Muzicējot jau no 1987. gada, Samel ir paspējuši mainīt savu stilu, pavisam pretēji. Sākotnēji šī grupa pārstāvēja black metal, bet ar katru albumu, arvien vairāk aizraujoties ar elektroniskiem eksperimentiem jau ir izpelnījušies industrial metal godu vai arī tieši negodu. Iespējams, ka tas ir noticis kautkādu komerciālu apsvērumu dēļ, bet tikpat labi to var nosaukt par samērā veiksmīgu eksperimentu.
Singls “Telepath” jau nedaudz liecina par komercijas pieskaņu, kaut vai dēļ sava techno ritma un patiesa metāla cienītājos varētu izpelnīties ne vienu vien lamuvārdu. Pārējās dziesmas gan nav tik traģiskas, pietiekami labi ir dzirdamas ģitāras un elektronika nav dominējošā, tā šeit ir kā palīgs atmosfēras radīšanai. Lielākajā daļā dziesmu, vokālists ir izvēlējies savu balsi apstrādāt ar elektroniku, kas īstenībā ir visai traucējošs faktors, radot iespaidu ka dziesmas šeit ir samērā mākslīgas.
Albumā var saklausīt samērā daudz līdzības ar Rammstein un The Kovenant. Atšķirība ir tikai tāda, ka The Kovenant ir daudz smagāks un agresīvāks un Rammstein melodiskāks un komerciālāks.
Pozitīvi var izcelt dziesmu “On earth”, šeit elektronika ir veiksmīgi izmantota lai radītu gotisku noskaņu, rodas pat līdzības ar Crematory pēdējā laika darbiem. Visai interesants ir arī “Helipolis”, šeit protams ka ir stāsts par seno Ēģipti, kā jau liecina nosaukums un viesmākslinieks Sami Yli Sirnio (Kreator, Waltari) uzspēlē sitāru, kas arī rada seno ēģiptikso noskaņu.
Kopumā var secināt, ka šis tomēr ir viduvējs ieraksts. Elektronika ir interesanta, bet albums vēl nav līdz pusei noklausīts, kad sintezatora spīdzināšana jau sāk traucēt, bet Rammstein faniem noteikti patiks.
Vērtējums 6 no 10
Bleakness.
liidz sim man vislabaak patiik `ceremony of opposites` - vnk ideaali. jaapaklausaas sitais, bet nedomaaju, ka buus kaadi paarsteigumi.