Varbūt nedaudz nesaprotami, bet kur paliek tā burvība kuru mūziķi cenšas rast skaņās, lai plosītu, jeb sākušies rūpnīcu laiki?

Tajā filmā par "Doors" viņš tur dziedāja: "Mother, i want to fuck you" un viņus izsvieda no kluba. Tagad pa MTV katru dienu kāds fakojās un tas vairs nav aizliegts. Nav vairs pret ko protestēt, jo viss ir atļauts.

Ehh...es ar apsvēru ielikt tēmu par to filmu. Tikai nevarēju izdomāt ko teikt. Bet tā filma par radiodīdžeju arī bija par patiesu personu - Hovardu Sternu, pa tv3 rādīta vairākas reizes, ja nemaldos, latviskajā tulkojumā saucas Privātā dzīve.
cannibals - vinš atāca uz savu koncertu ar 2 stundu nokavēšanos, nolamāja skatītājus un parādīja viņiem locekli. Tagad neviens popstārs to nedara, jo tas ir aizliegts. Robežas ko pārkāpt ir vienmēr.

Kas tad nu? Nevar uzmochiit normaalu bungu solo, nevar smukus riffus dzhindzhasi izdomaat, un arii zemu, smuku growlu nevar panjemt? Meegjinaasim uz idejisko spiest? Khe... Nu vai zin... Neaizmirsti, ka tiem vecajiem labajiem muzikaalo pusi par vaaju nenosauksi. "Vecie labie" vinji parasti ir taapeec, ka atstaajushi kautko tai muuzikaa aiz sevis, nevis taapeec, ka gaajushi pliki paplosiities un paprotesteet par kautko. Taadi plikie tirinaataaji pilna pakalja. Un prichom te Britnija? Taa ir pavisam cita skatuve un cits staasts. Kad speeleeja Doors, domaa nebija taadas "Britnijas"? Visos laikos ir bijushi gan "Doors", gan "Britnija". Un teksti Dooriem ir nevis nepiespiesti, bet briizham vienkaarshi narkotiskie murgi, viizijas, bez kautkaadas konkreetas jeegas. Domaa, "vecos labos" nekad neviens nav saucis par jaunajiem niikuljiem? Taalu tu ar taadu domaashanu netiksi... Khe, galu galaa, tu tieshaam nesaproti, ka tie pashi "vecie labie" ir atlasiijushies no simtiem visaadu eermu, no kuriem visiem gribeejaas uzprotesteet un paspiegt ar (kaa tu tur teici) paveertaam aciim. Kam tad pateicoties vinji ir iegaajushi veesturee? A?

nu, pagān, patiesība ir tāda, ka jaunie mūziķi bieži vien dara savu darbiņu prikola pēc, nevis lai izteiktu sevi mākslā... tapēc, nekvalitatīvu death/black grupiņu ir kā biezs... jā, es gribētu braukt virsū tieši šitiem diviem stiliem(lai man piedod dimmu borgir, nile un citi tādi) un arī nu (metal) shit. agresivitāte, brutalitāte tiek uztverti kā svarīgakais, metal ir mūzika lai izārdītos. un viss?? brutalitāte, un kas vēl? nekas. tapēc es novērsos gan no death gan black, bet paliku pie doom. apceres nav tādā mūzikā, mākslas formas ir tik statiskas, ka gluži vai japrasa, kas tas par troksni. smagums? ziniet, piedodiet, bet death nemaz nav smags metāls, ja mēs runajam par iespaidu kādu tas rada. salīdzinot smaguma ziņā kaut vai cc un evoken, pēdējie pilnībā nomāc cc ar savu vienkārši monstralo smagumu, kas patiesi ir smags, nomācošs, spiedīgs. tā ir smagā mūzika. Uztveršanas grūtības? vai tas nosaka smagumu? daļēji, bet ne pilnīgi. moderno klasiku arī uztvert ir grūti tapat kā hipertehnisku death. es runaju par citu muzikalo dimensiju - iekšējās apceres, īstās konfrontācijas ar eksistences tumšo pusi, neizbēgamā apzināšanās, nāve, ceļš pretī kādai kvalitātei, kas neatstāj cerības. Labi, var runāt par filozofiju death metal ietvaros, bet, vai tā iziet uz āru smagā dimensijā? nebūt nē, mana personīgā pieredze rāda, ka vienīgā noskaņa, ko death var radīt, ir mirkļa niknums, agresīva sevis izteikšana, un apstāšanās. es nebūt necenšos noraidīt tos, kuri spēlē death, tikai vēršos pret zinamu aprobežotību metal mūzikas ietvaros. līdzīgi ir ar black grupām. tā gan ir daudz noslēgtāka kopiena ar tomēr dziļāku skatījumu, kapēc tiek spēlēts tieši black, bet runājot par jaunajiem mūžiķiem, kas to cenšas spelēt, nekur tālāk par modernā death metal ideoloģiju netiekam. kačka, ātrums, agresija. un viss. kur paliek kas dziļāks, kas veido maksliniecisku vērtību? es tamdēļ nesaskatu par sev pieņemamu šāda veida mūziku lielās devās. ja, subjektīvi, bet, es domāju, ka man piekitīs tie, kuri redz kā viena pēc otras rodas grupas, kuras savu visnotaļ nožēlojamo daiļradi virza tieši uz death vai black tikai tapēc, ka, redziet, tā ir kačka, tur ir brutāli teksti, ātrums, tehniskums(tāds, ka pat nevienu solo nevar nospelēt, ir gadījies redzēt), tas ir populāri, to klausās... pēdējie divi pieteikumi vispār ir kas nedzirdēt metal ietvaros, bet tomēr, no popmūzikas nevar izbēgt arī šeit. Jā, es death un black uzskatu par metal popmūziku mūsdienās, un, piedodiet man tie, kuri tā nedomā. daudzi metalisti klausās cc, deicide, dimmu borgir, morbid angel. labi, klasika jāciena un tas arī tiek darīts, bet kad nonakam līdz tādām grupām kā kaut vai tas pats evoken vai shape of despair - uj, par lēnu, sūds, pārāk depresīvi, tas nav true un citādi muļķīgi izteikumi. ziniet, ko? nevarat pavilkt tādu mūziku tīri psiholoģiski, jo tur māksla aizsniedzas līdz flegetoniskam (flegetons - uguns upe ap mirušo valstību) dziļumam, tādam, kurā vajag iedziļināties un izprast tā jēgu, nevis izraut savā priekšā kādu hiperātru kačku un izārdīties, un iedzert pāris alus. es uzdrošinos ticēt metal mūzikas mākslai, tapēc noraidu tās iekšējo, popmūzikai līdzīgo, noslāņošanos. tapat, paceļas jau forumā iztirzātais mūžīgais jautājums, kas ir true un kas nav. skumdina uzstādījumi, ka vienīgi kāds viens stils ir tāds, bet citi nav. pozerisms pašu metalhedu vidū ir slikta iezīme. ātrums? kačka? brutalitāte? jā, cilvēki vienmēr izvēlas to, kas saprotams vieglāk, paradoksāli, bet manās acīs smagā mūzika ir zaudējusi savu smagumu pateicoties tās iekšējai noslāņotībai un vietējam pozerismam, kas izvirza kādu noteiktu žanru pāri citiem. jā, tieši vietējā mērogā es nesaskatu perspektīvas metal mūzikas attīstībai pozitīvā gultnē tieši dēļ cilvēku nevēlēšanās izzināt sīs mākslas detaļas. pavērosim ārzemju piemērus, tur par vienlīdz smagam grupām atzīst kā My Dying Bride tā arī Dimmu Borgir vai CC. viss iepriekšējais teksts bija veltīts tieši vietējās situācijas izvērtēšanai, jo ārzemēs līdzīgu problēmu tikpat ka nepastāv.

un, the doors man šausmīgi nepatīk... tas tā, starp citu.

Fauns, esi pārpratis... Es jau nesaku, ka nevar, bet kur palikusi tā burvība to visu spēlējot, nē nu, protams, ir tādi, bet pilna pakaļa ir tādu, kas jau ir tīri tehnika, materiāls un sūds... Un tajā laikā, (septiņdesmitajos) tik izteikts Britnijisms nebija he he. Un The Doors diezgan ātri jau tika atzīti, tā ka jaunie pimpīši viņi neskaitījās, bet es jau īsti nezinu... Bet šā vai tā, kāpēc tik ilgi jāgaida līdz vecajiem labajiem, kāpēc nav jaunie labie tik daudz, atkārtošanās. Ar domāšanu vispār nekur netiksi, tā starp citu...

Faun, esi paarpratis, taa buutu jaasaka...

materiāls un sūds ir viss, tā kā nevajag to pielīdzināt tikai mūzikai... :))))) =)

Es jau teicu, bet rakstīt gan vēl neprotu... Mūzika nereti ir materiāls un tas ir kaka! Un Britnija bija kontrastam he he, kā balsts uz kura turēties tiem labajiem.

Man Britnija ir viens no dzeeruma miiljaakaajiem ārtistiem, taa kaa nemurraa paarak daudz.

KREEEEEEEEEEEIIZI

Edenbeast riktiigi iesvilaas. Nevajag jau nu uzreiz nostaadiit savus iemiiljotos maaksliniekus kaa pareizos dzhekus un saliidzinot ar citu stilu paarstaavjiem paarveerst par vissakariigaakajiem. Dziljaakajiem? Nu, nez, man black shkjiet dziljaaks. Un tu jau ar noliec visu stilu, un atvainojies Dimmu Borgir. Khe khem. Uzrakstiits taa itkaa man, lasiitaajam, buutu jaasajuutas vainiigam par to, ka mani neaizrauj doom. Tas ir taapat, kaa bokserim aizraadiit par to, ka vinju neinteresee shahs.

Labi, runaasim iisaak. Tu uztraucies, ka tik maz cilveekiem patiik doom? Spljaudies, ka netiek taa muuzika pienaaciigi noveerteeta? Nu tad jaajautaa, vai tev shkjiet, ka liidzjuteeju daudzums nosaka muuzikas kvalitaati?

Subjekts nav objekts?

Faun, tu neizprati, ko vēlējos pateikt. ne jau ka netiek novērtēta, bet es runāju par mūzikas noslāņošanos. es vēlējos norādīt uz zinamu popmūziku metal ietvaros, kas zinamā mērā grauj visa žanra kvalitāti. es stilus neesmu nolicis, vajadzeja uzmanīgak lasīt. paskaties pats, tu arī pārstāvi salīdzinoši ne tik populāru stilu. Bet es neesmu tekstā uzurpējis doom pārakumu, jo tad es nonāktu pretruna ar savu izteikumu par pozerismu. es varētu teikt, ka doom es izvelējos šajā gadījumā kā kontrastu, kas labi iederas, nevis kā savu mīļāko stilu. jā, protams, viedoklis ir salīdzinoši subjektīvs, bet tāpēc nav jānostāda mani pozīcijā, kas tuva manis aprakstītajai. es vēlējos norādīt uz zinamu metal kustības ieksēju neattīstīšanos, paliekot tikai vienu konkrētu stilu ramjos, un uzurpējot tos kā galvenos. mans mērķis ir nostāties pret to, ko es saucu par pozerismu, pret apgalvojumiem, ka tikai kaut kas viens ir true. labi, es neuzspeižu sava doom pārākumu, tikai death ir sevi pietiekami manās acīs diskreditējis, lai es uz to vēl skatītos ar pienācīgu cieņu. Faun, tu esi tomēr salīdzinoši smalks savā mūzikas izvēlē, ja klausies grind, un tur mēs esam līdzīgi, jo ejam salīdzinoši tādus ceļus, kur pārsāvētas galējības un kāds konkrēts smagās mūzikas žanrs ir izkopts līdz jau izvirtušām formām (:D arī manā gadījumā - funeral doom, drone doom). tev ka lasītājam nebūt nav jākrīt izmisumā, kad es nostādu doom kā piemēru mākslas attīstībai iepretī death kā makslas statiskai formai, kas tāda ir kļuvusi, pateicotis tās popularitātei. Jā, popularitāte darbojas kā zinamā mērā graujošs faktors underground mūzikai, jo sākotnējais šarms zūd, to nomaina pieaugoša vienveidība. kā saka pagāns, mūzika kļūst par materiālu, metal ietvaros arī. ievēro, ka es uzsvēru savā tekstā to, ka es cīnos pret noslaņošanos un mākslas statiskumu. nebūt nē, šie izteikumi nav apoloģija doom, ka tu to gribi pasniegt. protams, es uzskatu doom par ko vairāk, bet nevajag uzreiz ieņemt tādu nostāju, ka es izvirzītu, piem., MDB par metal mūzikas karaļiem in general. Faun, rūpīgi izlasi tekstu, un tad analizē manis izvirzīto pozīciju. ko tu sacītu, ja es doom vietā būtu licis grind? ja doom ieņemtu popularitātes kalngalu, es iespējams nemaz nebūtu laimīgs. mani lepnu dara, ka doom ir mazākumā, līdz ar to - elitāra izprieca.

Edenbeast, ļoti līdzīgas domas man ir attiecībā pret mūziku. Tikai neaizmirsti, ka mūzika ir tāda, kādu to rada doma, kuru ar šo mūziku vēlas pateikt izpildītājs. Ja CC piem. grib ievest mūs orgānu pasaulē tad viņi to ātri un brutāli arī dara. Ja tavi mīļie Evoken grib mūs norakt -> uz priekšu. Tā pat man klausoties Dark Funeral - Diabolis Interium, vienmēr ir tā ļaunuma sajūta kas šajā mūzikā tiek ielikta. Tā ka arī popmetālā ir savi sapņi un murgi.
Un vēl. Gribētu oponēt uzskatam, ka vienīgie smagie ir Evoken. Nu labi 10 tonnas ir, bet piemēram Morbid Angel kaut arī stagnējošais death, tomēr rada makten smagu iespaidu. Nu a Mortician (my favorite) vispār zajebis!
Galu galā, jāceļ metāla mākslinieciskais līmenis, lai tas būtu tiešām mākslas veids, nevis troksnis reperu biedēšanai.

tā ir zīmīga norāde, enemy. doma ir visa pamatā. bet, kur paliek doma tiem, kas domā tikai par to kā spēlēt mūziku kāda prikola pēc? es tomēr nekur neteicu, ka CC vai morbid angel ir bez ideoloģijas. bet, tie ir cc un morbid angel. ka jau minēju, ārzemju mūzikas līmeni mēs nevaram kritizēt, jo tas ir tik augsts, ka mums atliek vien no tā mācties. savus salīdzinajumus es vēršu pret tomēr zināmi neizglītoto vietējo auditoriju, jo šeit pastāv uzskati, kas kavē, manuprāt, pareizu un atbilstošu attīstību. mūziku šeit vērtē pēc aptuveni viena kanona, kamēr citur to novērtē pēc tās kvalitātes, domas izteikuma, profesionalitātes un skatuves tēla. mums ir tikai viens - ātrums un kača. viss.

mkeey. Bet cik nu es to grind klausos? Tikpat, cik death un black. Nu labi labi, pagaidaam pakjer vairaak. Bet jau no riitdienas es nedeelju no vietas varu uzkaapt uz Carpathian Forest un Darkthrone. Un galu galaa, lai kaads stils tas buutu, es visos buushu vienliidz izveeliigs. Nu labi, es pagaidaam grindam nedaudz dodu paaris atlaides shaadaam taadaam grupaam. Bet tas tikai pagaidaam. Nu jaa, tas par to CC un Evoken, ko mineeja Enemy ar bij viens no tiem kapee taa runaaju tur augstaak. "Cuukas draaza pashas sevi jau ilgi pirms aadama un ievas paraadiishanaas" (Tikko izskaneeja taada laba fraaze Sopraano gjimenee) Nu pag, baigais miegs naak. Tu tik daudz tur raksti, ka man saak kakas no mutes krist aaraa. Man ir nopietni koncentreeshanaas trauceejumi. Bet nu ja pakjertu kaadus alus, tad gan vareetu iegrimt kaadaa ljoti garaa un sarezhgjiitaa sarunaa. Tas nav tik vienkaarshi. Man ir 10x jaauzpiipee lai pilniigi garshiigi un preciizi izteiktos sheitan par tik nopietnaam lietaam. Es veel pagremdeeshos pie seviim. Eu, a kur paareejie, kas te protestee par to, ka truemetal forumaa neesot sakariigu sarunu? Ko, a? Mazie degjeneraati. Kad izveershas kautkas vairaak par puu, pee, kaka, tad mutes ciet. Bljin. Eju dzert kaarteejo teeju/kafiju +/-
:*

Faun, vai ta tu nezini ka maziem beerniem naktii ir jaagulj?

nu nu beidzot iisteniibaa kaartiigs muldamais mums panesies zeel ka viins pa daudz lai visu vareetu saprast
nu to doors filmu daljeeji paluureej mainiijaas mana attieksme pret hipijiem sanaak vechi sanarkojas un rodas ``baigaakaa maaksla`` sorry man ta labaak muusdienas patiik protams ka nav zinaams kursh narko kas nee bet iron maiden vai nightwish vai graveworm jau neesmu dzirdejis ka pimpjus uz skatuves kratiitu labi tie bij tie laiki kad tas skaitiijaas smags un taapeec arii bija makten liela avantuura bet kaapeec tad vajag degradeeties piem iron maiden tikai dzer cik zinu labi itkaa psihologjiskais efekts uz mani arii nostraadatu ja es redzeetu kaukad vinjus dziivajaa shie varetu kautvai shmigaa un skiibi nospeeleet un man liktos kruta nezeeliigi
bet tajaas muusdienaas taads patiesaaks ne tik subjektiivs respekts pret tiem kas taisa ko sarezgiitaaku un neadvanceetaku man ir kautvai muusu machinerie perfect ja izietu starptautiski kovenantus ja ne gluzi sistu pushu tad vismaz vinjiem liidzaas buutu pa expermentaalu roku ar man prieks the mars volta kaa labs piemeers peec 5x klausoties tik var tajaa albumaa iebraukt vismaz man taa liekas tie pashi strapping young lad ar savu shaa gada alien mani uz pakaljas nolika skaitaas jau laikam death/thrash taadu jau itkaa pa pilno bet kaa vinji to pasniedz reti advanceeta metode skan pat nedaudz industriaali kaartiigs urbanisms uz tadu proletarieti ka es specigi iedarbojas lidz ar to par death rodas lielaaka intrese un vairs to neuztveru kaa kaukaadu tukshu bljaustiishanos ta veel shaa gada primordial riktiig hipnotisks
vaardsakot kvalitatiiv muuzik var atrast kaa saciit jaasak vajag tikai rakt jo dziljaak jo labaak kautgan tie ko es te piemineej nekaadi undergroundi neskaitaas personiigi es augstaak veertyeej tos kurus man gruuti saprast=taatad gudraaki par manu praatu=gudraaki par mani=cienu vinjus ta kaa vienmeer var atrast kaukaadu briivu vietu lai arii notis tikai septinjas un ritmi ar taadi standartizeeti lielaakai daljai, joprojaam nav taa ka nav nekaa un viss visiem riebjas katrs atrod savu stilu, es uz heavy-power kautkaa kautvai tapeec ka Latvjos taada gandriiz nav tiiri taa iekshu vairaak rausta nekaa paareejie, katram jau savs ko tur daudz kaskjeeties jebkursh stils ar laiku vien otru atrazzo, taads debiils laikmets vai nu grupu pa daudz vai notis saak beigtties, OK taisam blekji ieksh kvadrafonijas kaa pink floyd savaa laikaa, muusdienu tehnologjijas ne to vien izdomaas
bet par black buushu runaat ja Norveegjijaa gadiisies pabuut varbuut secinaashu ka darkthrone uuber alles, ta redzees

Žēl, ka nezināju, ka tika rādīta tā filma "The Doors", būtu atkal paskatījies. Tā bija mana pusaudžu laika mīļākā filma. Jāatzīst, ka tur ir daudz kas kopīgs tieši ar pusaudžiem raksturīgām iezīmēm, kuri grib veidot sevi kā personības (protams, ka lielākā daļa to negrib un nedara) - dumpinieciskums, lai sagrautu visu iepriekšējo; uz vēlmēm un sapņiem (nevis uz prātu) balstītas idejas, kas ir pāri visam utt.

Runājot par to mūzikas problēmu, kas šeit tiek apspriesta, tad es esmu secinājis, ka vispār ir ļoti maz tādu cilvēku, kas mūziku klausās tikai un vienīgi mūzikas pēc. Mūzika bieži ir kā fons cilvēku kopīgām darbībām, tas ir vienojošs elements utt. Te vispār varētu veidot baigo pētījumu, ko es neesmu veicis. Te, man liekas, var runāt un runāt, un visu neizrunāt.

Lai mani nepārprastu, es atkārtošu to, ka, manuprāt, ir arī tādi, kam mūzika patiešām no sirds interesē un patīk, un kuri nav "statiski" vai ierobežoti mūzikā

Ceru, ka šī tēma nebeigsies ar manu komentāru, kā tas jau vairākkārt ir noticis, citādi man jāsāk domāt, ka kaut kas nav labi ar mani.

protams, es negribētu sacīt, ka visi, kas spēlē death mūsdienās, ir bez saviem uzskatiem un pārliecības, bet tomēr, daudzi to dara tikai tāpēc, ka tas ir forši un to klausās...

(šitas sāk izskatīties pēc pirmā sakarīgā "koncila" mūsu vidū :) man prieks. paldies, Pagān, par brīnišķīgo tēmu :) )

Edenbeast:"...daudzi to dara tikai tāpēc, ka tas ir forši un to klausās... "

Un vai ta tu pats nespeelee taadu muuziku, kas tev liekas forsha un kuru tu klausies? :)

nu manuprāt matanie mūziku neklausās tikai fonam vismaz man taa liekas ka es taa dar

es runāju par masām...

Nu kā, ir jau gan arī tādas grupas un albumi, ko tīri fonam klausās. Tāds kaut kas dziļāks un pārdomas rosinošs jau fonam īsti nederēs, jo pārāk aizņem prātu, lai jēdzīgi varētu kaut ko citu vēl padarīt. Bet to muzikālo vienveidību jau arī var ar fonu sasaistīt - piemēram, izskatās, ka pie mums daudzi uz koncertu iet apskatīties tikai kādu vienu vai pāris savas iecienītās grupas, bet pārējais vienkārši veido fonu ballei ar draugiem. Kam savukārt īpaši dziļa mūzika, kā jau teicu, nav vajadzīga un ir pat nepiemērota.

Ar to, iepriekš teikto, gan nekādi negribu veicināt lēta metāla vairošanos.

Ēdenesnezvēr (Edenbeast): lūdzu he he.
Bet tomēr, kā arī 4 maija rokkoncertā teica - roks ir bijis par un pret utt., mūzika vispār ir par un pret un iekš un ār, mūzika ir tas, kas saviļņo un liek aizdomāties vai vienkārši papriecāties un to var izmantot arī kā fonu, kāpēc ir jāiet uz koncertu kur spēlējošo grupu izmanto kā fonu? Tad jau labāk paņemt pāris tumbiņas un tik laid visu ko sirds vēlas. Es domāju, ka vajag uz skatuves būt pārdzīvojumam, piedzīvojumam, kaut kam vairāk un ne tikai uz skatuves, jo folklora - par mums, roks - par un pret, protestēja pret tā saukto verdzību, kas arī mūsdienās, kur pakļaujās visi šitie birokrāti un juristi paši noteiktajās savās normās, metāls vairāk ar sātana pasauli apveltīts un iztērzējoš, okultisms un bla bla bla, un tas vairāk, kā liekas, bija pagātnē, bet liels prieks par Huskvarnu, kuri spēlē publikai nevis fonu, bet dvēselisku mūziku, kurā ir prieks ārdīties, nevis ārdīties tāpēc, ka kaut kas smags skan un līdz ar to ir jāardās, pie kules kas tur skan un tas ir nožēlojami... Bet lai jums jauka diena he he.

edenbeast ko tu vari cepties te?!

stulbi arii no malas izskataas ka tauta paarlejas liidz liimenim ka otraa dienaa nevar atcereetis kas kaa un vai vispaar speeleejis koncii
bet lielaakajai daljai taa muuzika tieshaam ir tikai taada blakusparaadiiba uzliek shim kauko sarezgiitu kautvai ne to pashu advancetaako piem ayreon itkaa saspicee ausis uz pirmo minuuti un jautaa kas tas taads, peectam pats sev atbild ehh, par sarezgiitu nav veerts klausiities, man tieshi intresantaak ir kad albums jaaklausaas vairaakreiz lai vareetu iebraukt vai vismaz teelot ka ko saprot :))

es laikam esmu pastulbu shitiem romaniem, pag pagan tai filmai par to radio dj gadijum beigas nebija AC/DC koncis, man liekas es to filmu atceros, bļ.ģ bet ka viņ saucas, neatceros

Kaut kāds koncerts bija, kur viņš nolaidās it kā no debesīm, bet kaut kā nestāv prātā, ka tas bija AC/DC koncerts... Bet chaZZZrock vienā no pirmajiem komentāriem, laikam, atklāja kas tā par filmu.

Vakar skatos filmu Psiho, kad reklāmas paslēgelēju, kas citos kanālos iet un ieraugu pāris mellos nesātanistus un Urbi (Huskvarn), un jāraksta, ka ar nelielu nožēlu skatījos, kā viņi pigorojās pa skatuvi dziesmas Vējš laikā, tas bija Dāvida šovā... Viņi tiešām spēj sajaukt klausītājiem galvas tā, ka gribas tās atjaukt viņas purinot, bet šis te, kaut es būtu neuzslēdzis... Vai Mashinerj Perfekt ir spēlējuši dzīvajā? Gribētos redzēt kā Fauns jāj vergus iepretim skatuvei...

Es tikko atminējos, ka tā filma kura beidzās ar AC/DC uzstāšanos, bija par Velna dēlu, kuram mute sašķobījās, jo bērnībā bija dabūjis ar lāpstu, kur kaut ko bija nozadzis kaut kas un Velns sāka jukt ārā un līdz ar to dēls devās uz virszemi tēvu glābt un tur bija divi džekiņi, kuri dabūja Led Zeppelin lidmašīnu un nositās, jo aizmirsa par pilotu, un beigās Ozijs apēda sikspārni, bet tā bija šā vai tā laba filma, bija kur pasmieties. Bet ja runā vēl par filmām un mūziku, tad laba filma, kurā skanēja laba mūzika ir Sapņotāji (The Dreamers), Berto Luči, laikam, mūzika, vienkārši fantastiska un pati filma arī fantastiska, tā ka gribas kāju tirināt un galvu nedaudz uz kreiso pusi purinitāt... Un tas viss nealkohola lietojuma stāvoklī, vienkārši reibonis rodas no mūzikas, bet cik esmu es skatījies un pats pieredzi tādā veidā un citādā guvis, ka purina galvu, tikai tāpēc, ka tas esot baigi stilīgi, bet ne tāpēc, ka mūzika atraisa sasietās saites, vai arī tāpēc, ka esi stiprā alkohola reibonī un alkohols saka - tirinies...

Es arii tieshi pa Psiho starplaikiem uzkodos uz daavida shova ar saatanjugaam, bet es izdomaju nebendeet sev nervus... galu galaa, man labaak patika skatiities uz maati (no Psiho)

Es atkodu ka tā filma par dīdžeju angliski saucās Private Parts, ja nu kāds sagrib novilkt.
Neliela deva informācijas: www.imdb.com/title/tt0119951/...