaunais albums?

www.youtube.com/watch?v=3v8MX1cF4jc...