Der Untergang
0
Ļoti iesaku aiziet uz šo filmu. Nupat kā noskatījos, dod krietnu porciju pārdomu. Īpaši iesaku tiem mazuļiem, kas skraida apkārt nodzinuši savas tīņu galvas un domā, ka kaut ko sajēdz no fašisma politikas un Hitlera!
Komentāri sakārtoti pēc to ievadīšanas datuma
0
Tiem mazuļiem vēl varētu ieteikt American History X...
Šodien vai rīt noskatīšos to Der Untergang. Atvilkts jau ir.
Šodien vai rīt noskatīšos to Der Untergang. Atvilkts jau ir.
0
2 Blalrogh
Nu pastāsti kaut ko plašāk par savām pārdomām.
Nu pastāsti kaut ko plašāk par savām pārdomām.
0
Njaa... visi tikai iesaka, un pastaasta, ka izraisa paardomas, bet kaadas paardomas pasham izraisa aimirst piebilst, vai arii shtruntiigi ar taam paardomaam, kaa tad tur iisti ir?
0
Uf, jāsaņemas lielajai drukāšanai:)
0
...bet ja tā padomā, tas Tev var lielas problēmas... tad varbūt neraksti... paldies par atsaucību... Dievs ir.
0
ooooooo Hitlers...mjaa es biju taa kurai nepietika taa veestures graamata par Vaaciju....cerams dabuushu to filmu paskatiities=]
0
Balrogh
Nu Tu jau pats man klātienē šo to pastāstīji otrdien tajā Valpurģu nakts pasākumā, tā ka mierīgi vari neko nerakstīt. Aizieshu arī noskatīties.
(Atvaino, pagājušo reiz nepareizi uzrakstiiju Tavu niku.)
Nu Tu jau pats man klātienē šo to pastāstīji otrdien tajā Valpurģu nakts pasākumā, tā ka mierīgi vari neko nerakstīt. Aizieshu arī noskatīties.
(Atvaino, pagājušo reiz nepareizi uzrakstiiju Tavu niku.)
0
neiesi... es Tev kodīšu ciskā un Tu neiesi skatīties... nē man liekas Tu mani nesaprati... Tev nav izvēles... būs kā toreiz ar to albīnu mulatu un vadu...
0
Jā, man nav izveles.... darīšu visu, ko liksi... sodi mani!.. es esmu slikts, tik sliklts... galīgi samaitāts ... sodi mani!
Nāksi ar mani uz kino?
Nāksi ar mani uz kino?
0
jā, un tur es Tevi sodīšu... kā mīļais man no rokas ēdīsi popkornu, pirms tam es Tev lasīšu priekšā tīņu žurnālu jaunākos numurus, un Tu raudāsi visās aizkustinošajās vietās...
0
Filma šausmīgi smaga, nu, protams, pats "stāsts" - karš, tūkstošiem nāvju u.t.t., bet tomēr... Var skatīties uz šo no dažādiem redzes punktiem. No viena, karš, citu valstu pakļaušana, cilvēku nogalināšana, dažādu iekārtu, ideoloģiju iznīciāšana - no šī viedokļa jau banālais pieņēmums, ka Hitlers bija slims monstrs... Bet lai tā domātu, nav jāredz filma. Es skatoties šo filmu tiešām brīnījos par šō šausmīgo paļaušanos uz vienu cilvēku, fanātismu, tajā pašā laikā līdz pēdējam pastāvēšanu par savu ideju kas noved līdz realitātes izjūtas totālai zaudēšanai, iekšējo sajūtu un galu galā - pašā cilvēka sagrāvei.
Nav attaisnojuma izdarītajam (ha, nu kur tad vairs, viss jau tāpat ir sen pateikts un zināms, noliegts, kritizēts), bet....
Mani tiešām pārsteidza šī cilvēka milzīgā personības harizma, kas vienlaicīgi izrādījās Hitlera personības sagrāve - šī drausmīgā varas un domu centrēšana vienā cilvēkā - un ļaudis tiešām ticēja viņam... īpaši Gebels, Gebelsa sieva un Eva Brauna, kas pirms "beigām" bunkurā apprecējās ar Hitleru.
Hitlers nekādi nespēja pat iedomāties, nemaz nerunājot par saprašanu, ka Vācieši karu zaudējuši, ka armijas netiek galā. Viņš sēdēja un ģenerāļu priekšā uz kartes zīmēja, kādām armijām un kur ir jāapvienojas, kam ir jāuzbrūk, bet nebija jau to armiju vairs - pat grūti iedomāties, kā tas ir dzīvot kaut kur... domu, ideju, bijušu, bet vairs nepastāvošu faktu savārstītā ideju pasaulē. Cilvēks mēģina radīt savu sapni un tam seko drausmīgi smagi triecieni - viens pēc otra tevi nodod tavi uzticamākie (vai arī tā bija tikai iedoma?) līdzcilvēki, bukurs pamazām "iztukšojas" un visi saprot, ka viss ir pazaudēts, bet... paniski nespēj to pieņemt kā faktu. Šokējoši bija tas, kā cilvēki (īpaši Gebels, kad Hitlers jau bija nošāvies) patiesi ticēja, ka tūlīt viss nokātrtosies un Berlīni izdosies nosargāt un krievus padzīt... līdz pēdējai lodei sev galvā... Viena no šausmīgākajām ainām, kur Gebelsa sieva iemidzina visus (pieci, ja pareizi atceros) bērnus un tad tos noindē, katram mutē ieliekot indes kapsulu un saspiežot žokļus. Baisi pat iedomātioes, ko jūt cilvēks, kad viņš to dara, principā atteikšanās dzīvot citā pasaulē, citā ideoloģijā.
Teikšu godīgi, skatoties šo filmu man pat beigās Hitlera žēl palika, skan droši vien smieklīgi vai baisi, bet tiešām, ne jau atbalstot to, ko viņš izdarīja, bet gan to, kā viņš līdz tam tika, par to, kāda personība viņš tomēr bija. Kurš no šeit esošajiem vēl būtu gatavs mirt par saviem ideālie, par savu ideju, pārliecību?
Tā lūk - vislielākās pārdomas par šo "līdz pēdējai lodei" pārliecību, neatgriezenisku nostāju un spēju pārvērst citus par fanātieµ, kas tev seko līdzi līdz nāvei. Un par drausmīgo naidu pret visu, kas ir citāds.
"Līdzcietība ir grēks" - teica Hitlers. Kaut kur šīm viedoklim es piekrītu!
Nav attaisnojuma izdarītajam (ha, nu kur tad vairs, viss jau tāpat ir sen pateikts un zināms, noliegts, kritizēts), bet....
Mani tiešām pārsteidza šī cilvēka milzīgā personības harizma, kas vienlaicīgi izrādījās Hitlera personības sagrāve - šī drausmīgā varas un domu centrēšana vienā cilvēkā - un ļaudis tiešām ticēja viņam... īpaši Gebels, Gebelsa sieva un Eva Brauna, kas pirms "beigām" bunkurā apprecējās ar Hitleru.
Hitlers nekādi nespēja pat iedomāties, nemaz nerunājot par saprašanu, ka Vācieši karu zaudējuši, ka armijas netiek galā. Viņš sēdēja un ģenerāļu priekšā uz kartes zīmēja, kādām armijām un kur ir jāapvienojas, kam ir jāuzbrūk, bet nebija jau to armiju vairs - pat grūti iedomāties, kā tas ir dzīvot kaut kur... domu, ideju, bijušu, bet vairs nepastāvošu faktu savārstītā ideju pasaulē. Cilvēks mēģina radīt savu sapni un tam seko drausmīgi smagi triecieni - viens pēc otra tevi nodod tavi uzticamākie (vai arī tā bija tikai iedoma?) līdzcilvēki, bukurs pamazām "iztukšojas" un visi saprot, ka viss ir pazaudēts, bet... paniski nespēj to pieņemt kā faktu. Šokējoši bija tas, kā cilvēki (īpaši Gebels, kad Hitlers jau bija nošāvies) patiesi ticēja, ka tūlīt viss nokātrtosies un Berlīni izdosies nosargāt un krievus padzīt... līdz pēdējai lodei sev galvā... Viena no šausmīgākajām ainām, kur Gebelsa sieva iemidzina visus (pieci, ja pareizi atceros) bērnus un tad tos noindē, katram mutē ieliekot indes kapsulu un saspiežot žokļus. Baisi pat iedomātioes, ko jūt cilvēks, kad viņš to dara, principā atteikšanās dzīvot citā pasaulē, citā ideoloģijā.
Teikšu godīgi, skatoties šo filmu man pat beigās Hitlera žēl palika, skan droši vien smieklīgi vai baisi, bet tiešām, ne jau atbalstot to, ko viņš izdarīja, bet gan to, kā viņš līdz tam tika, par to, kāda personība viņš tomēr bija. Kurš no šeit esošajiem vēl būtu gatavs mirt par saviem ideālie, par savu ideju, pārliecību?
Tā lūk - vislielākās pārdomas par šo "līdz pēdējai lodei" pārliecību, neatgriezenisku nostāju un spēju pārvērst citus par fanātieµ, kas tev seko līdzi līdz nāvei. Un par drausmīgo naidu pret visu, kas ir citāds.
"Līdzcietība ir grēks" - teica Hitlers. Kaut kur šīm viedoklim es piekrītu!
0
eh buus jaanoskataas
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji tapēc ielogojies vai
reģistrējies!