Varbūt ar nelielu nokavēšanos, šī recenzija, bet tomēr ir mūzika, par kuru ir vērts dzirdēt. Līdzīgi, kā Finntroll savu stilu uzskata par Trollish Black Metal, Ensiferum pieder pie Viking Metal kategorijas un trīs gadu pārtraukums īpaši daudz nav traumējis viņu muzikālo kvalitāti, katrā gadījumā komercijas ļaunums vēl nav piemeklējis šos somus.
Šie folkmetāla meistari pastāv jau no 1995. gada, bet līdz pirmā Demo ierakstam tika 1997. Pavisam nācās izdot 3 demo, līdz savā paspārnē viņus paņem Spinefarm records, kas agrāk rūpējās arī par Nightwish un daudziem citiem ``metāla zāģētājiem``.
Šis ir tikai otrais Ensiferum pilnais albums, bet pa trīs gadiem nedaudz ir pamainījies sastāvs, atstājot ietekmi uz viņu mūziku. Vienkāršiem vārdiem izsakoties pirmais albums, kas arī saucās Ensiferum, bija ar niknāku skaņu un tajā varēja sadzirdēt daudz vairāk power/speed metal iezīmes, nekā šeit. Pamatā jau tas ir un paliek Folk-metal, bet vokāls atsevišķās vietās ir death metal. Mūzika, ja izņemtu ārā folk instrumentu iespēles – Black Metal.
Klausoties šo viņu gara darbu nedaudz vīlos, jo kaut kur bija pazudis tas ātrums un niknums, kas iepriekšējā albumā, bet ja godīgi tas arī vienīgais faktors, kas atstāj negatīvu ietekmi. Atšķirībā no Finntroll, folk šeit ir parādās fragmentāri, dziesmām sākoties, beidzoties un pa vidu. Cauri visam gabalam neiet folk melodija, līdz ar to radot ne tik ļoti folk noskaņu, kā tam vajadzētu būt, nu, bet tā jau Ensiferum darīšana.
Teksti, kā jau vecajā albumā par zobeniem, par kaujām galvenokārt Viduslaiku aspektā, neaizmirstot iepīt iekšā arī kādu mitoloģisku leģendu par gaismas slepkavu, dziesmā Slayer of light.
Kā īpaši izdevušos gabalu gribētu ieteikt Lai Lai Hei, lai arī nosaukums liecināja par ko inteliģentu, septiņu minūšu garumā Ensiferum parāda visu ko māk. Iesākot ar mierīgu folk melodiju, un vēlāk to padarot nedaudz niknāku ar ģitāru palīdzību, bet uz beigām jau aiziet atkal kārtīgs ātrums.
Kopumā vērtējot, albums labs, bet nekas tāds ar ko varētu ļoti izcelties uz citu folk metal grupu fona, Skandināvijā šādu stilu piekopj ļoti daudzi. Vienīgi Ensiferum atšķirība ir Vikingu filozofija un vēl jāatgādina tas, ka pietrūkst ātruma.
Vērtējums 8 no 10
Bleakness.
Visvairāk patika "Tale of Revenge", kas liekas bija vienīgā dziesma, kas tā īsti varēja pretendēt uz vikin metal statusu.
Tiesa gan, vairāk Ensiferum nebūs tāds kā agrāk, jo pēc tieši šī albūma, no grupas aizgāja lieliskais vokāla vīriņš, ja nemaldos, Jaari vārdā. Žēl, bet laiks rādīs, kas būs viņa vietā, un kā izklausīsies Ensiferum turpmāk! Lai veicas gan grupai, gan Jaari jaunajās gaitās!
A viņu vociņš tagad pārgājis uz Wintersun, kuriem tikko iznāca tāda paša nos. disks - un nav tik labs, drīzāk tīrs Children of Bodom, tikai 1,5x ātrāks.
Fauns -->
Brīnos, ka tāds mūzdienās vēl atļaujas izdot naudu par diskiem. Ar ko parunā, visi atklāti ņirdz pat par domu, ka varētu kaut latu izdot par šādu mantu.