Šitos kēksus iemanīju ar 2003. gada albumu “Deeds Of Derangement” Necik spožu iespaidu neatstāja. Brutāls death ar grindisku vokālu. Ja nebūtu smukā vokāla, tad būtu izmetis un nelicies vairs ne zinis. Bet kautkā sagadījās intereses pēc novilkt pagaidām pēdējo albumu. Jau pēc pirmajiem “džigi džigi” ir daudz tīkamāks, pateicoties pieklājīgajai skaņai, kas ir ļoti torelanta pret klausītāju un nesagādā galvas sāpes pēc divām dziesmām. Skanējums ir kļuvis precīzāks, konkrētāks. Albums ir visai intensīvs un nederēs kā fons darbam, bet es domāju, ka nu jau visi zin, kas tādos gadījumos ir jādara… Pāris ali un kāds kveiks. Ideāli! Melodijas nav ne diezko oriģinālas, ne īpatnējas, bet pietiekami patīkamas lai dungotu līdzi no pimās dziesmas līdz pēdējai. Salīdzinājumam es ņemtu Aborted “Engineering The Dead”, tikai ar gaišāku, ilgāk-pie-dzīvības noturošu atmosfēru, daudz daudz daudz garšīgāku vokālu + ļoti labu skaņas kvalitāti. Es vienkārši dievinu vepr-veidīgos vokālus, un mans cinčuks ir gaisā tikko kā ir darīšana ar albumu, kur cūcinieks iet vienā laidā. Un šeit mēs dzirdam vienu debešķīgu kviepli, kas uzmaukts uz ātra, kapājoša brutal death. Nekas šausmīgi aizskarošs un pārsteidzošs, bet vienkārši sasodīti tīkami. Nav man tur vairs ko piebilst… Aizmirstiet “Deeds Of Derangement” mīnusus un atveriet sirsniņu veiksmīgam turpinājumam.