sveikiņi.

kamēr pārējie galvas purinātāji bija aizpeldējuši uz Melno Piektdienu, mans aizklunkurēja pa vakaru uz Mannhai koncertu Depo. Mannhai izceļas ar savu īpašo frontmenu, persona extravaganza, Pasi Kiskonenu, kas kādreiz mani un varbūt citus arī dikti priecēja grupas Amorphis sastāvā. Pagaidām, Pasi mūs priecē tikai no Mannhai, Shape of Despair un Ajatara. tad nu lūk, dikti dikti gribējās redzēt šo doom metal ikonu Rīgā.

klubā ieripojām tā pēc 21:00, kad vaļā gāja otrais periods LV/USA. neko, uzreiz pamanīju, ka Pasi sēž pie viena no galdiem Depo augšā un ēd vakariņas. nu, lai ēd arī.

Koncerts: pirmā uzstājās vietējā grupa S.I.L.S. (aiz līdzjūtības pret viņiem, un aiz tā, ka man par šādu mūziku ir nospļauties, no komentāriem atturēšos).

tad uzstājās grupa no Somijas Defuse. Nu neko, tīri labs hardrock, tetovēti un nonarkojušies mūziķi, viss kā vajag. tikai, kaut kā neaizķēra mani tas roķelis. tomēr ne jau viņi man lika vilties.

kārta pienāca Mannhai. Ok, pirmajā brīdī likās, ka tūlīt būs gāziens. šajā brīdī mazliet atkāpsimies no koncerta, un pastāstīsim par mistera Kiskonena savdabīgo uzvedību. Džeks galīgi neko nefiltrēja visu vakara laiku. Sēdēja, ņirdza, un uzmācās saviem kolēģiem. :D kad Pasi uzlīda uz skatuves, tad tas jau bija pavisam cits cilvēks - elektrocilvēks. kratījās un raustījās kā delīrija lēkmē. spļāva publikā. purinājās tā, ka CC var iet dirst vārda tiešākajā nozīmē. Tikai, neskatoties uz visu to, Mannhai man nepatika. un pats misters Kiskonens arī nē. varbūt stoner rock man nav īsti piemērota mūzika? varbūt, Pasi Kiskonens šīs grupas sastāvā kļūst par nepanesamu tipu? nezinu. Mannhai būtu tomēr neparezi nosaukt par sūdu, jo šī grupa ieliek visām LV grupelēm, un lielai daļai Somijas grupu tieši attieksmes un rock'a domāšanas ziņā. Mannhai ir draņķis, un tas tikai tāpēc, ka es cienu Pasi Kiskonenu dēļ tā kolosālā darba, ko viņš ir paveicis būdams Amorphis un Shape of Despair sastāvos.

nepīpējiet zāli, paliksiet kā Pasi! ;)