Exodus ir vēl viena no vecajām thrash blicēm, kas mēģina pierādīt, ka ir vēl dzīvi un tikpat nikni kā pirms piecpadsmit gadiem. Sakarā ar to Nuclear Blast šogad ir izdevis kārtējo Exodus albumu, kam dots nosaukums “Tempo of the Damned”. Dzīvi ir, par to šaubas nerodas, bet kā ar mūziku? Raudzīsim nu, kā tur īsti ir.
Viss sākas ar griezīgu kā nazis ģitāras meldiņu/rifu, uz kura arī tiek jādelēts apkārt visu dziesmas laiku. Saucas šī dziesma “Scar Spangled Banner”, un tā sola, ka večiem ir ko teikt – ne ko pielikt, ne atņemt, ļoti labs gabals. Līdzīgi tiek turpināts arī tālāk – “War Is My Shepherd” neatpaliek ne par mata tiesu, un rādās, ka Exodus ir gatavi vai gabalos saraut ikkatru pozeri, kas trāpīsies pa ķērienam.
Taču tālāk sāk šķist, ka nedaudz aptrūkstas dukas tādā pašā garā turpināt – temps tiek piebremzēts, rifi kļūst prastāki. Laikam tomēr vecums nenāk viens... Ceturtā dziesma izceļas ar samērā pastulbu nosaukumu “Shroud of Urine”, bet tās vidusdaļa tomēr ļauj atcerēties, kā skanēja thrash savos ziedu laikos. Savukārt sekojošā “Forward March” ir atkal no augstākiem plauktiem – vairāk nekā septiņas minūtes īsta thrash metal! Te ir viss, kam te jābūt – bungas un bass dragā ar metronoma precizitāti, rifi kapā kā gaļas cirvis, atkal, līdzīgi kā pirmjā gabalā, tikai ne tik akcentēti, ģitāra griež ausīs, un Steve Souza izklausās ļoti nokaitināts- “Well, I’ve got some news for you, you motherfucker/There’s a new man in town who isn’t any sucker”...tā gan. Plus arī labs ģitārsolo; šī man šķiet labākā dziesma albumā.
Turpmāk atkal kritiens – pēc iepriekšējā uzrāviena ir piemetusies aizdusa, neko jaunu arī nav izdevies izdomāt, spēlējam apmēram to pašu, tikai 1,5 reizes lēnāk. Līdzīgā stilā tiek turpināts pāris dziesmu garumā, līdz tiekam pie 9. dziesmas “Impaler”. Sākums – pag, kur es šito esmu dzirdējis? Ak tā, nu ja – sveiciens no “Kill ‘em All”!. Turpinājums gan tāds piebremzēts, taču tad atkal izlaužas tas pats “Kill ‘em All” gars, turklāt visai uzmācīgā formā. Iemetam acis papīros, un kļūst skaidrs, kur tas suns aprakts – viens no mūzikas autoriem ir K. Hammett... Vispār gabals ir diezgan cienījams.
Un tad jau klāt ir arī noslēdzošā, tituldziesma. Un mums ir paveicies – albuma izskaņa ir padevusies tikpat veiksmīga kā sākums. Nudien, “Tempo of the Damned” – kratāmies ar sagrabējušu “Škoļņik” velosipēdu, kam, dabīgi, bremžu arī nav, lejup pa kokiem apaugušu kalna nogāzi :)
Visu iepriekšminēto kopā savelkot: Albums visā visumā ir labs, gana agresīvs, praktiski katrā dziesmā ir sastopams pa meistarīgi savirpinātam solo, vokāls visu laiku ir “nejauks”, retumis pārejot pustrakos kviecienos; bet galvenais pārmetums pienākas par vienveidību un atkārtošanos – līdztekus dažām veiksmīgām dziesmām sastopami arī bāli atgremojumi.
Šī mūzika lieliski noderēs braucot, vai arī spēs atgriezt spēkus, kad baterijas izlādējušās.
Vērtējums – 7,5/10
Intars.