Pandemia. Čehija. Līdz šim bij gadījies dzirdēt tikai dažus fragmentus no šīs grupas daiļrades; tādas smagnējas, draudošas odas iznīcībai. Ko gan vēl no šīs valsts metālistiem var sagaidīt? Un tomēr – bij kaut kas, kas lika šīs grupas nosaukumu paturēt prātā ilgus gadus kopš pirmās iepazīšanās reizes. Pēc šī diska noklausīšanās sapratu, ka nebūšu ašajos vīros vīlies.
Kas krīt acīs jau ar pirmo kompozīciju - lieliska ritmiska…daudzveidība. Tā vietā, lai visu laiku censtos uzturēt maksimālu smaguma un ātruma sakāpinājumu, kā to dara līdzīgas stilistikas piekopēji, kā, piem., brazīļi Rebaelliun, šie čehi itin bieži novirzās dažādās avangardiskās atkāpēs. Pamatā visam tomēr paliek tie paši ierastie plūstošie, virspusēji monotonie, taču ar dažādiem hipnotizējošiem savijumiem un samezglojumiem savā varā paturošie rifi; tā pati Morbid Angel izstrādātā, jau simtiem reižu variētā stilistika.
Šie gaļenieki gludina klausītāja smadzenes ar neprātīgiem virpuļojošiem ātruma kāpinājumiem, presē tās ar lēnām, monotonām partijām; brīžiem ietur notikušajam dramatismu piešķirošas pauzes; no patiesi apokaliptiskas dārdoņas jūs tiekat iemesti pirmatnēja tukšuma un klaustrofobijas piesātinātās, mistisku muzikālu miglas plīvuru pārklātās teritorijās, kā atmosfēriskā instrumentāla iestarpinājuma „Dispirited” vai noslēdzošās kompozīcijas „All Alone” laikā; reizēm tiekat vispār ierauti dažādās pro-džeziskās intrigās... Jā; mūziķi patiesi ietur žanram atbilstošu līmeni, kas ļauj viņiem ne vien patiesi virtuozi sakopot visus knifiņus, kas liek ļaudīm mīlēt šo mūziku, bet arī, es teiktu, pateikt ko jaunu; neizejot no stilistikas rāmjiem. Bundzinieks prot iemest burkšķi attiecīgajā vietā, ģitāristi tik vij un mezglo, vij un mezglo... Teksti... Kā jau teksti, ieturēti tematiski žanram atbilstoši; tomēr gana poētiski, bez pārlieku pompozām muļķībām.
Vienīgais, kas, manuprāt, nedaudz bojā iespaidu par disku - salīdzinot ar manis dzirdētajiem iepriekšējiem grupas veikumiem, šeit vokalists Michael nedaudz mainījis izpildījuma manieri. Tās kliedzošās, histēriskās intonācijas, kas agrāk rotāja šīs grupas kompozīcijas, ir nomainījusi gluži ierasta, pat, jāsaka nedaudz vienmuļa rūkšana... To gan nevar nosaukt par ausij netīkamu, un tik dabiskas intonācijas tikai rotātu jebkuras citas death metal grupas darbus. Tomēr agrākais vokals, manuprāt, tomēr labāk iederējās kopējā mūzikas atmosfērā un vairāk atbilda šīs grupas tēlotajām apokaliptiskajām vīzijām.
Un tomēr jāsaka, kopā tas viss rada gana aizgrābjošu ainavu.
Ja kādā vietā arī pietrūkst izdomas - visu paglābj neprātīgais mūziķu entuziasms.
Īsts gardumiņš death metal cienītāiem.
7/10
Stonerosis
Bet vāciņš tiešām simfobleka stilā.
pieteikties ieksh www.evildist.com !